Tad Ījabs cēlās, saplēsa savu svārku, apcirpa galvu, krita pie zemes un zemojās. Viņš sacīja:
“Pliks es nācu no mātes klēpja,
un pliks es turp atgriezīšos!
Kungs deva, un Kungs ņēma –
Kunga vārds slavēts!”
Visā, kas notika, Ījabs tik un tā negrēkoja un nenievāja Dievu!