4. Mozus 11
11
Uguns nometnē, 1; gaļas kārība, 4; 70 vecaji, 16; paipalas, 31; iekārošanas kapenes, 33
1Un notika, kad ļaudis Tā KUNGA ausīs kurnēja, tad Tas KUNGS to dzirdēja, un Viņa bardzība iekarsa, un Tā KUNGA uguns iedegās pret viņiem un rija nometnes galā. #5Moz 9:22. Dāv.dz 78:21. Ebr 12:29. 2Tad ļaudis brēca uz Mozu. Un Mozus lūdza To KUNGU, un uguns noslāpa. 3Un tās vietas vārdu nosauca Tabēra (degums), tāpēc ka Tā KUNGA uguns starp tiem bija iedegusies. 4Un pulks visādu pienācēju, kas bija viņu starpā, kļuva kārīgi, un arī Israēla bērni raudāja, atkal sacīdami: #2Moz 12:38. Dāv.dz 106:14. 1Kor 10:6. 2Moz 16:3. 5“Kas mums dos gaļu ēst? Mēs pieminam zivis, ko Ēģiptes zemē par velti ēdām, gurķus, melones, lokus, sīpolus un ķiplokus. 6Bet nu mūsu dvēsele ir iztvīkusi, jo nav nekā kā vien manna mūsu acu priekšā.” 7Un manna bija tā kā koriandra sēklas un izskatījās kā bdellijs#11:7 sveķi. #2Moz 16:14, 16:31. Dāv.dz 78:24. Jāņ 6:31, 6:49. 8Un ļaudis gāja apkārt#11:8 gāja apkārt GL1 skrēja šurp un turp un to sakrāja, un mala dzirnavās vai sagrūda piestās, un to vārīja podos, un taisīja no tā raušus, un viņa garša bija tā kā eļļas raušu garša. 9Un, kad rasa pa naktīm nokrita nometnē, tad manna nokrita līdzi. 10Tad Mozus dzirdēja ļaudis raudam ar viņu saimēm, ikvienu savas telts durvju priekšā, un Tā KUNGA bardzība iedegās ļoti, un arī Mozum tas nepatika. 11Un Mozus sacīja uz To KUNGU: “Kāpēc Tu Savam kalpam esi darījis tik grūti? Un kāpēc es neesmu atradis žēlastību Tavās acīs, ka Tu man esi uzlicis visu šo ļaužu nastu? 12Vai es visus šos ļaudis esmu nesis savās miesās? Vai es tos esmu dzemdējis, ka Tu man gribi sacīt: nes tos savā klēpī, kā auklētājs nes zīdāmu bērnu, uz zemi, ko Tu viņu tēviem esi zvērējis? 13Kur es gaļas varētu dabūt, ko dot visiem šiem ļaudīm? Jo tie raud pret mani, sacīdami: dod mums gaļas ēst. 14Es viens pats visus šos ļaudis nevaru nest, jo tas man ir pārāk grūti. 15Un, ja Tu man tā gribi darīt, tad nokauj labāk mani, ja es esmu atradis žēlastību Tavās acīs, tad neliec man tā redzēt savu nelaimi.” 16Un Tas KUNGS sacīja uz Mozu: “Sapulcini Man septiņdesmit vīrus no Israēla vecajiem, kurus tu zini, ka tie ir ļaužu vecaji un viņu virsnieki, un ved Man tos Saiešanas telts priekšā, un lai tie tur stāv pie tevis. 17Tad Es nonākšu un ar tevi tur runāšu, un no Tā Gara, kas uz tevis, Es gribu ņemt un likt uz viņiem, un viņiem būs līdz ar tevi nest ļaužu nastu, ka tā tev vienam nav jānes. 