PIRMĀ ĶĒNIŅU 1
1
1Kad ķēniņš Dāvids bija kļuvis vecs un bija jau labi padzīvojis gados, viņu gan apsedza ar viņa drēbēm, bet viņš nesasila.
2Tad viņa kalpi viņam sacīja: „Sameklēsim savam kungam un ķēniņam kādu jaunu un jaunavīgu sievieti, kas pastāvīgi būtu viņa tuvumā, kas viņu apkalpotu un būtu viņa aprūpētāja; viņa lai arī guļ pie viņa krūts, un tā lai sasilda mūsu kungu un ķēniņu.“
3Un viņi meklēja skaistu jaunavu visā Israēla robežu apgabalā, un viņi atrada sunamieti Abišagu un viņi to pieveda ķēniņam.
4Un šī jaunava bija patiešām ļoti skaista un kļuva ķēniņam par aprūpētāju, un viņa tam godam kalpoja, bet sakaru ķēniņam ar viņu nebija.
5Bet Hagitas dēls Adonja toties bija liels savā uzpūtībā un sacīja: „Es kļūšu par ķēniņu.“ Un viņš sev sagādāja ratus un jātniekus un piecdesmit vīrus, kas teciņiem skrēja viņam pa priekšu.
6Bet viņa tēvs viņam nebija kopš dzimšanas nekad nekādus pārmetumus par to izteicis, kaut vai jautādams: „Kādēļ tu tā rīkojies?“ Viņam bija ari Skaists augums, Hagita bija viņu tūliņ pēc Absaloma dzimšanas dzemdējusi.
7Un viņš bija ar Joābu, Cerujas dēlu, un ar priesteri Abjatāru jau vienojies. Tie atbalstīja Adonju.
8Turpreti priesteris Cadoks un Benaja, Jojadas dēls, tāpat pravietis Nātāns un Šimejs un Rejs, kā ari Dāvida izlasītie varoņi nebija ar Adonju.
9Un Adonja upurēja kaujamos upurus: sīklopus, liellopus un barokļus pie Zoheletes akmens, kas atrodas blakus Rogelas avotam. Un viņš saaicināja visus savus brāļus, ķēniņa dēlus, un arī itin visus ķēniņa darbiniekus, Jūdas vīrus.
10Bet pravieti Nātānu un Benaju, kā arī varoņus un Salamanu viņš neaicināja.
11Tad Nātāns sacīja Salamana mātei Batsebai, sacīdams: „Vai tu to vēl neesi dzirdējusi, ka mums Adonja, Hagitas dēls, ir par ķēniņu, bet mūsu pašu kungs Dāvids to nezina.
12Un tagad: atnāc, es tev gribu dot kādu derīgu padomu, kā tu vari izglābt savas pašas un sava dēla Salamana dvēseli.
13Aizej pie ķēniņa Dāvida un runā ar viņu šādi: „Vai tu pats, mans kungs un ķēniņ, neesi ar zvērestu apsolījis savai kalponei, ka: Mans dēls Salamans būs ķēniņš pēc manis un sēdēs uz mana troņa. Bet kādēļ tagad Adonja ir ķēniņš?“
14Un lūk, kamēr tu vēl sarunāsies ar ķēniņu, tikmēr es steigšos pēc tevis pie viņa un apstiprināšu tavus vārdus.“
15Un Batseba nogāja pie ķēniņa iekšējā telpā, bet ķēniņš bija ļoti novecojis, un Abišaga pašreiz apkopa ķēniņu.
16Un Batseba klanījās un noliecās ar savu seju pie zemes ķēniņa priekšā, bet ķēniņš jautāja: „Ko tu vēlies?“
17Un tā viņam sacīja: „Mans kungs, tu pats ar zvērestu pie tā Kunga, sava Dieva, savai kalponei esi apsolījis, ka: Tavs dēls Salamans būs ķēniņš pēc manis un sēdēs uz mana troņa.
18Un tagad, redzi—pašreiz Adonja jau ir ķēniņš, bet tu pats, mans kungs un ķēniņ, to nezini.
