1 MBAN̄G GƏ̄ 8
8
Əndān̄ sandúkə madə̄ naā kem kújə yā Kɔ́ɔ̄ɓē tə́
(Á̰a̰ī 2 Yá̰a̰ 5.2—6.2)
1Anī mban̄g Salomo̰ ɓāŕ kum kɔɔ̄ gə̄ malang yā ngán Israel gə̄ kadə̄ reēn̄ rɔ̄n tə́ Jerusalem, i ngār gə̄ kə́ dɔ gír ɓē gə̄ tə́ ō, ngār gə̄ kə́ dɔ gír kojə gə̄ tə́ ō. Ni-ɓāŕdə́ i ta teē kə sandúkə madə̄ naā yā Kɔ́ɔ̄ɓēé kem ɓē yā Dabid ń rīn na i Siyo̰ ní tə́ yā kaw̄ń kem kújə yā Kɔ́ɔ̄ɓē tə́. 2De kə́ dəngam gə̄ malang kə́ Israel tə́ kánə̄n̄ naā rɔ̄ mban̄g Salomo̰ tə́ kem nāā Etanim ń i nāā kə́ nge ko̰ sīrí ní tə́ yā rāā nāā. 3Dan ń kum kɔɔ̄ gə̄ yā ngán Israel gə̄ reē ugə̄n̄ malang anī ngé tun̄ yá̰a̰ gə̄ unən̄ sandúkə yā Kɔ́ɔ̄ɓē. 4Nin̄ ō, ngán Lebi gə̄ ō, ətōn̄ sandúkə́ ní ō, kújə kənge naā ō, ngán gájə́ yá̰á̰ kə́ yā ɓōĺ gidə gə̄ malang kə́ kemeé ō aw̄n̄neé. 5Mban̄g Salomo̰ nin̄ kə ngán Israel gə̄ malang ń kánə̄n̄ naā rɔ̄n tə́ ta sandúkə madə̄ naā tə́ ní, tunə̄n̄ batə̄ gə̄ ō, man̄g gə̄ ō, ngá̰ý al̄ naā adə̄n̄ Kɔ́ɔ̄ɓē, adə̄ deē tə́dádə́ aĺ ō, ger̄ kutədə́ aĺ ō. 6Ngé tun̄ yá̰a̰ gə̄ aw̄n̄ kə sandúkə madə̄ naā yā Kɔ́ɔ̄ɓēé əndān̄ loo ndin tə́ kem kújə́ ń a ɓārə́n̄ na i loo kə́ yā ɓōĺ gidə ní tə́, gír bɔ̄gə̄ de kə́ dɔ rā̰ tə́ kə́ ngɔ̄m̄ loo gə̄ tə́. 7Tɔdɔ̄ ngé ngɔ̄m̄ loo gə̄ ní jā̰n̄ bɔ̄gə̄də́ dɔ loo ń kadə̄ sandúkə madə̄ naā ndi tū tə́ ní, yā kutə̄ń dɔ sandúkə ō, dɔ sáā kāgə̄ kə́ yā kətōń gə̄ ō. 8Sáa kāgə̄ gə̄ ní ngālə̄n̄ ngá̰ý adə̄ ré deē ra kem loo kə́ táĺ ń deē a mān̄ tū tə́ tá a aw̄ń kə̄ kem loo kə́ yā ɓōĺ gidə tə́ ní anī, a a̰a̰ tadə́. Ba ré deē ra i gidə tə́ ndágá anī, a a̰a̰ tadə́ ní alé. Yá̰a̰ gə̄ ń noō ton̄ gotədə́ tə́ noō ɓōólaā gə̄gē ɓáý. 9Yá̰á̰ kə́ kem sandúkə tə́ i bar mbal̄ kə́ jōó gə̄ ń Moijə ɓō kemeé ní ngóy. Ni-taā jī Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ i dɔ mbal̄ kə́ Horeb tə́, dan ń Kɔ́ɔ̄ɓē əhɔń madə̄ naā kə ngán Israel gēé gō teē sedə́ kɔ̄ɔ́ kem ɓē kə́ Ejiptə tə́ ní.
10Dan ń ngé tun̄ yá̰a̰ gə̄ teēn̄ kɔ̄ɔ́ kem loo kə́ táĺ tə́ anī, kil̄ man̄ kógə̄ḿ reē taā kem kújə yā Kɔ́ɔ̄ɓē malang. 11Ngé tun̄ yá̰a̰ gə̄ asən̄ tél kun ta kəla yādə́ to̰ alé sɔɔ̄ń kil̄ man̄ ní, tɔdɔ̄ i kɔsə̄ gɔn yā Kɔ́ɔ̄ɓē n taā kem kújə malang ní. 12Loo ń noō tə́ Salomo̰ əda na:
Kɔ́ɔ̄ɓē, ī-ndigə i ndi kem loo kə́ risə til nding tə́, 13ba mā m̄-rāā kújə́ kə́ to ngol m-ādī, i loo kə́ kadə̄ ī-ndi tū tə́ ngándáńg!
Najə̄ ń Salomo̰ ɔr̄ dɔ kújə yā Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ ní
(Á̰a̰ī 2 Yá̰a̰ 6.3-11)
14Ngán Israel gə̄ ń kánə̄n̄ naā ní ran̄ i kə njadə́ dɔɔ́ malang. Mban̄g Salomo̰ tūr̄ kumən kə̄ rɔ̄də́ tə́ ō, tɔ́r̄ tan dɔdə́ tə́ ō, 15ba əda na:
Ādə̄ jə-tɔ̄yī Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yā Israel ń ənī míndən adə̄ bɔbə́ḿ Dabid ō, rāā yá̰á̰ ń tan əda ní kə jīneé ō ní. Ni-əda bɔbə́ḿ Dabid na 16əla gír ndɔ̄ ń na n-teēń kə ngán Israel gə̄ ń i gír deē yān gə̄ ní kɔ̄ɔ́ tə́ kem ɓē kə́ Ejiptə tə́ ní, na n-gə̄rā ɓē kógə̄ḿ dan ɓē gə̄ yā ngán Israel gə̄ tə́ yā kadə̄ rāān̄ kújə yān kemeé kadə̄ rīn ɓār̄ dɔ tə́ alé, banī na n-gə̄rāī ḭ̄ Dabid kadə̄ ḭ̄ i ngār yā gír deē yān gə̄ ń i Israel gə̄ ní. 17Tá bɔbə́ḿ Dabid gír̄ kemən tə́ kété yā rāā kújə́ kə́ tām̄ yā rī Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yā Israel gə̄ tə́. 18Banī Kɔ́ɔ̄ɓē əda bɔbə́ḿ Dabid na gír̄ ń na gír̄ kemən tə́ yā rāā kújə tām̄ yā rīn ni Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ ní, na majə ngá̰ý. 19Ɓá tā ba i Dabid n na a rāā kújə́ ní alé, ba na i ngōn̄ kemən. I ni n na a rāā kújə́ ní tām̄ yā rīn ni Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ ní. 20Kɔ́ɔ̄ɓē rāā yá̰á̰ ń əda ní, adə̄ m̄-ndi gotə bɔbə́ḿ Dabid tə́. m̄-ndi dɔ kōr̄ kāgə̄ mbang yā Israel tə́ tītə̄ ń Kɔ́ɔ̄ɓē ədań ní ō, m̄-rāā kújə́ ń toō tām̄ yā rī Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yā Israel tə́ ō. 21m̄-rāā loo kə́ tām̄ yā sandúkə́ ń ndū najə̄ kə́ dɔ madə̄ naā tə́ to kemeé ní kem kújə́ ní tə́ gə̄gē. Ndū najə̄ ni i ndū najə̄ kə́ dɔ madə̄ naā ń Kɔ́ɔ̄ɓē əhɔ kə kaají gēé dan ń ni teē sedə́ kɔ̄ɔ́ kem ɓē kə́ Ejiptə tə́ ní.
