Romiešiem 11:1-10
Romiešiem 11:1-10 LG8
Tad es saku: vai Dievs Savus ļaudis ir atmetis? Nemaz ne! Jo es arīdzan esmu israēlietis, no Ābrahāma dzimuma, no Benjamīna cilts. Dievs nav atmetis Savu tautu, ko Viņš ipreiekš ir izredzējis. Jeb vai jūs nezināt, ko Raksti saka par Eliju, kā tas pie Dieva sūdz pret Israēlu, sacīdams: “Kungs, tie Tavus praviešus ir nokāvuši un Tavus altārus apgāzuši, un es viens esmu atlicis, un tie meklē manu dzīvību.” Bet ko Dievs tam atbildēdams saka? “Es Sev esmu atlicinājis septiņus tūkstošus vīru, kas ceļus nav locījuši Baāla priekšā.” Tātad tāpat arī tagad, šinī laikā, atlikums ir saglabāts, pateicoties izredzētai žēlastībai. Bet, ja tas ir caur žēlastību, tad tas vairs nav darbu nopelns; citādi žēlastība nav vairs žēlastība. Bet ja tas ir no darbiem, tad tā nav žēlastība; citādi nopelns nav vairs nopelns. Ko tad nu? Ko Israēls meklē, to viņš nav dabūjis; izredzētie gan to ir dabūjuši, bet citi ir apcietinājušies, Kā ir rakstīts: Dievs tiem ir devis grūta miega garu, acis, ka tie neredz, un ausis, ka tie nedzird, līdz šai dienai. Un Dāvids saka: lai viņu galds viņiem paliek par valgu, par slazdu, par klupšanu un par atmaksu! Viņu acis lai top aptumšotas, ka neredz, un loki viņu muguru vienmēr!
Bible App
Bible App for Kids
