1. Mozus 17
17
1Un Ābrāmam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad Tas Kungs atklājās Ābrāmam un sacīja uz viņu: "Es esmu tas visuvarenais Dievs, staigā sava Dieva priekšā, tad tu būsi taisns. 2Un Es celšu derību starp Sevi un tevi, un Es tevi vairodams vairošu." 3Tad Ābrāms nometās uz sava vaiga, un Dievs sacīja uz viņu: 4"Mana derība ar tevi ir šī: tu būsi par tēvu daudzām tautām. 5Un tavu vārdu turpmāk nebūs saukt: Ābrāms, bet tavam vārdam būs būt: Ābrahāms, jo par daudzu tautu tēvu Es tevi esmu nolicis. 6Un Es tevi darīšu ļoti auglīgu, un daudzām tautām un ķēniņiem būs nākt no tevis. 7Un Es uzcelšu Savu derību starp Sevi un starp tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, uz cilšu ciltīm par mūžīgu derību un būšu par Dievu tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis. 8Un Es tev un taviem pēcnācējiem došu šo zemi, kurā tu miti kā svešinieks, visu Kānaāna zemi par mūžīgu īpašumu; un Es tiem būšu par Dievu." 9Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: "Bet tu sargā Manu derību, tāpat tavi pēcnācēji uz cilšu ciltīm pēc tevis. 10Bet tā ir Mana derība starp Mani un tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, ka jātop apgraizītam ikvienam vīram. 11Un apgraizītai jātop jūsu miesas priekšādai, un tā lai ir derības zīme starp Mani un starp jums. 12Astoņu dienu vecumā ikviens no vīriešu kārtas jūsu vidū lai top apgraizīts uz cilšu ciltīm; ikviens, kas mājās dzimis, un ikviens, ko tu par savu naudu esi pircis no visiem tiem svešinieku bērniem, kas nav no taviem pēcnācējiem. 13Patiesi, apgraizītiem jātiek visiem, kas tavā namā dzimuši un kas par naudu ir pirkti; lai Mana derība pie jūsu miesām ir mūžīga derība. 14Bet neapgraizītais no vīriešu kārtas, kam miesas priekšāda nav apgraizīta, tā dzīvība ir izdzēsta no viņa tautas, Manu derību tas ir lauzis." 15Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: "Tavas sievas vārds turpmāk lai nav Sāraja, bet Sāra lai ir viņas vārds. 16Jo Es to svētīšu un no viņas tev došu dēlu; Es viņu tā svētīšu, ka viņa kļūs par tautām un tautu ķēniņi celsies no tās." 17Un Ābrahāms nometās uz sava vaiga, pasmējās un domāja savā sirdī: kā tad simts gadus vecam vēl var bērni būt, un kā Sāra, kurai ir deviņdesmit gadu, varētu vēl dzemdēt? 18Un Ābrahāms sacīja uz Dievu: "Ka tik Ismaēls Tavā priekšā paliktu pie dzīvības." 19Un Dievs sacīja: "Nē, Sāra, tava sieva, dzemdēs dēlu, un tu sauksi viņa vārdu: Īzāks, un Es celšu Savu derību ar viņu par mūžīgu derību ar viņa pēcnācējiem pēc viņa. 20Bet par Ismaēlu Es tevi esmu uzklausījis; Es svētīšu arī viņu; Es likšu tam būt auglīgam un viņu ļoti, ļoti vairošu; divpadsmit valdnieki viņam tiks dzemdēti; un Es viņu darīšu par lielu tautu. 21Bet Savu derību Es celšu ar Īzāku, ko tev dzemdēs Sāra šinī laikā nākamajā gadā." 22Un, kad Dievs beidza ar Ābrahāmu runāt, Viņš uzbrauca no Ābrahāma uz debesīm. 23Tad Ābrahāms ņēma Ismaēlu, savu dēlu, un visus viņa namā dzimušos un visus par naudu pirktos, ikvienu, kas vīriešu kārtas Ābrahāma namā, un apgraizīja viņu miesu priekšādas tanī pašā dienā, kā Dievs to viņam bija sacījis. 24Un Ābrahāmam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad miesu priekšādas tika apgraizītas. 25Un Ismaēls, viņa dēls, bija trīspadsmit gadu vecs, kad viņa miesas priekšāda tika apgraizīta. 26Tanī pašā dienā tika apgraizīti Ābrahāms un viņa dēls Ismaēls. 27Un ikviens vīrs viņa namā, gan viņa namā dzimušais, gan par naudu pirktais no svešinieku bērniem, tika apgraizīts līdz ar viņu.
