1. Mozus 12
12
1Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: "Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu. 2Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. 3Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis." 4Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs. 5Un Ābrāms ņēma Sāraju, savu sievu, un savu brāļadēlu Latu un visu mantību, ko tie bija ieguvuši, un visas dvēseles, kādas tie Hāranā bija iemantojuši, un tie izgāja, lai dotos uz Kānaāna zemi. Un tie nogāja uz Kānaāna zemi. 6Un Ābrāms pārstaigāja šo zemi līdz pat vietai, vārdā Sihema, līdz Mamres ozolam; bet tolaik tai zemē dzīvoja kānaānieši. 7Un Tas Kungs parādījās Ābrāmam un sacīja: "Taviem pēcnācējiem Es došu šo zemi." Un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam, kas viņam bija parādījies. 8Un no turienes viņš devās kalnos, austrumos no Bēteles, un nostiprināja savas teltis, tā ka Bētele bija rietumos un Aja austrumos; un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam un piesauca Tā Kunga Vārdu. 9Un Ābrāms devās tālāk un tālāk uz dienvidiem. 10Bet tanī zemē bija bads, un Ābrāms nogāja uz Ēģipti, lai tur mistu, jo bads bija ļoti smags tanī zemē. 11Un notika, kad viņš tuvojās Ēģiptei, viņš sacīja Sārajai, savai sievai: "Lūk, es zinu, ka tu esi ļoti skaista sieva, 12un, kad ēģiptieši tevi ieraudzīs, tad var gadīties, ka tie saka: tā ir viņa sieva.- Viņi nokaus mani, bet tevi tie atstās dzīvu. 13Tādēļ saki: es esmu viņa māsa,- lai man klātos labi tevis dēļ un es palieku dzīvs tevis labad." 14Un notika, kad Ābrāms nāca Ēģiptē, ēģiptieši ieraudzīja viņa sievu, ka tā bija ļoti skaista. 15Un faraona virsnieki ieraudzīja viņu un slavināja to faraona priekšā; un šī sieva tika paņemta faraona namam. 16Bet Ābrāmam tas parādīja labvēlību viņas dēļ; tam tika doti sīklopi, liellopi un ēzeļi, kalpi un kalpones, ēzeļu mātes un kamieļi. 17Bet Tas Kungs piemeklēja faraonu ar lielām mocībām, tāpat arī viņa namu Sārajas, Ābrāma sievas, dēļ. 18Tad faraons aicināja Ābrāmu un sacīja: "Kāpēc tu esi man to darījis? Kāpēc tu man neesi sacījis, ka viņa ir tava sieva? 19Tu teici: tā ir mana māsa,- un es to esmu ņēmis par sievu. Bet tagad: še tava sieva, ņem viņu un ej." 20Un faraons deva pavēles viņa dēļ vīriem, un tie viņu pavadīja un viņa sievu līdz ar visu, kas tiem bija.
Currently Selected:
1. Mozus 12: RT65
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965
© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965
1. Mozus 12
12
Ābrama aicināšana
(Apd 7:2–5)
1 #
Apd 7:2–3; Ebr 11:8 Un Kungs teica Ābramam: “Ej projām no savas zemes, no vietas, kur tu esi dzimis, no tēva nama, uz zemi, ko es tev rādīšu! 2Es darīšu tevi par lielu tautu, es svētīšu tevi un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību. 3#Gal 3:8Un es svētīšu tos, kuri svētī tevi, bet tos, kuri tevi lād, es nolādēšu, un tevī tiks svētītas visas dzimtas uz zemes!” 4Un Ābrams gāja, kā Kungs viņam teica, un Lats gāja kopā ar viņu. Kad viņi izgāja no Hārānas, Ābrams bija septiņdesmit piecus gadus vecs. 5Ābrams ņēma savu sievu Sāraju un savu brāļadēlu Latu, un visus krājumus, ko tie bija iekrājuši, un visus ļaudis, ko tie Hārānā bija guvuši, un viņi devās ceļā uz Kanaāna zemi, un viņi nonāca Kanaāna zemē. 6Ābrams šķērsoja zemi līdz Šehemai, līdz Mores ozolam#12:6 Cits iespējams tulkojums: Pareģu ozols., toreiz tai zemē bija kanaānieši. 7#Apd 7:5; Gal 3:16Un Kungs parādījās Ābramam un teica: “Šo zemi es došu taviem pēcnācējiem!” Un viņš uzcēla tur altāri Kungam, kas viņam bija parādījies. 8No turienes viņš devās tālāk, uz kalnu austrumos no Bēteles, un izpleta tur savu telti – Bētelei no rietumiem un Ajai no austrumiem, un tur viņš uzcēla Kungam altāri un piesauca Kunga vārdu. 9Un Ābrams klejodams gāja un devās uz Negevas pusi.
Ābrams Ēģiptē
10Zemē bija bads, un Ābrams gāja uz Ēģipti, lai apmestos tur, jo zemē bija stiprs bads. 11Un, kad viņš taisījās ieiet Ēģiptē, viņš teica savai sievai Sārajai: “Redzi nu, es zinu, ka tu, sieva, esi skaista no skata, 12un, kad ēģiptieši tevi redzēs, tie teiks: tā ir viņa sieva! – mani tie nokaus, bet tevi paturēs dzīvu! 13Saki jel, ka tu esi mana māsa, lai tevis dēļ man iziet labi un es palieku dzīvs!” 14Kad Ābrams ienāca Ēģiptē un ēģiptieši ieraudzīja viņa sievu, ka tā jo skaista, 15un viņu redzēja faraona augstmaņi un lielīja to faraonam, tie viņa sievu paņēma uz faraona namu. 16Un viņš bija labs pret Ābramu viņas dēļ, un viņam tika avis un vērši, un ēzeļi, un kalpi, un meitas, un ēzeļmātes un kamieļi! 17Bet Kungs sita faraonu un viņa namu ar lielām sērgām – par Sāraju, Ābrama sievu. 18Un faraons pasauca Ābramu un teica: “Kas tas ir, ko tu man izdarīji? Kāpēc tu man neteici, ka viņa ir tava sieva? 19Kāpēc tu teici: viņa ir mana māsa? – un es viņu ņēmu sev par sievu. Un tagad – še, tava sieva, ņem un ej!” 20Un faraons pavēlēja saviem vīriem, un tie viņu padzina kopā ar viņa sievu un visu, kas tam bija.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Revised New Latvian Inter-confessional Bible © Latvijas Bībeles biedrība, 2012, 2024.