Salomo̰ ndɔ̄ȳ Nə́ɓā
(Á̰a̰ī 2 Yá̰a̰ 6.12-40)
22Gō tə́ anī Salomo̰ aw̄ ra ta loo tun̄ yá̰a̰ yā Kɔ́ɔ̄ɓē tə́, ta kum ngán Israel gə̄ malang ń kánə̄n̄ naā tə́ ní, ɔy jīn kə̄ dɔɔ́ 23ba əda na:
Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yā Israel, Nə́ɓā kə́ tītīí gətóo dɔ rā̰ tə́ dɔɔ́ ō, dɔ nang tə́ laā ō. Ngé kəla yāí gə̄ ń njə̄rān̄ kə̄ noí tə́ kə kemdə́ mámák ní madə̄ naā yāí to gotoó sedə́ ō, kem ndaa yāí to gotoó tām̄ yādə́ tə́ ō. 24Ī-rāā yá̰á̰ ń ə̄nī ndūí yā rāā kadə̄ bɔbə́ḿ Dabid nge kəla yāí ní. Ādə̄ yá̰á̰ ń taí əda ní jīí rāā ādə̄ de gə̄ a̰a̰n̄ ɓōólaā. 25Ngɔlaā ní, Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yā Israel, ī-rāā yá̰á̰ ń ə̄nī ndūí yā rāā kadə̄ bɔbə́ḿ Dabid nge kəla yāí ní. Ə̄nī ndūí ə́da na ré ngánən gə̄gē ngán kaan gə̄gē na rāān̄ háĺ kə́ súmūú seí tītə̄ ń nəkɔ́ Dabid na rāań seí ní anī, deē kógə̄ḿ dandə́ tə́ na a ndi ta kumií tə́ dɔ kōr̄ kāgə̄ mbang yā ngán Israel gə̄ tə́ ngándáńg. 26Ní Nə́ɓā yā Israel, m̄-rāāī ɓɔ́, ī-rāā yá̰á̰ ń ə̄nī mindí yā rāā kadə̄ bɔbə́ḿ Dabid nge kəla yāí ní ngɔlaā. 27Ba Nə́ɓā a ndi ɓē dɔ nang tə́ kə de gēé a? De rāā ń laa ngá̰ý ní gə̄gē ba asə ndin aĺ anī kújə́ ń m̄-rāā ní tá a asə i ba̰ý? 28Ɓɔ́ Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yāḿ ī-nēl̄ mbīí ōoń ndɔ̄ȳ yā nge kəla yāí ń rāāī ɓɔ́ ní. Ōō nōō ń nge kəla yāí nōō kə̄ dɔí tə́ ɓōólaā ní ō, ōō ndɔ̄ȳ ń nge kəla yāí ndɔ̄yī ɓōólaā ní ō. 29Á̰á̰ kújə́ ń toō kə kumií kə́ majaá ndɔ̄ɔ́ ō, kadaá ō. Ādə̄ kumií i kə̄ dɔ loo ń ə́da na rīí na a ɓār̄ dɔ tə́ ní tə́. Ōō ndɔ̄ȳ ń nge kəla yāí a ndɔ̄yī loo ń toō tə́ laā ní. 30Mā ō, gír deē yāí gə̄ ń i ngán Israel gə̄ ní ō, jə-tūr̄ kumjí sɔɔ̄ loo ń toō ba jə-rāāī ɓɔ́ ní, Kɔ́ɔ̄ɓē ōō ndūjí. Ḭ̄ ń ī-ndi dɔ rā̰ tə́ ní ōō ndūjí loo ń ī-ndi tū tə́ ní. Ōō ndūjí ō, ī-mā̰ȳ rɔ̄í dɔjí tə́ ō.
31Ré ɔsən̄ deē kógə̄ḿ rāā yá̰á̰ kə́ majaĺ kə madə̄neé ba ran̄ kə deē ní ta túbə kə yá̰á̰ kə́ majaĺ kógə̄ḿ kadə̄ rāān, adə̄ deē ní reē ra ta loo tun̄ yá̰a̰ yāí tə́ kem kújə́ ń toō tə́ túbəń anī, 32Kɔ́ɔ̄ɓē ḭ̄ ń ī-ndi dɔ rā̰ tə́ ní ōō najə̄ yā kɔ́ɔ̄. Ī-rāā yá̰á̰ kógə̄ḿ ī-gāngəń sarya kə́ dɔ dáń ngé kəla yāí gə̄ tə́. Deē ń najə̄ i dɔn tə́ ní ī-rāā ādə̄ háĺ kɔ́ɔ̄ tél əsō dɔ kɔ́ɔ̄ tə́ ō, deē ń najə̄ gətóo dɔn tə́ ní, ɔ́jə kə̄ ndágá kadə̄ najə̄ gətóo dɔn tə́ kə ta kūl̄ rāā seneé yá̰á̰ kə́ ɔjə kadə̄ hálən i kə́ súmūú ō.
33Ré madə̄ ba̰ā̰ ngán Israel gə̄ tetən̄də́ rɔ̄ɔ̄, tɔdɔ̄ nin̄ rāān̄ majaĺ, ba tél tūrə̄n̄ háĺdə́ ō, ɓōkíīn̄ tɔ̄ȳ ō, ndɔ̄yīn̄ ō, rāāīn̄ ɓɔ́ kem kújə́ ń toō tə́ ō anī, 34ḭ̄ ń ī-ndi dɔ rā̰ tə́ ní ī-nēl̄ mbīí ōoń ndūdə́ ō, ī-mā̰ȳ rɔ̄í dɔ majaĺ yā Israel gə̄ tə́ ba ī-tél ī-reē sedə́ gogə́ dɔ nang ń ādə̄ kaadə́ gə̄ kété ní tə́, tɔdɔ̄ nin̄ i gír deē yāí gə̄.
