PIRMĀ MOZUS 29
29
1Un Jēkabs cēlās kājās un devās uz austrumnieku zemi.
2Un viņš ieraudzīja tīrumā aku, un trīs ganāmpulki bija apmetušies pie tās, jo no šīs akas ganāmpulki tika dzirdināti Bet liels akmens bija uzlikts uz akas cauruma.
3Kad visi ganāmpulki tur bija sadzīti, tad novēla akmeni no akas cauruma un dzirdīja lopus, un pēc tam atkal lika akmeni savā vietā uz akas cauruma.
4Jēkabs viņiem jautāja: „Brāļi, no kurienes jūs esat?“ Tie atbildēja: „Mēs esam no Chāranas.“
5Un Jēkabs tiem jautāja: „Vai jūs pazīstat Nachora dēlu Lābanu?“ Tie sacīja: „Mēs to pazīstam.“
6Tad viņš sacīja: „Vai viņam klājas labi?“ Tie sacīja: „Viņš ir sveiks, un, lūk, tur nāk viņa meita Rāhele ar lopiem.“
7Un viņš sacīja: „Vēl taču ir liela diena, un laiks vēl nav pienācis sadzīt lopus: dzirdiniet lopus un ejiet ganīt.“
8Bet tie sacīja: „Mēs nevaram, līdz tiek sadzīti visi ganāmpulki un akmens tiek novelts no avota cauruma, tad mēs dzirdīsim lopus.“
9Kamēr viņš vēl ar tiem sarunājās, Rāhele nāca ar sava tēva sīklopiem, kuru gane viņa bija.
10Un notika, kad Jēkabs ieraudzīja savas mātes brāļa Lābana meitu Rāheli nākam kopā ar viņa mātes brāļa Lābana sīklopiem, Jēkabs nostājās un novēla akmeni no avota un padzirdīja savas mātes brāļa Lābana sīklopus.
11Un Jēkabs skūpstīja Rāheli, un, savu balsi pacēlis, raudāja.
12Un Jēkabs izstāstīja Rāhelei, ka viņš ir tās tēva radinieks un ka viņš ir Rebekas dēls; tad viņa tecēja un sacīja to tēvam.
13Un kad Lābans dzirdēja vēsti par savu māsas dēlu Jēkabu, tad viņš tam skrēja pretī, apkampa to un skūpstīja viņu un ieveda to savā namā. Un viņš izstāstīja ari Lābanam visus šos notikumus.
14Un Lābans sacīja viņam: „Tiešām, tu esi no maniem kauliem un manas miesas!“ Un viņš pie tā palika apmēram mēnesi.
15Un Lābans sacīja viņam: „Kaut gan tu esi mans radinieks, bet vai tādēļ tev par velti kalpot? Pasaki man savu algu.“
16Bet Lābanam bija divi meitas; vecākās vārds bija Lea, un jaunākās Rāhele.
17Leas acis bija blāvas, bez spožuma, bet Rāhele bija skaista augumā un sejā.
18Un Jēkabs iemīlēja Rāheli un sacīja: „Es esmu ar mieru par Rāheli kalpot septiņus gadus.“
19Tad Lābans sacīja: „Labāki es dodu to tev nekā kādam citam; paliec pie manis.“
20Un Jēkabs kalpoja Rāheles dēļ septiņus gadus, un tie izlikās viņam kā dažas dienas, tik mīļa tā viņam bija.
21Tad Jēkabs sacīja Lābanam: „Dod man tagad manu sievu, jo mans laiks ir pilns, es gribu pie viņas iet.“
22Un Lābans sapulcēja visus tās vietas ļaudis un sarīkoja dzīres.
23Un vakarā viņš paņēma savu meitu Leu un ieveda pie viņa, un Jēkabs gāja pie tās.
24Un Lābans deva savu kalponi Zilfu savai meitai Leai par kalponi.
