LEBI GƏ̄ 7
7
4 Yá̰á̰ kə́ tun̄ kadə̄ Nə́ɓā yā kəgāń kə̄rā
1 Ndū najə̄ kə́ dɔ dā̰ kə́ tun̄ yā kəgāń kə̄rā yá̰á̰ kə́ gōtə́ aĺ kə́ deē rāā tə́ n toó: I yá̰á̰ kə́ táĺ ngá̰ý. 2A əjan̄ dɔ dā̰ i loo ń a əjan̄ kɔ́ɔ dā̰ kə́ yā róō horoó tū tə́ ní tə́. Gō tə́ anī nge tun̄ yá̰a̰ a sə̄kā mósən kadə̄ gīr̄ gidə loo tun̄ yá̰a̰. 3Ni a ɔr̄ loon kə́ to yibə̄ gə̄ ń. 4I kə̄lán ō, yibə̄n ń utə̄ dɔ tiīn gə̄ ní ō, mənjon kə́ jōó gə̄ naā tə́ kə yibə̄n kə́ tū tə́ ń əhɔ dām̄ kadən gə̄ ní ō, a ɔr̄ wurən naā tə́ kə mənjon gə̄ ō, yā ndējə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē. 5Nge tun̄ yá̰a̰ a róōdə́ horoó dɔ loo tun̄ yá̰á̰ tə́. I yá̰á̰ kə́ róō horoó kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē. Nge ń noō i dā̰ kə́ tun̄ yā kəgāń kə̄rā yá̰á̰ kə́ gōtə́ aĺ kə́ deē rāā. 6I yá̰á̰ kə́ táĺ ngá̰ý adə̄ de kə́ dəngam gə̄ malang ń nin̄ i ngé tun̄ yá̰a̰ gə̄ ní ngóy n a asən̄ kəsa ní. Ba a əsan̄ i kem loo kógə̄ḿ kə́ táĺ tə́. 7Ndū najə̄ kə́ dɔ dā̰ kə́ tun̄ yā kəgāń kə̄rā yá̰á̰ kə́ deē rāā gōtə́ aĺ ō, ndū najə̄ kə́ dɔ dā̰ kə́ tun̄ tām̄ yā majaĺ tə́ ō ní ton̄ tītə̄ naā. Gotə dā̰ kə́ tun̄ yā kutə̄ń dɔ majaĺ ní i tām̄ yā nge tun̄ yá̰á̰ tə́.
5 Yá̰á̰ kə́ tām̄ yā nge tun̄ yá̰á̰ tə́
8Ré deē kógə̄ḿ ndējə̄ dā̰ yā róō horoó kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē anī, ngə̄rā dā̰ ní i tām̄ yā nge tun̄ yá̰á̰ ní tə́. 9Yá̰a̰ ndējə̄ kə́ kəla hor púr tə́, aké kə́ kɔbə̄ kə tawá, aláa kə gajoó ní, i tām̄ yā nge tun̄ yá̰á̰ ń a ndējə̄ yá̰a̰ gə̄ ń noō ní tə́. 10Ndujə̄ kə́ ló̰ȳ kə yibīí, aláa kə́ kanjə̄ yibə̄ ń deē ndējə̄ ní i tām̄ ngán Aaro̰ gə̄ tə́ malang. Nin̄ a kēgə̄n̄ naā kadə̄ asə naā.