18Un uz ļaudīm tev būs sacīt: svētījieties uz rītdienu, tad jūs ēdīsiet gaļu, jo jūs Tā KUNGA ausīs esat raudājuši, sacīdami: kas mums dos gaļu ēst? Jo mums ir labi klājies Ēģiptes zemē. Tāpēc Tas KUNGS jums dos gaļu ēst. 19Jūs neēdīsiet vienu dienu, nedz divas dienas, nedz piecas dienas, nedz desmit dienas, nedz divdesmit dienas, 20bet veselu mēnesi, tiekāms tā jums caur nāsīm izies un jums tā būs riebīga, tāpēc ka jūs To KUNGU esat atmetuši, kas ir jūsu vidū, un Viņa priekšā esat raudājuši, sacīdami: kāpēc mēs esam izgājuši no Ēģiptes zemes?” #21:5. 21Un Mozus sacīja: “Seši simti tūkstoši ir šo ļaužu kājnieku, kā vidū es esmu, un Tu saki, es tiem došu gaļu, un tiem būs ēst veselu mēnesi! 22Vai tad sīklopus un liellopus tiem būs nokaut, ka tiem būtu diezgan? Jeb vai visas jūras zivis būs sapulcināt, ka tiem būtu diezgan?” #2Ķēn 7:2. Jāņ 6:7. 23Bet Tas KUNGS runāja uz Mozu: “Vai tad Tā KUNGA roka ir paīsināta? Tagad tev būs redzēt, vai Mans vārds tev notiks vai ne.” #23:19. Jes 50:2, 59:1. 24Un Mozus izgāja un runāja Tā KUNGA vārdus uz ļaudīm un sapulcināja septiņdesmit vīrus no ļaužu vecajiem, un nostādīja tos ap Saiešanas telti. 25Tad Tas KUNGS nonāca padebesī un runāja uz viņu, un ņēma no Gara, kas uz viņa bija, un lika To uz septiņdesmit vecajiem, un notika, kad Tas Gars uz tiem dusēja, tad tie runāja kā pravieši, bet pēc tam vairs ne. 26Un divi vīri bija palikuši nometnē, viena vārds bija Eldads un otra vārds bija Medads, un Tas Gars uz tiem dusēja, jo tie bija starp tiem uzrakstītiem, jebšu nebija nogājuši uz telti, un tie runāja kā pravieši nometnē. 27Tad viens puisis skrēja un teica Mozum, sacīdams: “Eldads un Medads runā nometnē kā pravieši.” 28Un Jozua, Nūna dēls, Mozus kalps, viens no viņa izlasītajiem jaunekļiem, atbildēja un sacīja: “Mans kungs Mozu, aizliedz tiem.” 29Tad Mozus uz to sacīja: “Vai tu esi skaudīgs manis dēļ? Ak, kaut Tā KUNGA ļaudis visi būtu pravieši un kaut Tas KUNGS Savu Garu pār tiem (visiem) dotu!” 30Pēc tam Mozus aizgāja atpakaļ nometnē ar Israēla vecajiem. 31Tad vējš cēlās no Tā KUNGA un atveda paipalas no jūras, un izkaisīja tās ap nometni, šeit vienas dienas gājumu un tur vienas dienas gājumu visapkārt nometnei, un tās bija līdz divām olektīm augstumā pa zemes virsu. #2Moz 16:13. Dāv.dz 78:26-27. 32Tad ļaudis cēlās cauru dienu un cauru nakti, un cauru otru dienu un lasīja paipalas, un, kam maz bija, tas bija salasījis desmit homeras, un tie tās klādami izklāja sev visapkārt nometnei. 33Gaļa viņiem vēl bija zobos, pirms tā bija apēsta, tad Tā KUNGA bardzība iedegās pret ļaudīm un Tas KUNGS sita ļaudis ar ļoti grūtu mocību. #Dāv.dz 78:30-31. 34Tāpēc tās vietas vārdu nosauca: Kārības kapenes, jo tur viņi apraka tos ļaudis, kas bija kārīgi. 35No Kārības kapenēm ļaudis aizgāja uz Hacērotu un apmetās Hacērotā.
