2 MAKABE GƏ̄ 12
12
Judas dal ba̰ā̰ Jipə gə̄ kə́ Japa ō, Jamniya ō
1Dan ń ndigən̄ dɔ ndūdə́ gə̄ ń ənīn̄ adə̄n̄ naā tə́ ní oy anī, Lijiyas tél dɔ tə́ aw̄ gogə́ ɓē mbangá ō, Jipə gə̄ əndān̄ rɔ̄də́ ta kəla ndɔr̄ gə̄ tə́ ō. 2Ba dan ngé kṵ ɓē gə̄ ń ndin̄ nuú tə́ ní, Timote ō, Apoloniyus ō ń i ngán Genewus gə̄ ní ō, Hiyeronim ō, Demopon ō, tá Nikanor ń i ngol áskar gə̄ kə́ Sipər tə́ ní ō, əya̰n̄ Jipə gə̄ adə̄ taān̄ koō aĺ ō ndin̄ lɔm aĺ ō. 3De kə́ Jope gə̄ rāān̄ yá̰á̰ kógə̄ḿ kə́ majə aĺ ngá̰ý kə́ ɔjə kadə̄ nin̄ i ngé taā kem Nə́ɓā aĺ gə̄. Nin̄ mērə̄n̄ Jipə gə̄ ń ndin̄ kem ɓē yādə́ tə́ ní kadə̄ alə̄n̄ kem to gə̄ ń nin̄ kɔ́ gə̄ rāān̄ tə́ ní kə nə̄yá̰də́ gə̄ ō ngáńdə́ gə̄ ō, tām̄ nin̄ kɔ́ gə̄ ədan̄ na koō kum naā aĺ na gətóo dɔ dáńdə́ tə́ sedə́. 4Dan ń i de kə́ kem ɓēé gə̄ malang n unən̄ ndūdə́ ní, Jipə gə̄ ndigən̄ najə̄ ń ɔrə̄n̄ sedə́ ní. Nin̄ sāān̄ i kɔjədə́ kadə̄ ndə̄ngā yādə́ i kəndi sedə́ kə lɔmɔɔ́ ō, kadə̄ nin̄ i de gə̄ kə́ kemdə́ tɔ́sə̄də́ dɔ yá̰á̰ kógə̄ḿ tə́ aĺ ō. Ba dan ń ugə̄n̄ sedə́ dan ɓūl̄ maná anī, əlan̄də́ gír maná malang. Jipə gə̄ ní asən̄ deē ɓú jōó.
5Dan ń Judas oō najə̄ tɔ̄l̄ kə́ majə aĺ ngá̰ý ń tɔ̄lə̄n̄ gíŕ nápar deē yān gə̄ ní anī, ni ɔjə deē yān gə̄ yá̰á̰ ń ni sāā rāā ní adə̄ gerə̄n̄. 6Dan ń ni ndɔ̄ȳ Nə́ɓā ń i nge gān̄g sarya kə́ gōtə́ ní oy anī, aw̄ ənī de gə̄ ń tɔ̄lə̄n̄ ngákṵ́ṵn gə̄ ní rɔ̄ɔ̄. Dan ndɔ̄ɔ́ anī əla hor dɔ yá̰a̰ gə̄ kə́ ta kā̰ tə́. Tə́la hor dɔ to bo gə̄ tə́ ō, tɔ̄l̄ ngé gə̄ ń ɓɔ̄ɔ̄n̄ rɔ̄də́ kemeé ní kɔ̄ɔ́ ō. 7Gō tə́ anī tél dɔ tə́ aw̄, tɔdɔ̄ ta róbə gə̄ kə́ yā kudəń kə̄ kem ɓēé i kə́ kutə̄ kɔ̄ɔ́. Banī ni gír̄ tél dɔ tə́ yā kaw̄ tɔ̄l̄ de gə̄ kə́ Jope malang kɔ̄ɔ́. 8Judas oō kadə̄ de kə́ Jamniya gə̄ sāān̄ tɔ̄l̄ Jipə gə̄ ń ndin̄ dandə́ tə́ ní tītə̄ yā de kə́ Jope gə̄ ō. 9Adə̄ aw̄ ənī de kə́ Jamniya gə̄ rɔ̄ɔ̄ dan ndɔ̄ɔ́ ō, tə́la hor dɔ yá̰a̰ gə̄ kə́ ta kā̰ tə́ naā tə́ kə too bo gə̄ ō. Adə̄ ré deē ra i Jerusalem gə̄gē anī a̰a̰ ta ndo̰ hor gə̄ ní. Kḭḭ lo ní tə́ kaw̄ Jerusalem asə kəlōmétər kutə sɔ́ gidə i mí.
