Bet tu savā lielajā žēlastībā
tos tuksnesī nepameti!
Mākoņu stabs no tiem neatkāpās,
dienā vadīdams ceļā,
un naktī uguns stabs –
lai gaisma ceļā, pa kuru tie iet.
Savu labo Garu tu devi,
lai tiem būtu padoms,
viņu mutēm tu neliedzi mannu,
viņu slāpēm tu devi ūdeni!
Četrdesmit gadus tuksnesī baroji,
ka nenieka tiem netrūka –
apģērbs nedila, kājas netūka!
