Romiešiem 9:19-33

Tad tu uz mani sacīsi: ko tad Viņš vēl rāj? Jo kas Viņa prātam var pretī turēties? Bet, cilvēk, kas tu tāds esi, ka tu gribi ar Dievu tiesāties? Vai kāds darbs uz savu Meistaru saka: kāpēc Tu mani tādu esi taisījis? Vai tad podniekam nav vara pār mālu, no tās pašas pītes taisīt citu trauku godam un citu negodam? Bet, ja Dievs, gribēdams dusmību parādīt un Savu spēku zināmu darīt, ar lielu lēnprātību ir panesis dusmības traukus, sataisītus uz pazušanu, un ka Viņš Savas godības bagātību parādītu pie žēlastības traukiem, ko Viņš iepriekš ir sataisījis uz godību. Tādus Viņš arī mūs ir aicinājis, ne vien no jūdiem, bet arī no pagāniem. Kā Viņš arī pie Hozejas saka: Es tos saukšu par Saviem ļaudīm, kas Mani ļaudis nebija, un par Savu mīļoto, kas Man nebija mīlēts; Un notiks tanī vietā, kur uz tiem tika sacīts: Jūs neesat Mani ļaudis! Tur tie taps saukti Dzīvā Dieva bērni. Un Jesaja izsauc pār Israēlu: ja Israēla bērnu skaits būtu kā jūras smiltis, tomēr tikai atlikums taps izglābts. Jo vārdu (lēmumu) Viņš piepilda un pasteidzina taisnībā, jo drīz Tas KUNGS darīs pasludināto vārdu virs zemes. Un kā Jesaja ir iepriekš sacījis: ja Tas KUNGS Cebaots mums nebūtu atlicinājis kādu sēklu, tad mēs būtu palikuši kā Sodoma un līdzīgi Gomorai. Ko tad lai sakām? Ka pagāni, kas pēc taisnības nedzinās, taisnību dabūjuši, proti, taisnību no ticības; Bet Israēls, pēc taisnības bauslības dzīdamies, taisnības bauslību nav panācis. Kādēļ? Tādēļ ka ne no ticības bet kā no bauslības darbiem (to meklēja); jo tie ir piedauzījušies pie piedauzīšanas akmens, Kā ir rakstīts: redzi, Es lieku Ciānā piedauzīšanas akmeni un apgrēcības klinti, un kas uz Viņu tic nepaliks kaunā.