JEREMIJAS 52
52
1Cedekija bija divdesmit vienu gadu vecs, kad viņš kļuva par ķēmnu, un valdīja vienpadsmit gadu Jeruzālemē. Vīna māte bija Hamutala, un viņa bija Jeremijas meita, un tas bija no Libnas.
2Viņš darīja, kas bija ļauns tā Kunga acīs, tāpat kā Jojakīms.
3Aiz tā Kunga dusmām tad nu notika, ka tas Kungs atstūma Jeruzālemi un Jūdu no sava vaiga. Kad Cedekija atkrita no Bābeles ķēniņa, —
4Un tas notika viņa valdīšanas devītā gada desmitā mēneša desmitajā dienā—, tad Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars nāca pats ar visu savu kajraspēku pret Jeruzālemi, ielenca pilsētu un uzcēla ap to visapkārt aplenkuma nocie-tinājumus.
5Tā pilsēta palika ielenkta līdz Cedekijas valdīšanas vienpadsmitajam gadam.
6Ceturtā mēneša devītajā dienā, kad stiprs bads plosījās pilsētā un arī zemes iedzīvotājiem nebija vairs maizes,
7Tad ienaidnieks ielauzās pilsētā, un visi karavīri bēga un atstāja pilsētu naktī pa vārtiem starp abiem mūļiem pie ķēniņa dārza un izgāja klajumā, kamēr kaldēji vēl ielenca visapkārt pilsētu. Izbēgušie pagriezās tad virzienā uz Jardānas līdzenumu.
8Taču kaldēju karaspēks dzinās ķēniņam pakaļ un panāca Cedekiju Jērikas klajumos, kur viņa karaspēks izklīda un to atstāja.
9Kaldēji saņēma ķēniņu gūstā un veda to pie Bābeles ķēniņa Riblā, Hamatas novadā, un ķēniņš sprieda tiesu pār viņu.
10Bābeles ķēniņš lika nogalināt Cedekijas dēlus viņa acu priekšā un visus Jūdas dižciltīgos Riblā.
11Cedekijam viņš lika izdurt acis, to saistīt važās un vest uz Bābeli, kur viņš palika cietumā līdz savas nāves dienai.
12Piektā mēneša desmitajā dienā—tas bija Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara deviņpadsmitais valdīšanas gads—Nebusaradans, kas bija Bābeles ķēniņa miesas sardzes virspavēlnieks, iegāja Jeruzālemē
13Un nodedzināja tā Kunga namu un ķēniņa pili un visus pilsētas namus, it īpaši lielos namus viņš lika iznīcināt ar uguni.
14Viss kaldēju karaspēks, kas atradās miesas sardzes virspavēlnieka vadībā, nojauca visus mūrus ap Jeruzālemi.
15Tad Nebusaradans, miesas sardzes virspavēlnieks, aizveda gūstā zemās kārtas jaudis un to tautas daļu, kas vēl bija palikusi pilsētā, un bēgļus, kas bija pārgājuši pie Bābeles ķēniņa, un atlikušos darba ļaudis.
16Bet no zemās kārtas ļaudīm Nebusaradans, miesas sardzes priekšnieks, atstāja vienu daļu kā vīna dārzniekus un zemkopjus.
17Bet vara stabus pie tā Kunga nama, sēdekļus un lielo vara jūru, kas bija tā Kunga namā, kaldēji nojauca un aizveda visu metallu uz Bābeli.
18Ari katlus, lāpstas, sveču nažus, karotes, bļodas un visus metalla rīkus, ko lietoja dievkalpojumos, tie aizveda projām.
19Miesas sardzes priekšnieks paņēma arī visas ūdens tvertnes, kvēpināmos traukus, upura bļodas, podus, lukturus un kausus, visu, kas bija no tīra zelta un sudraba.
20Vara no abiem stabiem, no lielās vara jūras un no divpadsmit vēršu tēliem zem tās un no sēdekļiem, ko ķēniņš Salamans bija licis darināt tā Kunga namam, bija tik daudz, ka tas nebija nosverams.
21Stabi bija astoņpadsmit olekšu augsti, un divpadsmit olekšu gara aukla aptvēra stabu; staba biezums—siena—bija četri pirksti, —stabs bija vidū tukšs.
22Uz stabiem bija vara uzgaļa rotājums, piecas olektis augsts, un izgreznojumi un granātāboli bija visapkārt ap rotājumu, visi no vara. Tādi bija abi stabi, un arī abiem bija granātāboli.
23Deviņdesmit seši granātāboli karājās gaisā, bet visu granātābolu vienam pinuma darinājumam visapkārt bija simts.
24Miesas sardzes priekšnieks apcietināja augsto priesteri Seraju, priesteri Cefanju un trīs sliekšņu sargus.
25No pilsētas viņš apcietināja kādu augstu ķēniņa darbinieku, kas bija bijis karavīru virspavēlnieks, un septiņus vīrus no tiem, kas bija piederējuši pie pašas tuvākās ķēniņa pavadonības un kas bija atrasti pilsētā, arī kara vadoņa rakstvedi, kas bija iesaucis lauku ļaudis kara dienestā, un sešdesmit vīru lauku ļaužu, kas gadījās pilsētā.
26Šos visus miesas sardzes priekšnieks Nebusaradans apcietināja un aizveda pie Bābeles ķēniņa Riblā.
27Bābeles ķēniņš lika tos Riblā, Hamatas novadā, nežēlīgā kārtā sodīt ar nāvi. Tā aizveda Jūdu no viņa zemes trimdā un gūstā.
28Šis ir to cilvēku skaits, kurus Nebukadnēcars aizveda gūstā: savas valdīšanas septītajā gadā trīstūkstoš divdesmit trīs jūdus;
29Astoņpadsmitajā Nebukadnēcara valdīšanas gadā astoņi simti trīsdesmit divus no Jeruzālemes;
30Divdesmit trešajā Nebukadnēcara valdīšanas gadā miesas sardzes virspavēlnieks Nebusaradans aizveda septiņi simti četrdesmit piecus jūdus; pavisam kopā: četri tūkstoši seši simti cilvēku.
31Bet pēc trīsdesmit septiņiem Jūdas ķēniņa Jojachina gūstniecības gadiem divpadsmitā mēneša divdesmit piektajā dienā Bābeles ķēniņš Evils-Merodachs savas valdīšanas sākumā apžēloja Jojachinu un atsvabināja to no cietuma.
32Viņš runāja ar to draudzīgi un ierādīja viņam krēslu augstāk par to ķēniņu krēsliem, kas bija pie viņa Bābelē.
33Viņš drīkstēja pārmainīt savas cietumnieka drēbes un ēda pie ķēniņa galda visu laiku, kamēr viņš vēl dzīvs bija.
34Bābeles ķēniņš izsniedza viņam arī zināmu pabalstu, kas viņam bija pie-šķirts pastāvīga pabalsta veidā, skatoties pēc kārtējām dienas vajadzībām, līdz viņa nāvei, kamēr viņš dzīvoja.
Currently Selected:
JEREMIJAS 52: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.