Kad Ījaba trīs draugi dzirdēja par visu šo nelaimi, kas viņam bija uzgājusi, tad tie nāca ikkatrs no savas vietas, tēmānietis Elīfazs un šūhietis Bildads, un naāmatietis Cofars; jo tie bija kopā norunājuši nākt un viņu žēlot, un viņu iepriecināt. Un tie pacēla savas acis no tālienes un viņu nepazina; tad tie pacēla savu balsi un raudāja, un ikviens no tiem saplēsa savus svārkus un kaisīja pīšļus uz savām galvām pret debesīm. Tā tie pie viņa sēdēja zemē septiņas dienas un septiņas naktis, un neviens uz viņu nerunāja ne vārda; jo tie redzēja, ka sāpes bija ļoti lielas.