25Un rītā izrādījās, ka tā bija Lea. Un viņš pārmeta Lābanam: „Kāpēc tu man esi tā darījis? Vai es tev neesmu kalpojis Rāheles dēļ? Kāpēc tu man esi tā darījis?“
26Lābans atbildēja: „Tā nemēdz šinī vietā darīt, ka izdod jaunāko pirms vecākās.
27Piepildi šīs septiņas dienas ar šo, tad es tev gribu dot ari to otru tavas kalpošanas dēļ, kad tu man kalposi vēl citus septiņus gadus.“
28Un Jēkabs darīja tā; un viņš izturēja tās septiņas dienas, tad Lābans deva viņam savu meitu Rāheli par sievu.
29Un Lābans deva savai meitai Rāhelei savu kalponi Bilhu, lai tā viņu aptecētu.
30Un Jēkabs gāja pie Rāheles, un viņš mīlēja Rāheli vairāk nekā Leu. Un tā viņš Lābanam kalpoja vēl otrus septiņus gadus.
31Bet kad Dievs redzēja, ka Lea tika nicināta, tad Viņš atvēra tās klēpi, bet Rāhele bija neauglīga.
32Un Lea tapa grūta, un dzemdēja dēlu, un nosauca tā vārdu Rūbens, jo viņa domāja: „Dievs mani ir uzlūkojis manā pazemojumā, un tagad mans vīrs mani turēs godā.“
33Un viņa tapa atkal grūta, un dzemdēja dēlu, un domāja: „Dievs ir dzirdējis, ka es esmu nicināta, tāpēc Viņš man arī šo ir devis;“ un viņa nosauca tā vārdu Simeons.
34Un viņa tapa atkal grūta, un dzemdēja dēlu, un domāja: „Tagad taču mans vīrs pievērsīsies man, jo es viņam esmu trīs dēlus dzemdējusi.“ Tāpēc viņa nosauca tā vārdu Levijs.
35Un viņa tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu un domāja: „Tagad es pateikšos Dievam.“ Un viņa nosauca tā vārdu Jūda. Un viņa mitējās dzemdēt.
Currently Selected:
PIRMĀ MOZUS 29: LTV1965
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.
PIRMĀ MOZUS 29
29
1Un Jēkabs cēlās kājās un devās uz austrumnieku zemi.
2Un viņš ieraudzīja tīrumā aku, un trīs ganāmpulki bija apmetušies pie tās, jo no šīs akas ganāmpulki tika dzirdināti Bet liels akmens bija uzlikts uz akas cauruma.
3Kad visi ganāmpulki tur bija sadzīti, tad novēla akmeni no akas cauruma un dzirdīja lopus, un pēc tam atkal lika akmeni savā vietā uz akas cauruma.
4Jēkabs viņiem jautāja: „Brāļi, no kurienes jūs esat?“ Tie atbildēja: „Mēs esam no Chāranas.“
5Un Jēkabs tiem jautāja: „Vai jūs pazīstat Nachora dēlu Lābanu?“ Tie sacīja: „Mēs to pazīstam.“
6Tad viņš sacīja: „Vai viņam klājas labi?“ Tie sacīja: „Viņš ir sveiks, un, lūk, tur nāk viņa meita Rāhele ar lopiem.“
7Un viņš sacīja: „Vēl taču ir liela diena, un laiks vēl nav pienācis sadzīt lopus: dzirdiniet lopus un ejiet ganīt.“
8Bet tie sacīja: „Mēs nevaram, līdz tiek sadzīti visi ganāmpulki un akmens tiek novelts no avota cauruma, tad mēs dzirdīsim lopus.“
9Kamēr viņš vēl ar tiem sarunājās, Rāhele nāca ar sava tēva sīklopiem, kuru gane viņa bija.
10Un notika, kad Jēkabs ieraudzīja savas mātes brāļa Lābana meitu Rāheli nākam kopā ar viņa mātes brāļa Lābana sīklopiem, Jēkabs nostājās un novēla akmeni no avota un padzirdīja savas mātes brāļa Lābana sīklopus.
11Un Jēkabs skūpstīja Rāheli, un, savu balsi pacēlis, raudāja.