35Aláa ré dɔ rā̰ utə̄ tan adə̄ man̄ edə aĺ tɔdɔ̄ ngán Israel gə̄ rāān̄ majaĺ seí, ba ré nin̄ tūrə̄n̄ kumdə́ kə̄ loo ń toō tə́ ndɔ̄ȳīn̄neé ō, tɔ̄ȳn̄neé rīí ō, tūrə̄n̄ háĺdə́ ō, tɔdɔ̄ ī-rāādə́ yá̰á̰ kə́ tōr̄ anī, 36ḭ̄ ń ī-ndi dɔ rā̰ tə́ ní ī-nēl̄ mbīí ōoń ndūdə́ ba ī-mā̰ȳ rɔ̄í dɔ majaĺ yādə́ gə̄ tə́, tɔdɔ̄ nin̄ i ngé kəla yāí gə̄ ō, i gír deē yāí gə̄ ō. Ɔ́jə́də́ róbə́ kə́ majə kə́ kadə̄ unən̄, ba gō tə́ anī ī-rāā ādə̄ man̄ edə dɔ nang yāí ń toō ń ādə̄də́ yá̰a̰ haladə́ tə́ ní.
37Ré ɓō, aláa mo̰y ngāl̄bɔ̄gīí əsō kem ɓēé, ré kōō gə̄ tutən̄ aláa ndumən̄ kə njadə́ dɔɔ́, ré yim̄ gə̄, aláa gaẃ gə̄ teēn̄ ngá̰ý kem ɓēé, aláa madə̄ ba̰ā̰ gə̄ gīrə̄n̄ ɓē gə̄ kə́ kem ɓēé kə rɔ̄ɔ́, ká i yá̰á̰ kə́ tōr̄ kə́ ba̰ý n rāań yá̰a̰ gə̄gē, ká i mo̰y kə́ ba̰ý n əsōn̄ kem ɓēé gə̄gē, 38ré kem ngán Israel gə̄ ń i gír deē yāí gə̄ ní rāādə́ sarya dɔ yá̰á̰ ń rāā yá̰á̰ tə́ ní, ba rāāīn̄ ɓɔ́ ō, tūrə̄n̄ kumdə́ sɔɔ̄ kújə́ ń toō ō, ɔyn̄ jīdə́ kə̄ dɔɔ́ ndɔ̄ȳīn̄neé ō anī, 39ḭ̄ ń ī-ndi dɔ rā̰ tə́ ní ī-nēl̄ mbīí ōońdə́, ī-mā̰ȳ rɔ̄í dɔdə́ tə́, ī-rāā yá̰a̰ kə deē kógə̄ḿ kógə̄ḿ sɔɔ̄ń dɔ kəla rāān, tām̄ ḭ̄ ī-ger̄ kem de gə̄ i īkɔ́ ngóy n ī-ger̄ kem de gə̄ malang ní. 40Ī-rāā tītə̄ ń noō tá ādə̄ ngán Israel gə̄ ɓōlə́n̄neé ndílí kə dɔ ndɔ̄ gə̄ malang ń a ndin̄neé kə kumdə́ dɔ nang ń ādə̄ kaají gə̄ tə́ ní.
41Ré tə̄rā ń i Israel alé, adə̄ i de kə́ dan gír deē yāí gə̄ tə́ aĺ ní, ḭḭ dɔ nang kə́ sa̰y tə́ reē najə̄ rīí tə́, 42tɔdɔ̄ rīí a ɓār̄ ngá̰ý adə̄ de gə̄ a oōn̄ ō, a oōn̄ najə̄ yā jīí kə́ kə tɔ́gɔ́ ń ə́la kə̄ dɔɔ́ ní ō, ré tə̄rā ní reē tūr̄ kumən sɔɔ̄ kújə́ ń toō ndɔ̄yīneé anī, 43ḭ̄ Kɔ́ɔ̄ɓē ń ī-ndi dɔ rā̰ tə́ ní ōō najə̄ yā kɔ́ɔ̄. Ī-rāā yá̰a̰ malang ń dəjeī ní ādə̄ gír de kə́ dɔ nang tə́ gə̄ malang ger̄ə̄n̄neé rīí ba ɓōlíīn̄neé tītə̄ ń Israel deē yāí gə̄ a ɓōlíīn̄neé ní ō, kadə̄ gerə̄n̄neé kadə̄ rīí ɓār̄ dɔ kújə́ ń toō ń m̄-rāā tə́ ní ō.
44Ré gír deē yāí gə̄ aw̄n̄ yā rɔ̄ɔ̄ madə̄ ba̰ā̰də́ gə̄ dām̄ loo ń ə́ládə́ tū tə́ ní tə́, ba tūrə̄n̄ kumdə́ kə̄ ɓē ń ī-gə̄rā ní tə́, sɔɔ̄ kújə́ ń m̄-rāā kadə̄ rīí ɓār̄ dɔ tə́ ní, ba ndɔ̄yīn̄ anī, 45Ḭ̄ ń ī-ndi dɔ rā̰ tə́ ní ōō ndɔ̄ȳ yādə́ ō, ōō rāā ɓɔ́ yādə́ ō, ba ī-rāā sedə́ ādə̄ əngen̄ yá̰á̰ ń i yá̰á̰ kə́ sɔɔ̄də́ ní.
46Ré ngán Israel gə̄ rāān̄ majaĺ seí, tɔdɔ̄ de kə́ rāā majaĺ aĺ gətóo, adə̄ wōn̄g rāāī sedə́ ba ə́ládə́ kem jī madə̄ ba̰ā̰də́ gə̄ tə́, adə̄ tetən̄də́ rɔ̄ɔ̄ ba əhɔn̄də́ aw̄n̄ sedə́ ɓəlo tə́ dɔ nang yādə́ tə́ loo kə́ sa̰y tə́, aké i loo kə́ ngɔr tə́, 47ré ndin̄ kə̄ ɓē ɓəlo tə́ noō gírə̄n̄ yá̰a̰ ba ndə̄ngān̄ rɔ̄də́ ō, rāāīn̄ ɓɔ́ dɔ nang yā madə̄ ba̰ā̰də́ gə̄ tə́ ō, ədaīn̄ na nin̄ na i ngé rāā majaĺ gə̄, na n-rāān̄ yá̰a̰ gōtə́ alé, na najə̄ na i dɔdə́ tə́, 48ré tél reēn̄ gogə́ rɔ̄í tə́ dɔ nang yā madə̄ ba̰ā̰ gə̄ tə́ kə ngarā̰ kemdə́ mámák ō, kə rɔ̄də́ gēé malang ō, ba tūrə̄n̄ kumdə́ kə̄ rɔ̄í tə́, kum kə̄ dɔ nang yādə́ ń ādə̄ kaadə́ gə̄ tə́ ní, kumdə́ kə̄ ɓē ń ī-gə̄rā tə́ ní, sɔɔ̄ kújə́ ń m̄-rāā kadə̄ rīí ɓār̄ dɔ tə́ ní ba ndɔ̄ȳnī anī, 49-50ḭ̄ ń ī-ndi dɔ rā̰ tə́ ní ōō ndɔ̄ȳ yādə́ ō, ōō rāā ɓɔ́ yādə́ ō, ba ī-rāā sedə́ tām̄ najə̄ i yādə́. Ī-mā̰ȳ rɔ̄í dɔ gír deē yāí gə̄ ń rāān majaĺ seí tə́ ní, dɔ mbātə́ ń mbātə́n̄ najə̄ taí tə́ ní, ba ī-rāā ādə̄ madə̄ ba̰ā̰də́ gə̄ ń əhɔn̄də́ ɓəlo tə́ ní a̰a̰n̄ kum tō ndoō yādə́. 51Tɔdɔ̄ nin̄ i gír deē yāí gə̄, yá̰a̰ halaí gə̄, nin̄ i de gə̄ ń ī-teē sedə́ kɔ̄ɔ́ kem ɓē kə́ Ejiptə tə́, kum hor kə́ təngā ngá̰ý kə́ yā nōoń gində̄ tə́ ní. 52Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā ī-teē kumií. Ré mā nge kəla yāí ō, ngán Israel gə̄ ń i gír deē yāí gə̄ ní ō, jə-rāāī ɓɔ́ ō, jə-nōō kə̄ dɔí tə́ ō anī, ōō ndūjí. 53Tɔdɔ̄ Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā, i ḭ̄ n ɔ̄r̄ kam̄də́ dan gír de gə̄ malang kə́ dɔ nang tə́ tə́ tām̄ yāí tə́ kadə̄ nin̄ i yá̰a̰ halaí gə̄, tītə̄ ń ə̄ndāń ta nge kəla yāí Moijə tə́ ādə̄ ədań dan ń ī-teēń kə kaají gēé kɔ̄ɔ́ kem ɓē kə́ Ejiptə tə́ ní.
