Sagatavot mūsu sirdis Lieldienām: Garīgais gavēnisParaugs

"34. diena: Pareģojums" Jānis lielu daļu sava Evaņģēlija velta Jēzus dzīves pēdējām sešām dienām. Jāņa 12, Jēzus pareģo, "kādā nāvē viņam būs mirt" - tādā, kas atsvabina pasauli no Sātana nāves valgiem, paaugstina Jēzu uzvarā pār krustā sišanas un kapa šausmām un pievelk viņam cilvēkus no visas pasaules (32. lpp.). Bet šeit viņš arī vēlreiz atkārto savu atskurbinošo paraugu visiem, kas sekos viņam un būs pazīstami kā viņa mācekļi. Jau kopš savas kalpošanas sākuma Jāņa evaņģēlijā Jēzus piemin savu "stundu" - noteikto laiku, kad viņš piedzīvos ciešanas un nāvi par pasaules grēkiem. Bet caur šo pazemojumu Jēzus arī savādā veidā izstaro Dieva "godību" cilvēcei. Dievs "slavē savu vārdu" ne tikai caur Kristus kalpošanu uz zemes, bet arī caur viņa nāvi. Jānis jau agri sāk parādīt šo realitāti, secinot "mēs skatījām (vai 'ieraudzījām') Viņa godību ... pilnu žēlastības un patiesības" (1:14). Tikpat pārsteidzošs ir arī mūsu šeit sastaptais ļoti cilvēciskais Jēzus, kurš, sākot izjust agoniju, ko viņš gatavojas piedzīvot, pilnīgi godīgi atzīst: "Tagad Man dvēsele ir satriekta" (27.p.). Tas ir pārsteidzošs cilvēka, ko Dievs pilnīgi pametis nepārprotamo sāpju priekšā, tēls, apzinoties, ka galu galā vienīgā lieta, kam ir nozīme, ir Dieva godība. Un tas kļūst arī par mācību mācekļiem. Sēklas ir dzīvas radības, kam jāmirst, lai tās pavairotos; tās nes nākotnes dzīves solījumu. Virspusēji raugoties, Kristus nāve pasaulei izskatās kā katastrofa, bet, "krītot zemē" (24.p.), viņš spēj piecelt sekotājus un vest "daudz bērnu uz godību" (Ebrejiem 2:10). Tomēr sekošanai Kristum ir sava cena: daudziem pirmajiem mācekļiem bija pašiem jāmirst krusta nāvē, liekot Tertuliānam secināt, ka "mocekļu asinis ir Baznīcas sēkla." Kristus mācekļiem vienmēr ir pašiem sev "jāmirst", lai atrastu "dzīvo cerību" (1. Pētera 1:3-5) Kristū. Šeit kļūst patiess Dītriha Bonhēfera novērojums par māceklību: "kad Kristus sauc cilvēku, viņš liek viņam nākt un mirt." Lūgšana Augšāmcēlies Kungs, tu tik ļoti mīlēji mūs, ka nomiri, lai glābtu mūs no grēka. Mēs lūdzam, lai šī realitāte rada mūsos pazemību, liek mums vienmēr tevi slavēt un dod mums drosmi dzīvot pilnīgā atdevībā tavai mīlošajā gribai. Savā žēlsirdībā ļauj tam tā notikt, jo mēs viņu lūdzam tavā vārdā. Amen. Autortiesības (c) 2012, Atbrīvotāja prezbiterāņu draudze.