12Un Jēkabs izstāstīja Rāhelei, ka viņš ir tās tēva radinieks un ka viņš ir Rebekas dēls; tad viņa tecēja un sacīja to tēvam.
13Un kad Lābans dzirdēja vēsti par savu māsas dēlu Jēkabu, tad viņš tam skrēja pretī, apkampa to un skūpstīja viņu un ieveda to savā namā. Un viņš izstāstīja ari Lābanam visus šos notikumus.
14Un Lābans sacīja viņam: „Tiešām, tu esi no maniem kauliem un manas miesas!“ Un viņš pie tā palika apmēram mēnesi.
15Un Lābans sacīja viņam: „Kaut gan tu esi mans radinieks, bet vai tādēļ tev par velti kalpot? Pasaki man savu algu.“
16Bet Lābanam bija divi meitas; vecākās vārds bija Lea, un jaunākās Rāhele.
17Leas acis bija blāvas, bez spožuma, bet Rāhele bija skaista augumā un sejā.
18Un Jēkabs iemīlēja Rāheli un sacīja: „Es esmu ar mieru par Rāheli kalpot septiņus gadus.“
19Tad Lābans sacīja: „Labāki es dodu to tev nekā kādam citam; paliec pie manis.“
20Un Jēkabs kalpoja Rāheles dēļ septiņus gadus, un tie izlikās viņam kā dažas dienas, tik mīļa tā viņam bija.
21Tad Jēkabs sacīja Lābanam: „Dod man tagad manu sievu, jo mans laiks ir pilns, es gribu pie viņas iet.“
22Un Lābans sapulcēja visus tās vietas ļaudis un sarīkoja dzīres.
23Un vakarā viņš paņēma savu meitu Leu un ieveda pie viņa, un Jēkabs gāja pie tās.
24Un Lābans deva savu kalponi Zilfu savai meitai Leai par kalponi.
25Un rītā izrādījās, ka tā bija Lea. Un viņš pārmeta Lābanam: „Kāpēc tu man esi tā darījis? Vai es tev neesmu kalpojis Rāheles dēļ? Kāpēc tu man esi tā darījis?“
26Lābans atbildēja: „Tā nemēdz šinī vietā darīt, ka izdod jaunāko pirms vecākās.
27Piepildi šīs septiņas dienas ar šo, tad es tev gribu dot ari to otru tavas kalpošanas dēļ, kad tu man kalposi vēl citus septiņus gadus.“
28Un Jēkabs darīja tā; un viņš izturēja tās septiņas dienas, tad Lābans deva viņam savu meitu Rāheli par sievu.
29Un Lābans deva savai meitai Rāhelei savu kalponi Bilhu, lai tā viņu aptecētu.
30Un Jēkabs gāja pie Rāheles, un viņš mīlēja Rāheli vairāk nekā Leu. Un tā viņš Lābanam kalpoja vēl otrus septiņus gadus.
31Bet kad Dievs redzēja, ka Lea tika nicināta, tad Viņš atvēra tās klēpi, bet Rāhele bija neauglīga.
32Un Lea tapa grūta, un dzemdēja dēlu, un nosauca tā vārdu Rūbens, jo viņa domāja: „Dievs mani ir uzlūkojis manā pazemojumā, un tagad mans vīrs mani turēs godā.“
33Un viņa tapa atkal grūta, un dzemdēja dēlu, un domāja: „Dievs ir dzirdējis, ka es esmu nicināta, tāpēc Viņš man arī šo ir devis;“ un viņa nosauca tā vārdu Simeons.
34Un viņa tapa atkal grūta, un dzemdēja dēlu, un domāja: „Tagad taču mans vīrs pievērsīsies man, jo es viņam esmu trīs dēlus dzemdējusi.“ Tāpēc viņa nosauca tā vārdu Levijs.
35Un viņa tapa atkal grūta un dzemdēja dēlu un domāja: „Tagad es pateikšos Dievam.“ Un viņa nosauca tā vārdu Jūda. Un viņa mitējās dzemdēt.
Currently Selected:
:
Highlight
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.