Salomo̰ dəje Nə́ɓā kadə̄ rāā majə kə ngán Israel gēé
54Salomo̰ tetə i kejən nang tə́ ta loo tun̄ yá̰á̰ tə́ ō, ɔy jīn i kə̄ dɔɔ́ ō n a ndɔ̄yń Kɔ́ɔ̄ɓē ō, a rāān̄neé ɓɔ́ ō ní. Dan ń ni ndɔ̄ȳ Kɔ́ɔ̄ɓē oy anī, ɔsə nang ḭḭ dɔɔ́ 55ba ra kə njan dɔɔ́ əga kɔŕ tɔ́rəń tan dɔ Israel gə̄ malang ń kánə̄n̄ naā tə́ ní əda na:
56m̄-tɔ̄ȳ Kɔ́ɔ̄ɓē ń adə̄ Israel gə̄ ń i gír deē yān gə̄ ní loo kɔr̄ koō tītə̄ ń ədań kété ní. Kɔ́ɔ̄ɓē əda kété na najə̄ kə́ majə gə̄ malang ń n-əndā ta nge kəla yān Moijə tə́ adə̄ əda ní kə́ kógə̄ḿ kə́ əsō kɔ̄ɔ́ na gətóo. 57Ní, ādə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yājí i sejí naā tə́ tītə̄ ń ni i naā tə́ kə kaají gēé kété ní. Ādə̄ ni-mbātə́jí aĺ ō, əya̰jí kɔ̄ɔ́ aĺ ō. 58Ādə̄ tūr̄ kemjí kə̄ rɔ̄n tə́ kadə̄ j-uniīń gō róbə́ ń ni ɔjəjí ní: Adə̄ ī-rāā yá̰a̰ gə̄ ń ni ədají kadə̄ jə-rāāī ní ō, yá̰a̰ gə̄ ń ndū najə̄ əda ní ō, yá̰a̰ kāgə̄ ɓē gə̄ ń ɔjə kaají gə̄ ní ō. 59Ɓɔ́ ń m̄-rāā Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yājí toō, ādə̄ əga kemən dɔ tə́ kadaá ō, ndɔ̄ɔ́ ō, ba rāań sejí kə dɔ ndɔ̄ gə̄ sesí sḭḭ̄ ō, seḿ mā ō, jḭḭ̄ ń i gír deē yān gə̄ ní. 60I beé tá gír de kə́ dɔ nang tə́ gə̄ malang a gerə̄n̄ kadə̄ i Kɔ́ɔ̄ɓē ngóy n i Nə́ɓā ní ba nə́ɓā kə́ rang gətóo. 61Loo ń noō tə́ ā ādī Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yājí kemsí mámák yā rāań yá̰a̰ gə̄ ń ndū najə̄ yān əda ní ō, gō míndə gə̄ ń ni-əndā dɔsí tə́ kadə̄ ī-rāāī ní ō, tītə̄ ń ā ī-rāāin̄neé ɓōólaā toó.
Yá̰a̰ tun̄ gə̄ kə́ ndējə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē
(Á̰a̰ī 2 Yá̰a̰ 7.4-10)
62Mban̄g nin̄ kə ngán Israel gə̄ malang tunə̄n̄ yá̰a̰ adə̄n̄ Kɔ́ɔ̄ɓē. 63Salomo̰ tɔ̄l̄ man̄g gə̄ dūbú kutə jōó gidə i jōó ō, batə̄ gə̄ kə bə̄yā̰ gə̄ dūbú ɓú kə kutə̄ jōó ō, ba tun̄ adə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́. I beé n mban̄g ō, ngán Israel gə̄ malang ō, ɔr̄ə̄n̄neé kam̄ kújə yā Kɔ́ɔ̄ɓē tayā ní. 64Ndɔ̄ ń noō tə́ mban̄g ɔr̄ kam̄ ndágə loo kə́ gīr̄ gidə kújə yā Kɔ́ɔ̄ɓē kə́ danaá ń to ta kújə yā Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ ní, tām̄ loo tun̄ yá̰á̰ kə́ rāā kə gində̄ nə̄ngá kasaá ń ra no Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ ní asə alé. asə kadə̄ deē ɓōkə́ yá̰a̰ ndējə̄ gə̄ dɔ tə́ alé. Adə̄ ni ndējə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē dā̰ kə́ róō horoó ō, kōō ō, yibə̄ dā̰ kə́ tun̄ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ō, i ndágə loo ní tə́.
65Dan ngeé ń ń noō tə́ ní Salomo̰ nin̄ kə ngán Israel gə̄ malang rāān̄ nāā kújə́ kámbə gə̄ ō. I kán̄ naā kə́ bo ngá̰ý. De gə̄ ń kánə̄n̄ naā ní ḭḭn̄ i kə gō ɓē gə̄ malang kə́ Israel tə́ ń əla gír i Lebo Hamat bátə́ man̄ kə́ Ejiptə tə́ ní n reēn̄ ní. Nin̄ rāān̄ nāā ta kum Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā tə́ ndɔ̄ sīrí. 66Kə̄ ndɔ̄ kə́ nge ko̰ sɔ́sɔ́ anī Salomo̰ əya̰ de gə̄ adə̄ aw̄n̄. De gə̄ ní rāān̄ mban̄g lápə́ya ba télən̄ kə̄ ɓē yādə́ gə̄ tə́ kə rɔ̄nelēé. Kemdə́ nel̄də́ ngá̰ý najə̄ yá̰á̰ kə́ majə gə̄ ń Kɔ́ɔ̄ɓē rāā kə nge kəla yān Dabid ō, kə Israel gə̄ ń i gír deē yān gə̄ ō, ní tə́.
Currently Selected:
1 MBAN̄G GƏ̄ 8: SARDC
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Bibəl ta Sar̄ © L'Alliance Biblique du Tchad, 2006, 2010.