19Un viņš ari jau ir kaujamos upurus—vēršus un barotus sīklopus—lielā vairumā upurējis, un viņš pat visus ķēniņa dēlus ir saaicinājis, ari priesteri Abjatāru un kara pulku virspavēlnieku Joābu, bet tavu kalpu Salamanu viņš tomēr aicinājis nav.
20Bet tu pats, ak kungs un ķēniņ—visa Israēla acis ir uz tevi vērstas, —tev tiem pienākas paziņot, kas sēdēs uz mana kunga un ķēniņa troņa pēc viņa.
21Un jo lēti var gadīties, ka, tiklīdz mans kungs un ķēniņš būs nolicies dusēt pie saviem tēviem, es un mans dēls Salamans būsim grēcinieki visu acīs.“
22Un kamēr viņa vēl sarunājās ar ķēniņu, tikmēr arī pravietis Nātāns bija atnācis.
23Tad ķēniņam tika paziņots: „Pravietis Nātāns ir atnācis.“ Un tas piegāja pie ķēniņa un noliecās ar savu seju pie zemes ķēniņa priekšā.
24Un Nātāns teica: „Kungs un ķēniņ! Vai tu esi pats teicis: Adonja būs ķēniņš pēc manis, vai arī: viņš sēdēs uz mana troņa?
25Redzi, viņš ir jau šodien nogājis un ir kā kaujamo upuri upurējis ir vērsi, ir barotus sīklopus lielā vairumā un ir ari aicinājis gan visus ķēniņa dēlus, gan kara pulku pavēlniekus gan ari priesteri Abjatāru, un pašreiz, lūk, šie tur ēd un dzer pie viņa un sauc: Lai dzīvo ķēniņš Adonja!
26Bet mani, kas es esmu tavs kalps, un priesteri Cadoku un Benaju, Jojadas dēlu, un tavu kalpu Salamanu, tos viņš nav aicinājis.
27Vai varbūt tā ir ķēniņa paša griba, un tu to neesi tikai darījis zināmu saviem kalpiem, kas sēdēs uz mana kunga un ķēniņa troņa pēc viņa paša?“
28Tad ķēniņš atbildēja un sacīja: „Ataiciniet pie manis Batsebu,“ un tā atnāca pie ķēniņa un nostājās ķēniņa priekšā.
29Un ķēniņš zvērēja un sacīja: „Cik tiešām tas Kungs ir dzīvs, kas manu dvēseli ir no visām bēdām atbrīvojis,
30Patiesi, tik tiešām es tagad zvēru pie tevis, Kungs, Israēla Dievs, sacīdams, ka tavs dēls Salamans būs ķēniņš pēc manis un viņš sēdēs uz mana troņa manā vietā, un tā es to arī šodien piepildīšu.“
31Un Batseba klanījās ar savu vaigu līdz zemei un viņa noliecās ar savu seju pie zemes, ķēniņu godinādama, un sacīja: „Mans kungs Dāvids lai dzīvo mūžīgi.“
32Un ķēniņš Dāvids sacīja: „Ataiciniet man priesteri Cadoku un pravieti Nātānu un Benaju, Jojadas dēlu,“ un tie atnāca pie ķēniņa.
33Un ķēniņš tiem sacīja: „Paņemiet sev līdzi sava kunga kalpus un uzsēdiniet manu dēlu Salamanu uz tās mūļa ķēves, kura ir īpaši manām vajadzībām, un pavadiet viņu gājienā līdz Gihonai.
34Un lai tad tur priesteris Cadoks un pravietis Nātāns viņu svaida par ķēniņu pār Israēlu, un tur pūtiet taures un sauciet: Lai dzīvo ķēniņš Salamans!
35Tad sekoiiet viņam gājienā, un lai viņš nāk un sēstas uz troņa manā vietā; un viņš būs ķēniņš manā vietā, un es došu pavēli, lai viņš kļūst par vadoni pār Israēlu un pār Jūdu.“
36Tad Benaja, Jojadas dēls, atbildēja ķēniņam un sacīja: „Amen, tā lai to apstiprina tas Kungs, mana kunga un ķēniņa Dievs.