6 Yá̰á̰ kə́ tun̄ kadə̄ Nə́ɓā tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́
11 Ndū najə̄ gə̄ kə́ dɔ dā̰ kə́ tun̄ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ n toó:
12Ré deē kógə̄ḿ ndējə̄ dā̰ kə́ yā tun̄ tɔ̄ȳnəń anī, deē ní a adə̄ mápá kə́ rāā kanjə̄ kaa mápa ō, makəla kə́ kanjə̄ kaa mápa ba rāā yibə̄ dɔ tə́ ō, ndujə̄ kə́ lándə̄ kə́ ló̰ȳ kə yibīí tá kɔr̄ mápá tə́ ō, dɔ dā̰ ní tə́. 13Ni a adə̄ mápá kə́ rāā kə kaa mápá dɔ dā̰ kə́ yā tun̄ kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē yā tɔ̄ȳnəń ní tá. 14A unən̄ dɔ yá̰a̰ ndējə̄ gə̄ ń toō kógə̄ḿ kógə̄ḿ yā kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē ō, a télnə̄ń yā kadə̄ nge tun̄ yá̰á̰ ń sə̄kā mósə dā̰ kə́ tun̄ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ní ō. 15A əsan̄ dā̰ kə́ tun̄ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ yā tɔ̄yń Kɔ́ɔ̄ɓē ní, i ndɔ̄ nəkɔ́ ń noō tə́. Deē a əya̰ yá̰a̰n kə́rēý sḛ́ý yā kadə̄ loo tīī dɔ tə́ alé.
16Ré deē kógə̄ḿ ndējə̄ dā̰ kə́ yā tun̄ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ kə gō kem ndigə yānneé, aláa i tām̄ yá̰á̰ kə́ ni ənī ndūn yā rāā tə́ anī, a əsan̄ dā̰ ní i ndɔ̄ tunə̄n tə́ ō, teē kə ndɔ̄ kə́ noō anī a əsan̄ gotə kɔ̄ɔ́ ō. 17Ba gotən ń a nay ɓáý ní, teē kə ndɔ̄ kə́ ko̰ mətá anī, a ənīn̄ i horó kɔ̄ɔ́. 18Deē ń a əsa gotə dā̰ yān kə́ tun̄ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ kə ndɔ̄ kə́ ko̰ mətá ní a nel̄ Kɔ́ɔ̄ɓē seneé alé. Yá̰a̰ tun̄ yān a téĺ yá̰á̰ kə́ karī, tɔdɔ̄ dā̰ ní majə to̰ alé. Náā nəkɔ́ ń a əsa ní, majaĺ yān i dɔn nəkɔ́ tə́. 19Dā̰ ń a ɔdə rɔ̄ yá̰á̰ kə́ majaĺ tákən ní, deē a əsa alé ba a ənīn̄ i horoó kɔ̄ɔ́.
I deē ń majaĺ i dɔn tə́ alé ní n a əsa dā̰ kə́ tun̄ ní. 20De kə́ unjə̄ njáý njáý ń əsa dā̰ kə́ tun̄ kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ní, a ɔr̄nən̄ dan ngán Israel gə̄ tə́ kɔ̄ɔ́. 21Deē ń ɔdə rɔ̄ de kə́ yḛr aké rɔ̄ dā̰ kə́ yḛr, aláa rɔ̄ yá̰á̰ kə́rēý kə́ yḛr, tá əsań dā̰ kə́ tun̄ kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tām yā kem kógə̄ḿ tə́ ní, a ɔrə̄n̄ deē ń noō dan ngán Israel gə̄ tə́ kɔ̄ɔ́.
Ndū najə̄ kə́ tām̄ yā ngán Israel gə̄ tə́ malang
22Kɔ́ɔ̄ɓē mēr̄ Moijə 23kəda ngán Israel gə̄ ndū najə̄ gə̄ ń toō:
Ā ə́saī yibə̄ man̄g aĺ ō, yibə̄ batə̄ aĺ ō, yibə̄ bə̄yā̰ aĺ ō. 24Yibə̄ dā̰ kə́ koy, aláa yibə̄ dā̰ kə́ yá̰a̰ əhɔn ní, ā ī-rāāiń kəla kə́ rang gə̄, ba a ə́sa alé. 25Deē ń a əsa yibə̄ dā̰ kə́ yā róō horoó kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē ní, a ɔrə̄n̄ deē ń noō dan ngán Israel gə̄ tə́ kɔ̄ɔ́. 26Loo malang ń ā ī-ndiī tū tə́ ní, ā ə́saī mósə yel̄ aĺ ō, mósə dā̰ aĺ ō. 27Deē ń əsa mósə dā̰ kə́rēý ní, a ɔr̄nən̄ dan ngán Israel gə̄ tə́ kɔ̄ɔ́.