Currently Selected:
1. Mozus 17: RT65
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965
© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965
1. Mozus 17
17
Derības zīme
(2Moz 12:43–13:2)
1Kad Ābrams bija deviņdesmit deviņus gadus vecs, Ābramam parādījās Kungs un teica: “Es esmu visvarenais#17:1 Šaddaj (ebr. val.) – termins, kura nozīme nav precīzi skaidra. Dievs, staigā manā priekšā un esi nevainojams. 2Un es celšu savu derību starp sevi un tevi, un es vairošu tevi daudzuma daudzumā!” 3Un Ābrams krita uz sava vaiga, un Dievs runāja ar viņu: 4“Es! Redzi! Mana derība ar tevi, tu būsi tēvs daudzām tautām! 5#Rm 4:17Un tavu vārdu vairs nesauks Ābrams, bet tavs vārds būs – Ābrahāms#17:5 Ab hamon (ebr. val.) – daudzuma tēvs., jo es tevi darīšu par tēvu daudzām tautām! 6Es tevi darīšu auglīgu daudzuma daudzumā, es darīšu tevi par daudzām tautām, un no tevis celsies ķēniņi! 7#Lk 1:55Un es celšu savu derību starp sevi un tevi un starp taviem pēcnācējiem pēc tevis viņu paaudzēs – mūžīgu derību, lai es būtu par Dievu tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis! 8#Apd 7:5Es došu tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis zemi, kurā tu mīti, – visu Kanaāna zemi par mūžīgu īpašumu, un es būšu viņiem par Dievu!” 9Un Dievs teica Ābrahāmam: “Un tu – sargi manu derību! Tu un tavi pēcnācēji pēc tevis viņu paaudzēs! 10#Apd 7:8; Rm 4:11Šī ir mana derība, kas jums jāsarga starp mani un jums un starp jūsu pēcnācējiem pēc jums – ikviens vīrs jūsu vidū lai tiek apgraizīts! 11Lai jūsu priekšāda tiek apgraizīta, un tā lai ir derības zīme starp mani un jums! 12Ikviens no jums lai tiek apgraizīts astoņu dienu vecumā – ik vīrs jūsu paaudzēs, vai tas ir mājās dzimis vai par sudrabu pirkts no kādiem svešiniekiem, kas nav jūsu dzimuma! 13Apgraizīt lai apgraiza to, kas dzimis tavā namā un kas pirkts par tavu naudu, un mana derība būs jums pie miesas par mūžīgu derību! 14Neapgraizīts vīrs, kura priekšāda nav apgraizīta, – tā dvēsele tiek atrauta no savas tautas, tāds ir lauzis manu derību!”
15Un Dievs teica Ābrahāmam: “Sāraju, savu sievu, tu vairs nesauksi vārdā Sāraja, jo nu viņas vārds būs Sāra! 16Un es svētīšu viņu un pat došu tev dēlu no viņas, un es svētīšu viņu, un no viņas celsies daudzas tautas, un tautu ķēniņi celsies no viņas!” 17Un Ābrahāms krita uz sava vaiga, smējās un teica savā sirdī: “Vai lai simts gadu vecam vēl dzimst bērni, un vai lai Sāra vēl dzemdē – deviņdesmit gadu veca?!” 18Un Ābrahāms teica Dievam: “Kaut tik Ismaēls paliktu tavā priekšā!” 19Dievs teica: “Bet taču Sāra, tava sieva, dzemdēs tev dēlu, un tu nosauksi viņu vārdā Īzaks, un es celšu savu derību ar viņu par mūžīgu derību viņa pēcnācējiem pēc viņa! 20Un par Ismaēlu es tevi dzirdēju – redzi, viņu es svētīšu un darīšu auglīgu, un vairošu viņu daudzuma daudzumā, viņš būs tēvs divpadsmit vadoņiem, un es darīšu viņu par lielu tautu! 21Savu derību es celšu ar Īzaku, kuru tev Sāra dzemdēs nākamgad ap šo laiku!” 22Dievs beidza ar viņu runāt, un viņš aizgāja no Ābrahāma augšup.
23Un Ābrahāms ņēma savu dēlu Ismaēlu un visus, kas dzimuši viņa namā, un visus, kas pirkti par viņa naudu, – visus Ābrahāma nama vīrus, un viņš apgraizīja viņu priekšādas vēl tai pašā dienā, kā Dievs viņam bija teicis. 24Ābrahāms bija deviņdesmit deviņus gadus vecs, kad tika apgraizīta viņa priekšāda. 25Un Ismaēls, viņa dēls, bija trīspadsmit gadu vecs, kad tika apgraizīta viņa priekšāda. 26Ābrahāms un viņa dēls Ismaēls tika apgraizīti vienā un tajā pašā dienā. 27Un visi viņa nama vīri – gan namā dzimuši, gan par naudu no svešiem pirkti – tika apgraizīti kopā ar viņu.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Revised New Latvian Inter-confessional Bible © Latvijas Bībeles biedrība, 2012, 2024.