1 MBAN̄G GƏ̄ 8
8
Əndān̄ sandúkə madə̄ naā kem kújə yā Kɔ́ɔ̄ɓē tə́
(Á̰a̰ī 2 Yá̰a̰ 5.2—6.2)
1Anī mban̄g Salomo̰ ɓāŕ kum kɔɔ̄ gə̄ malang yā ngán Israel gə̄ kadə̄ reēn̄ rɔ̄n tə́ Jerusalem, i ngār gə̄ kə́ dɔ gír ɓē gə̄ tə́ ō, ngār gə̄ kə́ dɔ gír kojə gə̄ tə́ ō. Ni-ɓāŕdə́ i ta teē kə sandúkə madə̄ naā yā Kɔ́ɔ̄ɓēé kem ɓē yā Dabid ń rīn na i Siyo̰ ní tə́ yā kaw̄ń kem kújə yā Kɔ́ɔ̄ɓē tə́. 2De kə́ dəngam gə̄ malang kə́ Israel tə́ kánə̄n̄ naā rɔ̄ mban̄g Salomo̰ tə́ kem nāā Etanim ń i nāā kə́ nge ko̰ sīrí ní tə́ yā rāā nāā. 3Dan ń kum kɔɔ̄ gə̄ yā ngán Israel gə̄ reē ugə̄n̄ malang anī ngé tun̄ yá̰a̰ gə̄ unən̄ sandúkə yā Kɔ́ɔ̄ɓē. 4Nin̄ ō, ngán Lebi gə̄ ō, ətōn̄ sandúkə́ ní ō, kújə kənge naā ō, ngán gájə́ yá̰á̰ kə́ yā ɓōĺ gidə gə̄ malang kə́ kemeé ō aw̄n̄neé. 5Mban̄g Salomo̰ nin̄ kə ngán Israel gə̄ malang ń kánə̄n̄ naā rɔ̄n tə́ ta sandúkə madə̄ naā tə́ ní, tunə̄n̄ batə̄ gə̄ ō, man̄g gə̄ ō, ngá̰ý al̄ naā adə̄n̄ Kɔ́ɔ̄ɓē, adə̄ deē tə́dádə́ aĺ ō, ger̄ kutədə́ aĺ ō. 6Ngé tun̄ yá̰a̰ gə̄ aw̄n̄ kə sandúkə madə̄ naā yā Kɔ́ɔ̄ɓēé əndān̄ loo ndin tə́ kem kújə́ ń a ɓārə́n̄ na i loo kə́ yā ɓōĺ gidə ní tə́, gír bɔ̄gə̄ de kə́ dɔ rā̰ tə́ kə́ ngɔ̄m̄ loo gə̄ tə́. 7Tɔdɔ̄ ngé ngɔ̄m̄ loo gə̄ ní jā̰n̄ bɔ̄gə̄də́ dɔ loo ń kadə̄ sandúkə madə̄ naā ndi tū tə́ ní, yā kutə̄ń dɔ sandúkə ō, dɔ sáā kāgə̄ kə́ yā kətōń gə̄ ō. 8Sáa kāgə̄ gə̄ ní ngālə̄n̄ ngá̰ý adə̄ ré deē ra kem loo kə́ táĺ ń deē a mān̄ tū tə́ tá a aw̄ń kə̄ kem loo kə́ yā ɓōĺ gidə tə́ ní anī, a a̰a̰ tadə́. Ba ré deē ra i gidə tə́ ndágá anī, a a̰a̰ tadə́ ní alé. Yá̰a̰ gə̄ ń noō ton̄ gotədə́ tə́ noō ɓōólaā gə̄gē ɓáý. 9Yá̰á̰ kə́ kem sandúkə tə́ i bar mbal̄ kə́ jōó gə̄ ń Moijə ɓō kemeé ní ngóy. Ni-taā jī Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ i dɔ mbal̄ kə́ Horeb tə́, dan ń Kɔ́ɔ̄ɓē əhɔń madə̄ naā kə ngán Israel gēé gō teē sedə́ kɔ̄ɔ́ kem ɓē kə́ Ejiptə tə́ ní.
10Dan ń ngé tun̄ yá̰a̰ gə̄ teēn̄ kɔ̄ɔ́ kem loo kə́ táĺ tə́ anī, kil̄ man̄ kógə̄ḿ reē taā kem kújə yā Kɔ́ɔ̄ɓē malang. 11Ngé tun̄ yá̰a̰ gə̄ asən̄ tél kun ta kəla yādə́ to̰ alé sɔɔ̄ń kil̄ man̄ ní, tɔdɔ̄ i kɔsə̄ gɔn yā Kɔ́ɔ̄ɓē n taā kem kújə malang ní. 12Loo ń noō tə́ Salomo̰ əda na:
Kɔ́ɔ̄ɓē, ī-ndigə i ndi kem loo kə́ risə til nding tə́, 13ba mā m̄-rāā kújə́ kə́ to ngol m-ādī, i loo kə́ kadə̄ ī-ndi tū tə́ ngándáńg!
Najə̄ ń Salomo̰ ɔr̄ dɔ kújə yā Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ ní
(Á̰a̰ī 2 Yá̰a̰ 6.3-11)
14Ngán Israel gə̄ ń kánə̄n̄ naā ní ran̄ i kə njadə́ dɔɔ́ malang. Mban̄g Salomo̰ tūr̄ kumən kə̄ rɔ̄də́ tə́ ō, tɔ́r̄ tan dɔdə́ tə́ ō, 15ba əda na:
Ādə̄ jə-tɔ̄yī Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yā Israel ń ənī míndən adə̄ bɔbə́ḿ Dabid ō, rāā yá̰á̰ ń tan əda ní kə jīneé ō ní. Ni-əda bɔbə́ḿ Dabid na 16əla gír ndɔ̄ ń na n-teēń kə ngán Israel gə̄ ń i gír deē yān gə̄ ní kɔ̄ɔ́ tə́ kem ɓē kə́ Ejiptə tə́ ní, na n-gə̄rā ɓē kógə̄ḿ dan ɓē gə̄ yā ngán Israel gə̄ tə́ yā kadə̄ rāān̄ kújə yān kemeé kadə̄ rīn ɓār̄ dɔ tə́ alé, banī na n-gə̄rāī ḭ̄ Dabid kadə̄ ḭ̄ i ngār yā gír deē yān gə̄ ń i Israel gə̄ ní. 17Tá bɔbə́ḿ Dabid gír̄ kemən tə́ kété yā rāā kújə́ kə́ tām̄ yā rī Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yā Israel gə̄ tə́. 18Banī Kɔ́ɔ̄ɓē əda bɔbə́ḿ Dabid na gír̄ ń na gír̄ kemən tə́ yā rāā kújə tām̄ yā rīn ni Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ ní, na majə ngá̰ý. 19Ɓá tā ba i Dabid n na a rāā kújə́ ní alé, ba na i ngōn̄ kemən. I ni n na a rāā kújə́ ní tām̄ yā rīn ni Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ ní. 20Kɔ́ɔ̄ɓē rāā yá̰á̰ ń əda ní, adə̄ m̄-ndi gotə bɔbə́ḿ Dabid tə́. m̄-ndi dɔ kōr̄ kāgə̄ mbang yā Israel tə́ tītə̄ ń Kɔ́ɔ̄ɓē ədań ní ō, m̄-rāā kújə́ ń toō tām̄ yā rī Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yā Israel tə́ ō. 21m̄-rāā loo kə́ tām̄ yā sandúkə́ ń ndū najə̄ kə́ dɔ madə̄ naā tə́ to kemeé ní kem kújə́ ní tə́ gə̄gē. Ndū najə̄ ni i ndū najə̄ kə́ dɔ madə̄ naā ń Kɔ́ɔ̄ɓē əhɔ kə kaají gēé dan ń ni teē sedə́ kɔ̄ɔ́ kem ɓē kə́ Ejiptə tə́ ní.