Currently Selected:
4. Mozus 11: LG8
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)
4. Mozus 11
11
Uguns nometnē, 1; gaļas kārība, 4; 70 vecaji, 16; paipalas, 31; iekārošanas kapenes, 33
1Un notika, kad ļaudis Tā KUNGA ausīs kurnēja, tad Tas KUNGS to dzirdēja, un Viņa bardzība iekarsa, un Tā KUNGA uguns iedegās pret viņiem un rija nometnes galā. #5Moz 9:22. Dāv.dz 78:21. Ebr 12:29. 2Tad ļaudis brēca uz Mozu. Un Mozus lūdza To KUNGU, un uguns noslāpa. 3Un tās vietas vārdu nosauca Tabēra (degums), tāpēc ka Tā KUNGA uguns starp tiem bija iedegusies. 4Un pulks visādu pienācēju, kas bija viņu starpā, kļuva kārīgi, un arī Israēla bērni raudāja, atkal sacīdami: #2Moz 12:38. Dāv.dz 106:14. 1Kor 10:6. 2Moz 16:3. 5“Kas mums dos gaļu ēst? Mēs pieminam zivis, ko Ēģiptes zemē par velti ēdām, gurķus, melones, lokus, sīpolus un ķiplokus. 6Bet nu mūsu dvēsele ir iztvīkusi, jo nav nekā kā vien manna mūsu acu priekšā.” 7Un manna bija tā kā koriandra sēklas un izskatījās kā bdellijs#11:7 sveķi. #2Moz 16:14, 16:31. Dāv.dz 78:24. Jāņ 6:31, 6:49. 8Un ļaudis gāja apkārt#11:8 gāja apkārt GL1 skrēja šurp un turp un to sakrāja, un mala dzirnavās vai sagrūda piestās, un to vārīja podos, un taisīja no tā raušus, un viņa garša bija tā kā eļļas raušu garša. 9Un, kad rasa pa naktīm nokrita nometnē, tad manna nokrita līdzi. 10Tad Mozus dzirdēja ļaudis raudam ar viņu saimēm, ikvienu savas telts durvju priekšā, un Tā KUNGA bardzība iedegās ļoti, un arī Mozum tas nepatika. 11Un Mozus sacīja uz To KUNGU: “Kāpēc Tu Savam kalpam esi darījis tik grūti? Un kāpēc es neesmu atradis žēlastību Tavās acīs, ka Tu man esi uzlicis visu šo ļaužu nastu? 12Vai es visus šos ļaudis esmu nesis savās miesās? Vai es tos esmu dzemdējis, ka Tu man gribi sacīt: nes tos savā klēpī, kā auklētājs nes zīdāmu bērnu, uz zemi, ko Tu viņu tēviem esi zvērējis? 13Kur es gaļas varētu dabūt, ko dot visiem šiem ļaudīm? Jo tie raud pret mani, sacīdami: dod mums gaļas ēst. 14Es viens pats visus šos ļaudis nevaru nest, jo tas man ir pārāk grūti. 15Un, ja Tu man tā gribi darīt, tad nokauj labāk mani, ja es esmu atradis žēlastību Tavās acīs, tad neliec man tā redzēt savu nelaimi.” 16Un Tas KUNGS sacīja uz Mozu: “Sapulcini Man septiņdesmit vīrus no Israēla vecajiem, kurus tu zini, ka tie ir ļaužu vecaji un viņu virsnieki, un ved Man tos Saiešanas telts priekšā, un lai tie tur stāv pie tevis. 17Tad Es nonākšu un ar tevi tur runāšu, un no Tā Gara, kas uz tevis, Es gribu ņemt un likt uz viņiem, un viņiem būs līdz ar tevi nest ļaužu nastu, ka tā tev vienam nav jānes. 