RAUDU DZIESMAS 2
2
1Ak kā gan tas Kungs licis izlieties savām dusmām pār Ciānas meitu! Viņš nometis no debesīm zemē Israēla godību, nav pieminējis savu kāju pamesla savas dusmības dienā.
2Bez žēlastības ir tas Kungs nopostījis Jēkaba mitekļus, sagrāvis un nolīdzinājis ar zemi savās dusmās Jūdas meitas stipros cietokšņus, iegrūdis negodā kā ķēniņa valsti, tā ari tās pārvaldniekus.
3Savās bargajās dusmās Viņš sagrāvis visus Israēla ragus, Viņš atrāvis atpakaļ savu labo roku, kad tuvojās ienaidnieks, Viņš Jēkabā iededzinājis ugunsliesmas, kas aprij visu visapkārt.
4Viņš uzvilcis savu stopu kā ienaidnieks, pacēlis savu labo roku kā pretinieks; kas bija patīkams acīm, to visu Viņš iznīcinājis; Viņš izlējis savas dusmas kā uguni Ciānas meitas teltī.
5Tas Kungs ir kļuvis mums par ienaidnieku, Viņš iznīcinājis Israēlu, izpostījis visas viņa pilis, sagrāvis viņa cietokšņus un sagādājis Jūdas meitai daudz bēdu un nopūtu.
6Viņš izrakņājis savas svētnīcas pagalmu kā dārzu, izpostījis savu svinīgo sanāksmju vietu. Tas Kungs licis Ciānai aizmirst svinēt svētkus un svētās dienas, un savās bargajās dusmās Viņš licis apkaunot kā ķēniņu tā priesteri.
7Tas Kungs atstājis novārtā savu altāri, pametis savu svēto vietu un Ciānas meitas stalto namu mūjrus nodevis ienaidnieku rokās, kas tad arī sākuši trokšņot tā Kunga namā kā svētku dienā.
8Tas Kungs bija nolēmis sagraut Ciānas meitas mūj-us. Viņš izstiepis pār tiem mērauklu, Viņš nav atturējis savu roku no līdzdalības sagraušanā; vaļņi guļ drupās un bēdīgi pār tiem paceļas pussa-gruvušie cietokšņa mūp.
9Mūpi vārti iegrimuši dziļi zemē, to aizšaujamos Viņš saliecis un salauzis. Viņas ķēniņš un viņas dižciltīgie izkaisīti pagānu starpā; nav spēkā vairs likumi; arī viņas pravieši nesaņem vairs atklāsmi no tā Kunga.
10Klusēdami sēd zemē Ciānas meitas vecajie; tie kaisa pīšļus uz galvas, apjozušies ar maisiem. Jeruzālemes jaunavas zemu nokārušas savas galvas.
11Manas acis izraudātas asarās, visa miesa man sāp no raudāšanas, manas aknas ir it kā izkratītas ārā—zemē manas tautas meitas posta dēļ, jo bērni un zīdaiņi nonīkst un dabū galu pilsētas ielās.
12Tie griežas pie savām mātēm, brēkdami: „Kur ir maize un vīns?“ Tā vini aiziet bojā kā kādi nāvīgi ievainotie pilsētas ielās tie izlaiž savu garu mātes klēpī.
13Ko es tev lai saku, Jeruzālcmes meita, un kam es tevi lai pielidzinu, lai tevi iepriecinātu, jaunava Ciānas meita? Liels ir tavs posts kā jūra. Kas tevi var dziedināt?
14Tavi pravieši tev sludinājuši melus un māņus. Tavu noziegumu viņi tev nav atklājuši, lai tādā ceļā novērstu tavu cietumu, bet tev sludinājuši nākotni dažādos melu un viltus pilnos izteicienos, kas tevi maldināja un ieveda nelaimē.
15Visi, kas tev iet gajrām, zobgalībā sasit plaukstas par tevi, tie svelpj un krata galvu par Jeruzālemes meitu: „Vai šī ir tā pilsēta, par kuru sacīja, ka tā esot pati skaistākā un ka par to priecājoties visa zeme?“
16Visi tavi ienaidnieki šķoba savu muti, izsmiedami tevi, svilpo un griež zobus; tie saka: „Mēs to iznīcinājām. Šī ir tā diena, kuru mēs gaidījām, mēs to sagaidījām, to piedzīvojām!“
17Tas Kungs ir veicis savu nodomu un piepildījis savus vārdus, ko Viņš bija runājis sendienās. Viņš ir sagrāvis bez žēlastības, iepriecinājis par tevi tavu ienaidnieku un licis izaugt tavu pretinieku ragam vēl lielākam.
18Tad viņas sirds sāka brēkt uz to Kungu. Ak, Ciānas meitas mūri, liec lai dienu un nakti plūst nemitīgi kā strautiņš tavas un jaunavas Ciānas meitas asaras; nemities raudāt un nedod mieru savām acīm ne uz mirkli!
19Celies augšā nakti un brēc; ļauj izplūst jau pirmajos gaiļos savai sirdij tā Kunga priekšā kā ūdenim. Pacel savas rokas lūgšanā pret to Kungu par tavu bērnu dvēselēm, kas mirst badā visos ielas stūros.
20Ak Kungs! Raugies jele, vai Tu esi kam ko līdzīgu darījis? Vai tad sievas lai ēd savu miesas augli, savus bērnus, ko tās mīlestībā auklējušas? Vai tad priestepus un praviešus vienkārši lai nokauj tieši tā Kunga svētnīcā?
21Ielās guļ beigti jaunekļi un sirm-galvji. Manas jaunavas un jaunekļi ir krituši no zobena, Tu tos esi nokāvis savas dusmības dienā, nokāvis bez žēlastības.
22Kā uz svētku dienu Tu esi saaici-nājis no visām pusēm manus ienaidniekus, kas mani vajā, tā ka tā Kunga dusmības dienā neviens neizbēga un nepalika dzīvs. Visus, ko es ar mīlestību biju kopusi un audzinājusi, nogalināja mans ienaidnieks.
Currently Selected:
RAUDU DZIESMAS 2: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.