Salomo̰ ndɔ̄ȳ Nə́ɓā
(Á̰a̰ī 2 Yá̰a̰ 6.12-40)
22Gō tə́ anī Salomo̰ aw̄ ra ta loo tun̄ yá̰a̰ yā Kɔ́ɔ̄ɓē tə́, ta kum ngán Israel gə̄ malang ń kánə̄n̄ naā tə́ ní, ɔy jīn kə̄ dɔɔ́ 23ba əda na:
Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yā Israel, Nə́ɓā kə́ tītīí gətóo dɔ rā̰ tə́ dɔɔ́ ō, dɔ nang tə́ laā ō. Ngé kəla yāí gə̄ ń njə̄rān̄ kə̄ noí tə́ kə kemdə́ mámák ní madə̄ naā yāí to gotoó sedə́ ō, kem ndaa yāí to gotoó tām̄ yādə́ tə́ ō. 24Ī-rāā yá̰á̰ ń ə̄nī ndūí yā rāā kadə̄ bɔbə́ḿ Dabid nge kəla yāí ní. Ādə̄ yá̰á̰ ń taí əda ní jīí rāā ādə̄ de gə̄ a̰a̰n̄ ɓōólaā. 25Ngɔlaā ní, Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yā Israel, ī-rāā yá̰á̰ ń ə̄nī ndūí yā rāā kadə̄ bɔbə́ḿ Dabid nge kəla yāí ní. Ə̄nī ndūí ə́da na ré ngánən gə̄gē ngán kaan gə̄gē na rāān̄ háĺ kə́ súmūú seí tītə̄ ń nəkɔ́ Dabid na rāań seí ní anī, deē kógə̄ḿ dandə́ tə́ na a ndi ta kumií tə́ dɔ kōr̄ kāgə̄ mbang yā ngán Israel gə̄ tə́ ngándáńg. 26Ní Nə́ɓā yā Israel, m̄-rāāī ɓɔ́, ī-rāā yá̰á̰ ń ə̄nī mindí yā rāā kadə̄ bɔbə́ḿ Dabid nge kəla yāí ní ngɔlaā. 27Ba Nə́ɓā a ndi ɓē dɔ nang tə́ kə de gēé a? De rāā ń laa ngá̰ý ní gə̄gē ba asə ndin aĺ anī kújə́ ń m̄-rāā ní tá a asə i ba̰ý? 28Ɓɔ́ Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yāḿ ī-nēl̄ mbīí ōoń ndɔ̄ȳ yā nge kəla yāí ń rāāī ɓɔ́ ní. Ōō nōō ń nge kəla yāí nōō kə̄ dɔí tə́ ɓōólaā ní ō, ōō ndɔ̄ȳ ń nge kəla yāí ndɔ̄yī ɓōólaā ní ō. 29Á̰á̰ kújə́ ń toō kə kumií kə́ majaá ndɔ̄ɔ́ ō, kadaá ō. Ādə̄ kumií i kə̄ dɔ loo ń ə́da na rīí na a ɓār̄ dɔ tə́ ní tə́. Ōō ndɔ̄ȳ ń nge kəla yāí a ndɔ̄yī loo ń toō tə́ laā ní. 30Mā ō, gír deē yāí gə̄ ń i ngán Israel gə̄ ní ō, jə-tūr̄ kumjí sɔɔ̄ loo ń toō ba jə-rāāī ɓɔ́ ní, Kɔ́ɔ̄ɓē ōō ndūjí. Ḭ̄ ń ī-ndi dɔ rā̰ tə́ ní ōō ndūjí loo ń ī-ndi tū tə́ ní. Ōō ndūjí ō, ī-mā̰ȳ rɔ̄í dɔjí tə́ ō.
31Ré ɔsən̄ deē kógə̄ḿ rāā yá̰á̰ kə́ majaĺ kə madə̄neé ba ran̄ kə deē ní ta túbə kə yá̰á̰ kə́ majaĺ kógə̄ḿ kadə̄ rāān, adə̄ deē ní reē ra ta loo tun̄ yá̰a̰ yāí tə́ kem kújə́ ń toō tə́ túbəń anī, 32Kɔ́ɔ̄ɓē ḭ̄ ń ī-ndi dɔ rā̰ tə́ ní ōō najə̄ yā kɔ́ɔ̄. Ī-rāā yá̰á̰ kógə̄ḿ ī-gāngəń sarya kə́ dɔ dáń ngé kəla yāí gə̄ tə́. Deē ń najə̄ i dɔn tə́ ní ī-rāā ādə̄ háĺ kɔ́ɔ̄ tél əsō dɔ kɔ́ɔ̄ tə́ ō, deē ń najə̄ gətóo dɔn tə́ ní, ɔ́jə kə̄ ndágá kadə̄ najə̄ gətóo dɔn tə́ kə ta kūl̄ rāā seneé yá̰á̰ kə́ ɔjə kadə̄ hálən i kə́ súmūú ō.
33Ré madə̄ ba̰ā̰ ngán Israel gə̄ tetən̄də́ rɔ̄ɔ̄, tɔdɔ̄ nin̄ rāān̄ majaĺ, ba tél tūrə̄n̄ háĺdə́ ō, ɓōkíīn̄ tɔ̄ȳ ō, ndɔ̄yīn̄ ō, rāāīn̄ ɓɔ́ kem kújə́ ń toō tə́ ō anī, 34ḭ̄ ń ī-ndi dɔ rā̰ tə́ ní ī-nēl̄ mbīí ōoń ndūdə́ ō, ī-mā̰ȳ rɔ̄í dɔ majaĺ yā Israel gə̄ tə́ ba ī-tél ī-reē sedə́ gogə́ dɔ nang ń ādə̄ kaadə́ gə̄ kété ní tə́, tɔdɔ̄ nin̄ i gír deē yāí gə̄.
35Aláa ré dɔ rā̰ utə̄ tan adə̄ man̄ edə aĺ tɔdɔ̄ ngán Israel gə̄ rāān̄ majaĺ seí, ba ré nin̄ tūrə̄n̄ kumdə́ kə̄ loo ń toō tə́ ndɔ̄ȳīn̄neé ō, tɔ̄ȳn̄neé rīí ō, tūrə̄n̄ háĺdə́ ō, tɔdɔ̄ ī-rāādə́ yá̰á̰ kə́ tōr̄ anī, 36ḭ̄ ń ī-ndi dɔ rā̰ tə́ ní ī-nēl̄ mbīí ōoń ndūdə́ ba ī-mā̰ȳ rɔ̄í dɔ majaĺ yādə́ gə̄ tə́, tɔdɔ̄ nin̄ i ngé kəla yāí gə̄ ō, i gír deē yāí gə̄ ō. Ɔ́jə́də́ róbə́ kə́ majə kə́ kadə̄ unən̄, ba gō tə́ anī ī-rāā ādə̄ man̄ edə dɔ nang yāí ń toō ń ādə̄də́ yá̰a̰ haladə́ tə́ ní.
