OTRA MOZUS 2
2
1Kāds Levija cilts vīrietis nāca un ņēma sev sievu no Levija cilts meitām.
2Viņa sieva kļuva grūta un dzemdēja dēlu. Viņa ievēroja, cik jauks tas bija, un noslēpa viņu trīs mēnešus.
3Bet kad tā redzēja, ka nevar to vairs noslēpt, tad tā viņam pagatavoja šķirstu no niedrēm, notriepa to ar asfaltu un piķi, ielika tanī bērnu un nolika to niedrēs upes krastmalā.
4Bet viņa māsa nostājās iztālēm, lai novērotu, kas tam notiks.
5Faraona meita nāca uz upi, lai peldētos, bet viņas draudzenes pastaigājās upes malā. Viņa ieraudzīja šķirstu niedrājā, sūtīja savu aukli un lika to atnest.
6Kad viņa to atvēra, tā ieraudzīja bērnu, un, lūk: puisēns raudāja. Viņa iežēlojās par to un sacīja: „Tas ir viens no ebrēju bērniem.“
7Tad vina māsa sacīja faraona meitai: „Vai man iet un ataicināt tev kādu zīdītāju no ebrējietēm, kas tev bērnu var zīdīt?“
8Faraona meita sacīja viņai: „Ej!“ Un jaunava aizgāja un aicināja bērna māti.
9Tad faraona meita sacija viņai: „Ņem šo bērnu un zīdi to manā vietā. Es tev par to maksāšu.“ Tad sieviete paņēma bērnu un to zīdīja.
10Kad bērns bija paaudzies, viņa veda to pie faraona meitas, un tas tai bija par dēlu, un tā to nosauca par Mozu,#2.10 ebr. Mošē. jo tā sacīja: „Es viņu no ūdens esmu izvilkusi.“
11Kad Mozus bija pieaudzis, tas reiz izgāja pie saviem tautas brāļiem un noskatījās viņu spaidos. Un viņš redzēja vīru, kas sita kādu ebrēju, viņa cilts brāli.
12Tad viņš, apraudzījies visapkārt un neviena neredzēdams, nosita ēģiptieti un to apraka smiltis.
13Nākamajā dienā viņš atkal izgāja un redzēja divus ebrēju vīrus, kas ķildojās. Viņš sacīja vainīgam: „Kāpēc tu sit savu biedru?“
14Bet tas atcirta: „Kas tevi ir iecēlis mums par pavēlnieku un tiesnesi? Vai tu gribi ari mani nogalināt, kā tu esi nogalinājis to ēģiptieti?“ Un Mozus sabijās un sacija: „Patiesi, šis notikums ir kļuvis zināms.“
15Ari faraons dzirdēja par šo lietu, viņš meklēja Mozu nogalināt, bet Mozus bēga no faraona un mita Midiana zemē un apmetās pie kādas akas.
16Bet Midiana priesterim bija septiņas meitas. Tās nāca, smēla ūdeni un pildīja dzirdāmās siles, lai padzirdītu sava tēva aitas.
17Bet nāca arī gani, un tie padzina viņas; tad Mozus cēlās tām palīgā un padzirdīja viņu aitas.
18Kad viņas atgriezās pie Reguēla, sava tēva, tas jautāja: „Kā jūs šodien tik drīz esat pārnākušas?“
19Viņas atbildēja: „Kāds ēģiptietis mūs paglāba no ganu rokām, un viņš mums smeltin smēla ūdeni un dzirdīja mūsu aitas.“
20Tad viņš sacīja savām meitām: „Kur viņš ir? Kāpēc jūs esat šo vīru pametušas? Aiciniet viņu, lai viņš ēstu ar mums.“
21Un Mozus bija ar mieru pie tā vīra apmesties, un tas deva savu meitu Ciporu Mozum par sievu.
22Un viņai piedzima dēls, un viņš nosauca to vārdā Geršoms, jo tas sprieda: „Es esmu kļuvis par viesi svešā zemč.“
23Pēc ilgāka laika nomira Ēģiptes ķēniņš, un Israēla bērni nopūtās par savām klaušām un brēca, un viņu vaidi par spaidiem nonāca Dieva priekšā.
24Un Dievs uzklausīja viņu vaidus, un Dievs pieminēja savu derību ar Ābrahāmu, īzāku un ar Jēkabu.
25Un Dievs uzlūkoja Israēla bērnus, un Dievs ņēma tos vērā.
Currently Selected:
OTRA MOZUS 2: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.