28-29Kɔ́ɔ̄ɓē mēr̄ Moijə kəda ngán Israel gə̄ ndū najə̄ gə̄ ń toō ɓáý to̰:
Deē ń ndējə̄ dā̰ kə́ yā tun̄ kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ní a ɔr̄ loo dā̰ ní kə́ tām̄ yā Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ yā kadə̄n. 30Nəkɔ́ a reē kə yibə̄n gə̄ kə́ yā róō horoó yā kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē kə gō looneé tə́#7.30 Kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē kə gō looneé: Loo ndējə̄ yá̰á̰ ní n toó: Nge tun̄ yá̰a̰ a əla kum kə̄ kété (kumən na adə̄ i Nə́ɓā), gō tə́ anī téləń kum kə̄ rɔ̄n tə́ (kumən na Nə́ɓā tél adə̄n).. 31Nge tun̄ yá̰a̰ a róō yibə̄n gə̄ ní horoó dɔ loo tun̄ yá̰á̰ tə́, nganjən i tām̄ yā Aaro̰ nin̄ kə ngánən gēé tə́. 32Dā̰ kə́ tun̄ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ní, ā ɔ̄rī ɓúrən kə́ dām̄ kə́ ko̰ó̰ tə́ yā kadə̄ nge tun̄ yá̰a̰. 33A ādī ngōn̄ Aaro̰ ń a aw̄ kə mósə dā̰ kə́ tun̄ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ō, yibə̄n ō, dɔ loo tun̄ yá̰á̰ tə́ ní. 34Tɔdɔ̄ dā̰ kə́ yā tun̄ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ń ngán Israel gə̄ a adə̄n̄ Kɔ́ɔ̄ɓē ní, nganjən kə́ yā ndējə̄ kə gō looneé ō, ɓúrən kə́ yā kɔr ō ní, Kɔ́ɔ̄ɓē taā jī ngán Israel gə̄ tə́ adə̄ i Aaro̰ nge tun̄ yá̰a̰ nin̄ kə ngánən gēé, adə̄ loon gə̄ ń noō i tām̄ yādə́ nin̄ tə́ ngándáńg.
35Əla gír ndɔ̄ ń əndānəń Aaro̰ nin̄ kə ngánən gēé kem kəla tun̄ yá̰a̰ kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ ní, nganjə dā̰ kə́ tun̄ kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē ō, ɓúrən kə́ dām̄ kə́ k tə́ ō, i tām̄ yādə́ tə́. 36Loo dā̰ kə́ tun̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ń Kɔ́ɔ̄ɓē əndā dɔ ngán Israel gə̄ tə́ kadə̄ adə̄ Aaro̰ nin̄ kə ngánən gēé ndɔ̄ ń a urnə̄ń yibə̄ dɔdə́ tə́ ní n noó.
Nge ń noō i ndū najə̄ kə́ a to ngándáńg tām̄ yā ngán Israel gə̄ tə́. 37Ndū najə̄ kə́ dɔ dā̰ kə́ róō horoó kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ ō, kōō kə́ ndējə̄ tə́ ō, dā̰ kə́ tun̄ tām̄ yā majaĺ tə́ ō, dā̰ kə́ tun̄ yā kəgāń kə̄rā ō, kəndā deē kem kəla tun̄ yá̰á̰ tə́ ō, dā̰ kə́ tun̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ō n noó.
38Kɔ́ɔ̄ɓē adə̄ Moijə ndū najə̄ gə̄ ń noō i dɔ mbal̄ Sinai tə́, ndɔ̄ ń ədań ngán Israel gə̄ kadə̄ tunə̄n̄ yá̰a̰ adə̄nən̄ kem dəla loo tə́ ní.
Currently Selected:
LEBI GƏ̄ 7: SARDC
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Bibəl ta Sar̄ © L'Alliance Biblique du Tchad, 2006, 2010.