37Ré ɓō, aláa mo̰y ngāl̄bɔ̄gīí əsō kem ɓēé, ré kōō gə̄ tutən̄ aláa ndumən̄ kə njadə́ dɔɔ́, ré yim̄ gə̄, aláa gaẃ gə̄ teēn̄ ngá̰ý kem ɓēé, aláa madə̄ ba̰ā̰ gə̄ gīrə̄n̄ ɓē gə̄ kə́ kem ɓēé kə rɔ̄ɔ́, ká i yá̰á̰ kə́ tōr̄ kə́ ba̰ý n rāań yá̰a̰ gə̄gē, ká i mo̰y kə́ ba̰ý n əsōn̄ kem ɓēé gə̄gē, 38ré kem ngán Israel gə̄ ń i gír deē yāí gə̄ ní rāādə́ sarya dɔ yá̰á̰ ń rāā yá̰á̰ tə́ ní, ba rāāīn̄ ɓɔ́ ō, tūrə̄n̄ kumdə́ sɔɔ̄ kújə́ ń toō ō, ɔyn̄ jīdə́ kə̄ dɔɔ́ ndɔ̄ȳīn̄neé ō anī, 39ḭ̄ ń ī-ndi dɔ rā̰ tə́ ní ī-nēl̄ mbīí ōońdə́, ī-mā̰ȳ rɔ̄í dɔdə́ tə́, ī-rāā yá̰a̰ kə deē kógə̄ḿ kógə̄ḿ sɔɔ̄ń dɔ kəla rāān, tām̄ ḭ̄ ī-ger̄ kem de gə̄ i īkɔ́ ngóy n ī-ger̄ kem de gə̄ malang ní. 40Ī-rāā tītə̄ ń noō tá ādə̄ ngán Israel gə̄ ɓōlə́n̄neé ndílí kə dɔ ndɔ̄ gə̄ malang ń a ndin̄neé kə kumdə́ dɔ nang ń ādə̄ kaají gə̄ tə́ ní.
41Ré tə̄rā ń i Israel alé, adə̄ i de kə́ dan gír deē yāí gə̄ tə́ aĺ ní, ḭḭ dɔ nang kə́ sa̰y tə́ reē najə̄ rīí tə́, 42tɔdɔ̄ rīí a ɓār̄ ngá̰ý adə̄ de gə̄ a oōn̄ ō, a oōn̄ najə̄ yā jīí kə́ kə tɔ́gɔ́ ń ə́la kə̄ dɔɔ́ ní ō, ré tə̄rā ní reē tūr̄ kumən sɔɔ̄ kújə́ ń toō ndɔ̄yīneé anī, 43ḭ̄ Kɔ́ɔ̄ɓē ń ī-ndi dɔ rā̰ tə́ ní ōō najə̄ yā kɔ́ɔ̄. Ī-rāā yá̰a̰ malang ń dəjeī ní ādə̄ gír de kə́ dɔ nang tə́ gə̄ malang ger̄ə̄n̄neé rīí ba ɓōlíīn̄neé tītə̄ ń Israel deē yāí gə̄ a ɓōlíīn̄neé ní ō, kadə̄ gerə̄n̄neé kadə̄ rīí ɓār̄ dɔ kújə́ ń toō ń m̄-rāā tə́ ní ō.
44Ré gír deē yāí gə̄ aw̄n̄ yā rɔ̄ɔ̄ madə̄ ba̰ā̰də́ gə̄ dām̄ loo ń ə́ládə́ tū tə́ ní tə́, ba tūrə̄n̄ kumdə́ kə̄ ɓē ń ī-gə̄rā ní tə́, sɔɔ̄ kújə́ ń m̄-rāā kadə̄ rīí ɓār̄ dɔ tə́ ní, ba ndɔ̄yīn̄ anī, 45Ḭ̄ ń ī-ndi dɔ rā̰ tə́ ní ōō ndɔ̄ȳ yādə́ ō, ōō rāā ɓɔ́ yādə́ ō, ba ī-rāā sedə́ ādə̄ əngen̄ yá̰á̰ ń i yá̰á̰ kə́ sɔɔ̄də́ ní.
46Ré ngán Israel gə̄ rāān̄ majaĺ seí, tɔdɔ̄ de kə́ rāā majaĺ aĺ gətóo, adə̄ wōn̄g rāāī sedə́ ba ə́ládə́ kem jī madə̄ ba̰ā̰də́ gə̄ tə́, adə̄ tetən̄də́ rɔ̄ɔ̄ ba əhɔn̄də́ aw̄n̄ sedə́ ɓəlo tə́ dɔ nang yādə́ tə́ loo kə́ sa̰y tə́, aké i loo kə́ ngɔr tə́, 47ré ndin̄ kə̄ ɓē ɓəlo tə́ noō gírə̄n̄ yá̰a̰ ba ndə̄ngān̄ rɔ̄də́ ō, rāāīn̄ ɓɔ́ dɔ nang yā madə̄ ba̰ā̰də́ gə̄ tə́ ō, ədaīn̄ na nin̄ na i ngé rāā majaĺ gə̄, na n-rāān̄ yá̰a̰ gōtə́ alé, na najə̄ na i dɔdə́ tə́, 48ré tél reēn̄ gogə́ rɔ̄í tə́ dɔ nang yā madə̄ ba̰ā̰ gə̄ tə́ kə ngarā̰ kemdə́ mámák ō, kə rɔ̄də́ gēé malang ō, ba tūrə̄n̄ kumdə́ kə̄ rɔ̄í tə́, kum kə̄ dɔ nang yādə́ ń ādə̄ kaadə́ gə̄ tə́ ní, kumdə́ kə̄ ɓē ń ī-gə̄rā tə́ ní, sɔɔ̄ kújə́ ń m̄-rāā kadə̄ rīí ɓār̄ dɔ tə́ ní ba ndɔ̄ȳnī anī, 49-50ḭ̄ ń ī-ndi dɔ rā̰ tə́ ní ōō ndɔ̄ȳ yādə́ ō, ōō rāā ɓɔ́ yādə́ ō, ba ī-rāā sedə́ tām̄ najə̄ i yādə́. Ī-mā̰ȳ rɔ̄í dɔ gír deē yāí gə̄ ń rāān majaĺ seí tə́ ní, dɔ mbātə́ ń mbātə́n̄ najə̄ taí tə́ ní, ba ī-rāā ādə̄ madə̄ ba̰ā̰də́ gə̄ ń əhɔn̄də́ ɓəlo tə́ ní a̰a̰n̄ kum tō ndoō yādə́. 51Tɔdɔ̄ nin̄ i gír deē yāí gə̄, yá̰a̰ halaí gə̄, nin̄ i de gə̄ ń ī-teē sedə́ kɔ̄ɔ́ kem ɓē kə́ Ejiptə tə́, kum hor kə́ təngā ngá̰ý kə́ yā nōoń gində̄ tə́ ní. 52Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā ī-teē kumií. Ré mā nge kəla yāí ō, ngán Israel gə̄ ń i gír deē yāí gə̄ ní ō, jə-rāāī ɓɔ́ ō, jə-nōō kə̄ dɔí tə́ ō anī, ōō ndūjí. 53Tɔdɔ̄ Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā, i ḭ̄ n ɔ̄r̄ kam̄də́ dan gír de gə̄ malang kə́ dɔ nang tə́ tə́ tām̄ yāí tə́ kadə̄ nin̄ i yá̰a̰ halaí gə̄, tītə̄ ń ə̄ndāń ta nge kəla yāí Moijə tə́ ādə̄ ədań dan ń ī-teēń kə kaají gēé kɔ̄ɔ́ kem ɓē kə́ Ejiptə tə́ ní.