18Un uz ļaudīm tev būs sacīt: svētījieties uz rītdienu, tad jūs ēdīsiet gaļu, jo jūs Tā KUNGA ausīs esat raudājuši, sacīdami: kas mums dos gaļu ēst? Jo mums ir labi klājies Ēģiptes zemē. Tāpēc Tas KUNGS jums dos gaļu ēst. 19Jūs neēdīsiet vienu dienu, nedz divas dienas, nedz piecas dienas, nedz desmit dienas, nedz divdesmit dienas, 20bet veselu mēnesi, tiekāms tā jums caur nāsīm izies un jums tā būs riebīga, tāpēc ka jūs To KUNGU esat atmetuši, kas ir jūsu vidū, un Viņa priekšā esat raudājuši, sacīdami: kāpēc mēs esam izgājuši no Ēģiptes zemes?” #21:5. 21Un Mozus sacīja: “Seši simti tūkstoši ir šo ļaužu kājnieku, kā vidū es esmu, un Tu saki, es tiem došu gaļu, un tiem būs ēst veselu mēnesi! 22Vai tad sīklopus un liellopus tiem būs nokaut, ka tiem būtu diezgan? Jeb vai visas jūras zivis būs sapulcināt, ka tiem būtu diezgan?” #2Ķēn 7:2. Jāņ 6:7. 23Bet Tas KUNGS runāja uz Mozu: “Vai tad Tā KUNGA roka ir paīsināta? Tagad tev būs redzēt, vai Mans vārds tev notiks vai ne.” #23:19. Jes 50:2, 59:1. 24Un Mozus izgāja un runāja Tā KUNGA vārdus uz ļaudīm un sapulcināja septiņdesmit vīrus no ļaužu vecajiem, un nostādīja tos ap Saiešanas telti. 25Tad Tas KUNGS nonāca padebesī un runāja uz viņu, un ņēma no Gara, kas uz viņa bija, un lika To uz septiņdesmit vecajiem, un notika, kad Tas Gars uz tiem dusēja, tad tie runāja kā pravieši, bet pēc tam vairs ne. 26Un divi vīri bija palikuši nometnē, viena vārds bija Eldads un otra vārds bija Medads, un Tas Gars uz tiem dusēja, jo tie bija starp tiem uzrakstītiem, jebšu nebija nogājuši uz telti, un tie runāja kā pravieši nometnē. 27Tad viens puisis skrēja un teica Mozum, sacīdams: “Eldads un Medads runā nometnē kā pravieši.” 28Un Jozua, Nūna dēls, Mozus kalps, viens no viņa izlasītajiem jaunekļiem, atbildēja un sacīja: “Mans kungs Mozu, aizliedz tiem.” 29Tad Mozus uz to sacīja: “Vai tu esi skaudīgs manis dēļ? Ak, kaut Tā KUNGA ļaudis visi būtu pravieši un kaut Tas KUNGS Savu Garu pār tiem (visiem) dotu!” 30Pēc tam Mozus aizgāja atpakaļ nometnē ar Israēla vecajiem. 31Tad vējš cēlās no Tā KUNGA un atveda paipalas no jūras, un izkaisīja tās ap nometni, šeit vienas dienas gājumu un tur vienas dienas gājumu visapkārt nometnei, un tās bija līdz divām olektīm augstumā pa zemes virsu. #2Moz 16:13. Dāv.dz 78:26-27. 32Tad ļaudis cēlās cauru dienu un cauru nakti, un cauru otru dienu un lasīja paipalas, un, kam maz bija, tas bija salasījis desmit homeras, un tie tās klādami izklāja sev visapkārt nometnei. 33Gaļa viņiem vēl bija zobos, pirms tā bija apēsta, tad Tā KUNGA bardzība iedegās pret ļaudīm un Tas KUNGS sita ļaudis ar ļoti grūtu mocību. #Dāv.dz 78:30-31. 34Tāpēc tās vietas vārdu nosauca: Kārības kapenes, jo tur viņi apraka tos ļaudis, kas bija kārīgi. 35No Kārības kapenēm ļaudis aizgāja uz Hacērotu un apmetās Hacērotā.
Currently Selected:
:
Highlight
Copy
Compare
Share
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Glika Bībele 8. izdevums © Latvijas Bībeles Savienība (Latvian Bible Union)