Sagatavot mūsu sirdis Lieldienām: Garīgais gavēnisParaugs

"36. diena: Tīrīšana" Katru gadu Pashas svētkos tūkstošiem ebreju ieradās no visas Israēlas un Jūdejas, lai saliktu upurus Jeruzālemes templī. Tā kā daudzi ceļoja lielus attālumus, tie bieži vien iegādājās savus upurējamos dzīvniekus Jeruzālemē, nevis veda tos no mājām, ceļā riskējot radīt tiem kādu ievainojumu vai kaitējumu, kas padarītu tos par necienīgiem upurēšanai. Ebreju dievlūdzējiem bija ērtāk iegādāties upurēšanai nepieciešamo, kad viņi ieradās. Tomēr, šo darījumu tirgus bija izveidots pagāniem paredzētajā svētnīcas pagalmā, kur Dievu nāca pielūgt tie, kas meklēja Dievu, bet nebija ebreji. Tādējādi Pashas svētkos svētnīcas pagalms bija pilns ar lopiem, to pārdevējiem un naudas mainītājiem, kas mainīja reģionālās valūtas pret ebreju naudu. Kad Jēzus to ieraudzīja, viņš sadusmojās - tik ļoti, ka viņš apgāza galdus un aizliedza tirgoties. Bet kāpēc? Vai tirgotāji vienkārši nemēģināja palīdzēt ceļotājiem pielūgt Dievu? Varbūt. Bet viņi to darīja uz to rēķina, kas no "visām tautām" meklēja Dievu, uzskatot to pielūgsmi par nenozīmīgu. Nosaucot viņus par "laupītājiem", Jēzus, iespējams, norādīja uz viņu mantkārīgajiem finanšu darījumiem un veidu, kā viņi atņēma pagāniem pielūgsmes vietu. Tomēr notiek kaut kas cits. Līdzīgā aprakstā par tempļa tīrīšanu Jēzum tika lūgts uzrādīt zīmi viņa autoritātei. Viņš atbildēja: "Noplēsiet šo Templi, un Es to trijās dienās atkal uzcelšu" (Jāņa 2:19). Bet viņš nerunāja par ēku; "Viņš runāja par Savas miesas templi" (Jāņa 2:21). Citiem vārdiem sakot, kad viņš nomira, templis un visa sistēma ap to - priesterība, upuri, godība - nomira reizē ar viņu, jo viņš pats bija Pashas Jērs, Augstais Priesteris un Kunga godība. Tādējādi, kad tempļa aizkars pārplīsa Kristus nāves brīdī (Marka 15:38), barjera starp Dievu un cilvēci ikvienam no mums tika nojaukta. Jēzus kļuva par "lūgšanu namu visām tautām". Šodien, lai pielūgtu, nav jādodas uz Jeruzālemes templi. Tāpat nav atšķirības starp ebreju un pagānu dievlūdzējiem. Pielūgsme vairs nav saistīta ar vietu, bet ar personu. Jēzus ir templis. Viņā mēs satiekamies ar Dievu. Lūgšana Kungs, mēs pielūdzam Jēzu kā pēdējo upuri, priesteri, godību un templi. Tāpēc, ļauj mums savienoties ar Viņu, lai mēs varētu mīlēt Viņa Vārdu un būt Viņa kalpi (Jesajas 56:6). Lai Kristū visas tautības, tuvas un tālas, var nākt pie tevis lūgšanā (Jesajas 56:8). Kristus Vārdā, Amen. Autortiesības (c) 2012, Atbrīvotāja prezbiterāņu draudze.