Salomo̰ dəje Nə́ɓā kadə̄ rāā majə kə ngán Israel gēé
54Salomo̰ tetə i kejən nang tə́ ta loo tun̄ yá̰á̰ tə́ ō, ɔy jīn i kə̄ dɔɔ́ ō n a ndɔ̄yń Kɔ́ɔ̄ɓē ō, a rāān̄neé ɓɔ́ ō ní. Dan ń ni ndɔ̄ȳ Kɔ́ɔ̄ɓē oy anī, ɔsə nang ḭḭ dɔɔ́ 55ba ra kə njan dɔɔ́ əga kɔŕ tɔ́rəń tan dɔ Israel gə̄ malang ń kánə̄n̄ naā tə́ ní əda na:
56m̄-tɔ̄ȳ Kɔ́ɔ̄ɓē ń adə̄ Israel gə̄ ń i gír deē yān gə̄ ní loo kɔr̄ koō tītə̄ ń ədań kété ní. Kɔ́ɔ̄ɓē əda kété na najə̄ kə́ majə gə̄ malang ń n-əndā ta nge kəla yān Moijə tə́ adə̄ əda ní kə́ kógə̄ḿ kə́ əsō kɔ̄ɔ́ na gətóo. 57Ní, ādə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yājí i sejí naā tə́ tītə̄ ń ni i naā tə́ kə kaají gēé kété ní. Ādə̄ ni-mbātə́jí aĺ ō, əya̰jí kɔ̄ɔ́ aĺ ō. 58Ādə̄ tūr̄ kemjí kə̄ rɔ̄n tə́ kadə̄ j-uniīń gō róbə́ ń ni ɔjəjí ní: Adə̄ ī-rāā yá̰a̰ gə̄ ń ni ədají kadə̄ jə-rāāī ní ō, yá̰a̰ gə̄ ń ndū najə̄ əda ní ō, yá̰a̰ kāgə̄ ɓē gə̄ ń ɔjə kaají gə̄ ní ō. 59Ɓɔ́ ń m̄-rāā Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yājí toō, ādə̄ əga kemən dɔ tə́ kadaá ō, ndɔ̄ɔ́ ō, ba rāań sejí kə dɔ ndɔ̄ gə̄ sesí sḭḭ̄ ō, seḿ mā ō, jḭḭ̄ ń i gír deē yān gə̄ ní. 60I beé tá gír de kə́ dɔ nang tə́ gə̄ malang a gerə̄n̄ kadə̄ i Kɔ́ɔ̄ɓē ngóy n i Nə́ɓā ní ba nə́ɓā kə́ rang gətóo. 61Loo ń noō tə́ ā ādī Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā yājí kemsí mámák yā rāań yá̰a̰ gə̄ ń ndū najə̄ yān əda ní ō, gō míndə gə̄ ń ni-əndā dɔsí tə́ kadə̄ ī-rāāī ní ō, tītə̄ ń ā ī-rāāin̄neé ɓōólaā toó.
Yá̰a̰ tun̄ gə̄ kə́ ndējə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē
(Á̰a̰ī 2 Yá̰a̰ 7.4-10)
62Mban̄g nin̄ kə ngán Israel gə̄ malang tunə̄n̄ yá̰a̰ adə̄n̄ Kɔ́ɔ̄ɓē. 63Salomo̰ tɔ̄l̄ man̄g gə̄ dūbú kutə jōó gidə i jōó ō, batə̄ gə̄ kə bə̄yā̰ gə̄ dūbú ɓú kə kutə̄ jōó ō, ba tun̄ adə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́. I beé n mban̄g ō, ngán Israel gə̄ malang ō, ɔr̄ə̄n̄neé kam̄ kújə yā Kɔ́ɔ̄ɓē tayā ní. 64Ndɔ̄ ń noō tə́ mban̄g ɔr̄ kam̄ ndágə loo kə́ gīr̄ gidə kújə yā Kɔ́ɔ̄ɓē kə́ danaá ń to ta kújə yā Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ ní, tām̄ loo tun̄ yá̰á̰ kə́ rāā kə gində̄ nə̄ngá kasaá ń ra no Kɔ́ɔ̄ɓē tə́ ní asə alé. asə kadə̄ deē ɓōkə́ yá̰a̰ ndējə̄ gə̄ dɔ tə́ alé. Adə̄ ni ndējə̄ Kɔ́ɔ̄ɓē dā̰ kə́ róō horoó ō, kōō ō, yibə̄ dā̰ kə́ tun̄ tām̄ yā kem kógə̄ḿ tə́ ō, i ndágə loo ní tə́.
65Dan ngeé ń ń noō tə́ ní Salomo̰ nin̄ kə ngán Israel gə̄ malang rāān̄ nāā kújə́ kámbə gə̄ ō. I kán̄ naā kə́ bo ngá̰ý. De gə̄ ń kánə̄n̄ naā ní ḭḭn̄ i kə gō ɓē gə̄ malang kə́ Israel tə́ ń əla gír i Lebo Hamat bátə́ man̄ kə́ Ejiptə tə́ ní n reēn̄ ní. Nin̄ rāān̄ nāā ta kum Kɔ́ɔ̄ɓē Nə́ɓā tə́ ndɔ̄ sīrí. 66Kə̄ ndɔ̄ kə́ nge ko̰ sɔ́sɔ́ anī Salomo̰ əya̰ de gə̄ adə̄ aw̄n̄. De gə̄ ní rāān̄ mban̄g lápə́ya ba télən̄ kə̄ ɓē yādə́ gə̄ tə́ kə rɔ̄nelēé. Kemdə́ nel̄də́ ngá̰ý najə̄ yá̰á̰ kə́ majə gə̄ ń Kɔ́ɔ̄ɓē rāā kə nge kəla yān Dabid ō, kə Israel gə̄ ń i gír deē yān gə̄ ō, ní tə́.
Currently Selected:
:
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Bibəl ta Sar̄ © L'Alliance Biblique du Tchad, 2006, 2010.