Jo, kā līst lietus
un sniegs krīt no debesīm,
un turp vairs neatgriežas,
bet gan veldzē zemi,
uzplaucē to un diedzē,
dod sēklu sējējam
un maizi ēdējam,
tā būs ar manu vārdu,
kas iziet no manas mutes
un nenāk pie manis nepiepildīts,
bet gan dara, ko es esmu gribējis,
paveic to, kādēļ es to sūtījis.”