LEBI GƏ̄ 7
7
4 Yá̰á̰ kə́ tun̄ kadə̄ Nə́ɓā yā kəgāń kə̄rā
1 Ndū najə̄ kə́ dɔ dā̰ kə́ tun̄ yā kəgāń kə̄rā yá̰á̰ kə́ gōtə́ aĺ kə́ deē rāā tə́ n toó: I yá̰á̰ kə́ táĺ ngá̰ý. 2A əjan̄ dɔ dā̰ i loo ń a əjan̄ kɔ́ɔ dā̰ kə́ yā róō horoó tū tə́ ní tə́. Gō tə́ anī nge tun̄ yá̰a̰ a sə̄kā mósən kadə̄ gīr̄ gidə loo tun̄ yá̰a̰. 3Ni a ɔr̄ loon kə́ to yibə̄ gə̄ ń. 4I kə̄lán ō, yibə̄n ń utə̄ dɔ tiīn gə̄ ní ō, mənjon kə́ jōó gə̄ naā tə́ kə yibə̄n kə́ tū tə́ ń əhɔ dām̄ kadən gə̄ ní ō, a ɔr̄ wurən naā tə́ kə mənjon gə̄ ō, yā ndējə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē. 5Nge tun̄ yá̰a̰ a róōdə́ horoó dɔ loo tun̄ yá̰á̰ tə́. I yá̰á̰ kə́ róō horoó kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē. Nge ń noō i dā̰ kə́ tun̄ yā kəgāń kə̄rā yá̰á̰ kə́ gōtə́ aĺ kə́ deē rāā. 6I yá̰á̰ kə́ táĺ ngá̰ý adə̄ de kə́ dəngam gə̄ malang ń nin̄ i ngé tun̄ yá̰a̰ gə̄ ní ngóy n a asən̄ kəsa ní. Ba a əsan̄ i kem loo kógə̄ḿ kə́ táĺ tə́. 7Ndū najə̄ kə́ dɔ dā̰ kə́ tun̄ yā kəgāń kə̄rā yá̰á̰ kə́ deē rāā gōtə́ aĺ ō, ndū najə̄ kə́ dɔ dā̰ kə́ tun̄ tām̄ yā majaĺ tə́ ō ní ton̄ tītə̄ naā. Gotə dā̰ kə́ tun̄ yā kutə̄ń dɔ majaĺ ní i tām̄ yā nge tun̄ yá̰á̰ tə́.
5 Yá̰á̰ kə́ tām̄ yā nge tun̄ yá̰á̰ tə́
8Ré deē kógə̄ḿ ndējə̄ dā̰ yā róō horoó kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē anī, ngə̄rā dā̰ ní i tām̄ yā nge tun̄ yá̰á̰ ní tə́. 9Yá̰a̰ ndējə̄ kə́ kəla hor púr tə́, aké kə́ kɔbə̄ kə tawá, aláa kə gajoó ní, i tām̄ yā nge tun̄ yá̰á̰ ń a ndējə̄ yá̰a̰ gə̄ ń noō ní tə́. 10Ndujə̄ kə́ ló̰ȳ kə yibīí, aláa kə́ kanjə̄ yibə̄ ń deē ndējə̄ ní i tām̄ ngán Aaro̰ gə̄ tə́ malang. Nin̄ a kēgə̄n̄ naā kadə̄ asə naā.
