Sagatavot mūsu sirdis Lieldienām: Garīgais gavēnisParaugs

"33. diena: Aicinājums" Pēc tam, kad kopā ar Jēzu bija pavadījis dienas un naktis, būdams liecinieks viņa vārdiem un darbiem no paša pirmavota, Pēteris varēja pilnībā atzīt, ka Jēzus ir Kristus, Dieva apsolītais. Tie kas bija tālāk no Jēzus, bija mazāk izlēmīgi savā ticībā, bieži vien uzskatot, ka viņš ir pravietis, bet tie, kas pastāvīgi Viņam sekoja, zināja, ka viņš nav tikai vēstnesis, bet pats ir šī vēsts. Pēc Pētera atzīšanās Jēzus centās palīdzēt tiem izprast viņa aicinājumu un, ko nozīmē sekošana viņam, bet Jēzus nebija tāds Mesija, kādu viņi bija gaidījuši, un sekošana viņam nebija tāda, kā tie bija iedomājušies. Jēzus tiem, kuri varētu sekot viņam, izsaka skaidru aicinājumu, ka uzticība viņam prasa noliegt sevi, ņemt savu krustu ik dienas un sekot viņam. Toreiz un arī tagad viņa vārdi ir smagi. Mēs dzīvojam kultūrā, kas māca mūs sevi godāt un pāri visam dzīties pēc komforta, kontroles un savu vēlmju apmierināšanas. Sevis noliegšana un dzīšanās pēc Dieva lietām var šķist kā nāve, bet tieši uz to Jēzus mūs aicina. Viņš mums saka, ka, sekojot viņam, mums būs jāatsakās no visas kontroles un jāpanes ciešanas un atstumtība, bet viņš arī apsola, ka tas mūs padarīs līdzīgus viņam. Viņā triumfs nāks caur ciešanām. Jēzus mūs aicina pazaudēt mūsu līdzšinējo dzīvi, lai viņš mums vietā dotu patieso un mūžīgo dzīvi. Vai tu dzirdi, kā viņš tevi aicina? Vai jūs vēlies noliegt pats sevi un ņemt savu krustu, lai sekotu viņam? Vai tu tici, ka viņš ievedīs tevi dzīvībā? Lūgšana Žēlsirdīgais Dievs, mēs pateicamies tev, ka tu atklāji mums savu Dēlu, ka Jēzus ir Kristus, glābējs, kas mums visiem ir vajadzīgs. Lūdzu, dod mums žēlastību, kas mums vajadzīga, lai tev sekotu. Tikai tu esi cienīgs, un mēs vēlamies atdot tev mūsu dzīvi, taču mums ir vajadzīga tava palīdzība. Kristus Vārdā, Amen. Autortiesības (c) 2012, Atbrīvotāja prezbiterāņu draudze.