37Kā tas Kungs ir bijis ar manu kungu un ķēniņu, tā lai Viņš ir ari ar Salamanu: lai Viņš vēl augstāk paceļ viņa troni par mana kunga un ķēniņa Dāvida troni.“
38Un priesteris Cadoks un pravietis Nātāns un Benaja, Jojadas dēls, kā arī krētieši un plētieši nogāja un uzsēdināja jāšus Salamanu uz mūļa ķēves, kura piederēja ķēniņam Dāvidam. Un tie to pavadīja līdz Gihonai.
39Un priesteris Cadoks paņēma no telts eļļas ragu, un viņi svaidīja Salamanu un pūta taures, un visa tauta sacīja: „Lai dzīvo ķēniņš Salamans.“
40Un visa tauta devās kalnup, viņam sekodama, un tie koklēja ar koklēm un priecājās ar lielu prieku, tā ka pat visa zeme, šķita, no viņu balsīm saplaisās.
41Ari Adonja ar visiem ielūgtajiem viesiem, kad viņi bija pabeiguši ēst, izdzirda to, un kad Joābs sadzirdēja taures skaņas, vins sacīja: „Ko nozīmē šie gaviļu saucieni un trauksme pilsētā?“
42Kamēr viņš vēl tā runāja, tikmēr atnāca Jonātans, priestera Abjatāra dēls, un Adonja tam sacīja: „Nāc šurpu, jo tu esi cienījams vīrs un tu nes labu vēsti.“
43Bet Jonātans ienāca un sacīja Adonjam: „Taisni otrādi: mūsu kungs, ķēniņš Dāvids, par ķēniņu ir iecēlis Salamanu.
44Ķēniņš bija sūtījis priesteri Cadoku un pravieti Nātānu un Benaju, Jojadas dēlu, kopā ar krētiešiem un plētiešiem, un viņi to uzsēdināja sedlos uz ķēniņa mūļa ķēves.
45Un priesteris Cadoks un pravietis Nātāns viņu svaidīja Gihonā par ķēniņu, un no turienes viņi gavilēdami ir devušies ceļā. Tas ir satraucis visu pilsētu, tādēļ arī saucieni un kliedzieni, kupus jūs nupat dzirdējāt.
46Ari pats Salamans jau ir apsēdies ķēniņa valsts tronī.
47Tāpat ari ir jau atsteigušies ķēniņa kalpi, lai ar svētības vārdiem sveiktu mūsu kungu un ķēniņu Dāvidu, sacīdami: „Lai tas Kungs Salamana vārdu padara vēl slavenāku nekā tavu vārdu, un lai Viņš paaugstina viņa troni vēl augstāk par tavu troni.“ Un ķēniņš pats bijis noliecies svētbijībā pār savas gultas malu
48Un vēl piebildis: „Svētits lai ir tas Kungs, Israēla Dievs, kupš šodien ir vienu izraudzījis par mana troņa mantinieku, manām acīm to redzot.“ —
49Tad visi ielūgtie viesi izbijās, kas bija pie Adonjas, un tie pietrūkās un gāja ikviens savu ceļu.
50Bet Adonjam sametās bailes Salamana priekšā, un viņš cēlās, devās ceļā un satvēra stipri altāpa ragus.
51Un tas tika Salamanam pateikts šādi: „Lūk, Adonja ir lielās izbailēs ķēniņa Salamana priekšā, un, raugi, viņš ir stingri satvēris altāra ragus, vēlēdamies, lai vispirms ķēniņš Salamans viņam ar zvērestu apstiprina, ka tas ar zobenu nenonāvēs savu kalpu.“
52Un Salamans sacīja: „Ja viņš pats pierādīs sevi par godīgu vīru, tad lai neviens pats no viņa matiem nekrīt zemē. Bet ja viņš pats būs ļaunprātīgs, tad es viņu nodošu nāvei.“
53Tad ķēniņš Salamans nosūtīja ļaudis, kas viņu noveda no altāra zemē; un viņš nāca un nolieca savu vaigu ķēniņa Salamana priekšā, un Salamans sacīja: „Ej savās mājās.“
Currently Selected:
PIRMĀ ĶĒNIŅU 1: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.