6 Yá̰á̰ kə́ tun̄ kadə̄ Nə́ɓā tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́
11 Ndū najə̄ gə̄ kə́ dɔ dā̰ kə́ tun̄ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ n toó:
12Ré deē kógə̄ḿ ndējə̄ dā̰ kə́ yā tun̄ tɔ̄ȳnəń anī, deē ní a adə̄ mápá kə́ rāā kanjə̄ kaa mápa ō, makəla kə́ kanjə̄ kaa mápa ba rāā yibə̄ dɔ tə́ ō, ndujə̄ kə́ lándə̄ kə́ ló̰ȳ kə yibīí tá kɔr̄ mápá tə́ ō, dɔ dā̰ ní tə́. 13Ni a adə̄ mápá kə́ rāā kə kaa mápá dɔ dā̰ kə́ yā tun̄ kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē yā tɔ̄ȳnəń ní tá. 14A unən̄ dɔ yá̰a̰ ndējə̄ gə̄ ń toō kógə̄ḿ kógə̄ḿ yā kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē ō, a télnə̄ń yā kadə̄ nge tun̄ yá̰á̰ ń sə̄kā mósə dā̰ kə́ tun̄ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ní ō. 15A əsan̄ dā̰ kə́ tun̄ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ yā tɔ̄yń Kɔ́ɔ̄ɓē ní, i ndɔ̄ nəkɔ́ ń noō tə́. Deē a əya̰ yá̰a̰n kə́rēý sḛ́ý yā kadə̄ loo tīī dɔ tə́ alé.
16Ré deē kógə̄ḿ ndējə̄ dā̰ kə́ yā tun̄ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ kə gō kem ndigə yānneé, aláa i tām̄ yá̰á̰ kə́ ni ənī ndūn yā rāā tə́ anī, a əsan̄ dā̰ ní i ndɔ̄ tunə̄n tə́ ō, teē kə ndɔ̄ kə́ noō anī a əsan̄ gotə kɔ̄ɔ́ ō. 17Ba gotən ń a nay ɓáý ní, teē kə ndɔ̄ kə́ ko̰ mətá anī, a ənīn̄ i horó kɔ̄ɔ́. 18Deē ń a əsa gotə dā̰ yān kə́ tun̄ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ kə ndɔ̄ kə́ ko̰ mətá ní a nel̄ Kɔ́ɔ̄ɓē seneé alé. Yá̰a̰ tun̄ yān a téĺ yá̰á̰ kə́ karī, tɔdɔ̄ dā̰ ní majə to̰ alé. Náā nəkɔ́ ń a əsa ní, majaĺ yān i dɔn nəkɔ́ tə́. 19Dā̰ ń a ɔdə rɔ̄ yá̰á̰ kə́ majaĺ tákən ní, deē a əsa alé ba a ənīn̄ i horoó kɔ̄ɔ́.
I deē ń majaĺ i dɔn tə́ alé ní n a əsa dā̰ kə́ tun̄ ní. 20De kə́ unjə̄ njáý njáý ń əsa dā̰ kə́ tun̄ kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ní, a ɔr̄nən̄ dan ngán Israel gə̄ tə́ kɔ̄ɔ́. 21Deē ń ɔdə rɔ̄ de kə́ yḛr aké rɔ̄ dā̰ kə́ yḛr, aláa rɔ̄ yá̰á̰ kə́rēý kə́ yḛr, tá əsań dā̰ kə́ tun̄ kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tām yā kem kógə̄ḿ tə́ ní, a ɔrə̄n̄ deē ń noō dan ngán Israel gə̄ tə́ kɔ̄ɔ́.
Ndū najə̄ kə́ tām̄ yā ngán Israel gə̄ tə́ malang
22Kɔ́ɔ̄ɓē mēr̄ Moijə 23kəda ngán Israel gə̄ ndū najə̄ gə̄ ń toō:
Ā ə́saī yibə̄ man̄g aĺ ō, yibə̄ batə̄ aĺ ō, yibə̄ bə̄yā̰ aĺ ō. 24Yibə̄ dā̰ kə́ koy, aláa yibə̄ dā̰ kə́ yá̰a̰ əhɔn ní, ā ī-rāāiń kəla kə́ rang gə̄, ba a ə́sa alé. 25Deē ń a əsa yibə̄ dā̰ kə́ yā róō horoó kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē ní, a ɔrə̄n̄ deē ń noō dan ngán Israel gə̄ tə́ kɔ̄ɔ́. 26Loo malang ń ā ī-ndiī tū tə́ ní, ā ə́saī mósə yel̄ aĺ ō, mósə dā̰ aĺ ō. 27Deē ń əsa mósə dā̰ kə́rēý ní, a ɔr̄nən̄ dan ngán Israel gə̄ tə́ kɔ̄ɔ́.
