Sagatavot mūsu sirdis Lieldienām: Garīgais gavēnisParaugs

"31. diena: Spitālīgais" Sastapties ar spitālību bija viena no traģiskākajām lietām, kas varēja notikt ar kādu cilvēku senajā pasaulē. Ikreiz, kad lepras slimnieks nonāca citu ļaužu tuvumā, viņam bija jāsauc "nešķīsts, nešķīsts", lai garāmgājēji zinātu, ka ir jāietur distance. Lai samazinātu risku pārnest savu slimību citiem, spitālīgajam bija jādzīvo "vienatnē, ārpus nometnes" (3. Mozus 13: 45-46). Būt spitālīgajam nozīmēja būt izolētam un pastāvīgi tapt pazemotam. Un tad atnāca Jēzus un visu mainīja. Viena no Evaņģēliju brīnišķīgajām lietām ir tas, cik bieži tie reģistrē Jēzus mijiedarbību ar spitālīgajiem. Viņš tuvojās tiem un tie tuvojās viņam. Viņš izturējās pret viņiem ar cieņu un laipnību. Viņš pat darīja neiedomājamo: viņš pieskārās tiem, un viņa pieskāriens padarīja tos tīrus. Jēzus dziedināja spitālīgos. Daudzi Bībeles zinātnieki ir norādījuši, ka pastāv analoģija starp lepras fizisko stāvokli un grēka garīgo stāvokli. Grēks mūsu sirdīs izolē mūs gan no Dieva, gan no citiem cilvēkiem. Lai kā mēs nemēģinātu to paslēpt vai noņemt, grēka traips neizzūd. Tāpat kā lēdija Makbeta, mēs cenšamies nomazgāt grēku traipu, saucot, "prom, nolādētais traips", tomēr viss veltīgi. Mēs esam nešķīsti un mēs to zinām. Evaņģēlija labā vēsts ir tas, ka Jēzus Kristus ir inficējoši tīrs cilvēks. Kad Jēzus pieskārās spitālīgajam, viņš pats neieguva spitālību. Tieši otrādi, spitālīgais kļuva tīrs. Tiem, kas velti cenšas noņemt viņu grēkus, ir jādod iespēja saņemt inficējoši tīra cilvēka pieskārienu. Un līdzīgi spitālīgajam stāstā, lai mēs, kas esam piedzīvojuši šo pieskārienu, paužam neizsakāmu pateicību, brīvi stāstot par mūsu saskarsmi ar inficējoši tīro cilvēku. Lūgšana Debesu Tēvs, mēs pateicamies tev par tavu Dēlu, kurš dara tīru visu, kam viņš pieskaras. Ar viņa žēlastību, lai mūsu sirdis un mūsu rīcība tiek viņa aizskartas šodien un ik dienas. Kristus Vārdā, Amen. Autortiesības (c) 2012, Atbrīvotāja prezbiterāņu draudze.