28-29Kɔ́ɔ̄ɓē mēr̄ Moijə kəda ngán Israel gə̄ ndū najə̄ gə̄ ń toō ɓáý to̰:
Deē ń ndējə̄ dā̰ kə́ yā tun̄ kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ní a ɔr̄ loo dā̰ ní kə́ tām̄ yā Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ yā kadə̄n. 30Nəkɔ́ a reē kə yibə̄n gə̄ kə́ yā róō horoó yā kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē kə gō looneé tə́#7.30 Kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē kə gō looneé: Loo ndējə̄ yá̰á̰ ní n toó: Nge tun̄ yá̰a̰ a əla kum kə̄ kété (kumən na adə̄ i Nə́ɓā), gō tə́ anī téləń kum kə̄ rɔ̄n tə́ (kumən na Nə́ɓā tél adə̄n).. 31Nge tun̄ yá̰a̰ a róō yibə̄n gə̄ ní horoó dɔ loo tun̄ yá̰á̰ tə́, nganjən i tām̄ yā Aaro̰ nin̄ kə ngánən gēé tə́. 32Dā̰ kə́ tun̄ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ní, ā ɔ̄rī ɓúrən kə́ dām̄ kə́ ko̰ó̰ tə́ yā kadə̄ nge tun̄ yá̰a̰. 33A ādī ngōn̄ Aaro̰ ń a aw̄ kə mósə dā̰ kə́ tun̄ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ō, yibə̄n ō, dɔ loo tun̄ yá̰á̰ tə́ ní. 34Tɔdɔ̄ dā̰ kə́ yā tun̄ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ń ngán Israel gə̄ a adə̄n̄ Kɔ́ɔ̄ɓē ní, nganjən kə́ yā ndējə̄ kə gō looneé ō, ɓúrən kə́ yā kɔr ō ní, Kɔ́ɔ̄ɓē taā jī ngán Israel gə̄ tə́ adə̄ i Aaro̰ nge tun̄ yá̰a̰ nin̄ kə ngánən gēé, adə̄ loon gə̄ ń noō i tām̄ yādə́ nin̄ tə́ ngándáńg.
35Əla gír ndɔ̄ ń əndānəń Aaro̰ nin̄ kə ngánən gēé kem kəla tun̄ yá̰a̰ kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ ní, nganjə dā̰ kə́ tun̄ kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē ō, ɓúrən kə́ dām̄ kə́ k tə́ ō, i tām̄ yādə́ tə́. 36Loo dā̰ kə́ tun̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ń Kɔ́ɔ̄ɓē əndā dɔ ngán Israel gə̄ tə́ kadə̄ adə̄ Aaro̰ nin̄ kə ngánən gēé ndɔ̄ ń a urnə̄ń yibə̄ dɔdə́ tə́ ní n noó.
Nge ń noō i ndū najə̄ kə́ a to ngándáńg tām̄ yā ngán Israel gə̄ tə́. 37Ndū najə̄ kə́ dɔ dā̰ kə́ róō horoó kadə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ ō, kōō kə́ ndējə̄ tə́ ō, dā̰ kə́ tun̄ tām̄ yā majaĺ tə́ ō, dā̰ kə́ tun̄ yā kəgāń kə̄rā ō, kəndā deē kem kəla tun̄ yá̰á̰ tə́ ō, dā̰ kə́ tun̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ō n noó.
38Kɔ́ɔ̄ɓē adə̄ Moijə ndū najə̄ gə̄ ń noō i dɔ mbal̄ Sinai tə́, ndɔ̄ ń ədań ngán Israel gə̄ kadə̄ tunə̄n̄ yá̰a̰ adə̄nən̄ kem dəla loo tə́ ní.
Currently Selected:
:
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Bibəl ta Sar̄ © L'Alliance Biblique du Tchad, 2006, 2010.