Judas taā ɓē kə́ Saspo
10Ni əya̰ ɓē kə́ Jamniya ba aw̄ kə ngé rɔ̄ɔ̄ yān gēé yā kaw̄ rɔ̄ɔ̄ Timote. Dan ń njə̄rān̄ asə kəlōmétər jōó anī, Arabə kə́ ngé rɔ̄ɔ̄ kə njadə́ gə̄ kə́ kutədə́ i ngá̰ý aĺ ɓáa i dūbú mí ń nuū ō, kə́ ngé kal̄ sə́nda gə̄ i ɓú mí ō ənīn̄də́ rɔ̄ɔ̄. 11Rɔ̄ɔ̄ kə́ ngan̄g udə kə̄ naā tə́, anī áskar yā Judas gə̄ tetən̄də́ rɔ̄ɔ̄ kə ta kūl̄ dḭḭ̄ kə́ Nə́ɓā dḭḭ̄də́. Ngé njə̄rā dɔɔ́ gə̄ ń tetən̄ rɔ̄ɔ̄ ní, dəjen̄ Judas kadə̄ kə lɔm kə to mbənādə́ tə́. Nin̄ ənīn̄ ndūdə́ yā kadə̄n yá̰a̰ kul̄ gə̄ ō, yā rāā kəla kə́ majə tām̄ yān tə́ tū yá̰á̰ kə́ rang ń a rāā yá̰á̰ tə́ ní ō. 12Judas gír̄ kadə̄ nin̄ a asən̄ rāā yá̰á̰ kə́ majə tām̄ yān tə́ rɔ̄kum. I tām̄ najə̄ ń nuū tə́ n ni ndigə kadə̄ lɔm to dɔ dáńdə́ tə́ ní. Dan ń nin̄ əndān̄ ndūdə́ naā tə́ oy anī, Arabə gə̄ tél aw̄n̄ gogə́ gíŕ kújə tandā yādə́ gə̄ tə́.
13Judas ənī ɓē kógə̄ḿ kə́ ngan̄g rɔ̄ɔ̄ ō. Ɓē ní ənīn̄ ndogə̄ mbal̄ gidə tə́ ō, de kə́ kemeé gə̄ i gíŕ nápar de gə̄ kə́ dɔdə́ tə́la naā gə̄ ō. Rī ɓē ní na i Saspo. 14De gə̄ ń Judas nin̄ kə áskar yān gēé gīrə̄n̄də́ kə rɔ̄ɔ́ ní, əndān̄ kemdə́ dɔ ndogə̄ mbal̄ yādə́ kə́ ngan̄g tə́ ō, dɔ yá̰a̰ kəsa yādə́ kə́ ngá̰ý tə́ ō. Nin̄ tə́dan̄ najə̄ kə́ to mbóo gə̄ adə̄ al̄naā dɔ áskar yā Judas gə̄ tə́. Nin̄ tájə̄n̄ ndū gə̄ ō, ran̄ dɔ tə́ nuū ngonjə̄n̄ dɔ Nə́ɓā tə́ ō, tə́dan̄ najə̄ kə́ to kəda aĺ gə̄ ō. 15Banī Judas nin̄ kə áskar yān gēé rāān̄ Nə́ɓā kə́ bo kə́ tɔ́gən i ngá̰ý, kə́ de kə́ dɔn tə́ kem dúnya̰ tə́ laā gətóó ɓɔ́ kadə̄ dḭḭ̄də́. Ni ń ɓāl̄ yā Jojəwe tə́ mbə́rē ndogə̄ mbal̄ gə̄ kə́ gidə ɓē kə́ Jeriko tə́ tə́nī kanjə̄ kāgə̄ kə́ yā tɔ́səń ta róbə́ tétə̄ gə̄ ō, kanjə̄ yá̰a̰ rɔ̄ɔ̄ kə́ bo kə́ rang gə̄ ō ní. Gō tə́ anī, ɔtə aw̄ tétə̄n̄ ndogə̄ mbal̄ kə wūngūú kumdə́ tə́. 16Nin̄ taān̄ ɓē kə gō ndigə yā Nə́ɓāá ō, tɔ̄lə̄n̄ de kə́ kemeé gə̄ tɔ̄l̄ kə́ majə aĺ ngá̰ý ō. Adə̄ dang kə́ kadə tə́ ń laan asə métər ɓú sɔ́ ní, to tītə̄ kə́ mósə taā kum malang beé.
Judas tetə rɔ̄ɔ̄ kə́ Karnayim
17Nin̄ ɔtən̄ lo ń nuū tə́ ba njə̄rān̄ asə kəlōmétər ɓú kə kutə sɔ́ ń nuū anī ugə̄n̄ Karakəs, dām̄ yā Jipə gə̄ ń a ɓārə́n̄də́ na Tubi gə̄ ní tə́. 18Ba Timote tā anī nin̄ əngenən̄ lo gə̄ ń nuū tə́ alé, tām̄ ni əya̰ lo gə̄ ní ba aw̄ sa̰y kanjə̄ rāā yá̰á̰ kógə̄ḿ. Banī ni əya̰ ɓūtə̄ áskar gə̄ kə́ tɔ́gə́də́ i ngá̰ý lo kógə̄ḿ tə́. 19Dosite nin̄ kə Sosipater ń i ngol áskar kə́ bo gə̄ yā Makabe ní aw̄n̄ lo ní tə́, ba tɔ̄lə̄n̄ de gə̄ ń Timote əya̰də́ kem lo kə́ ngan̄g tə́ ní, i de gə̄ kə́ tɔȳn̄ dūbú kutə kógə̄ḿ ń nuū. 20Makabe ra yān nuú gán̄g ngé rɔ̄ɔ̄ yān gə̄ kə ɓūtə̄də́ gēé ō, tə́ndā de kə́ dɔdə́ tə́ gə̄ ō, ba aw̄ yā rɔ̄ɔ̄ Timote ń ngé rɔ̄ɔ̄ yān gə̄ kə́ kə njadə́ i deē dūbú ɓú kə kutə jōó ō, kə́ ngé kal̄ sə́ndá gə̄ i deē dūbú jōó kə ɓú mí ní ō. 21Dan ń Timote oō kadə̄ Judas i ngɔr anī, əla kə dəyá̰ gə̄ ō, ngán gə̄ ō, gotə ndə̄tō mbā gə̄ ō, lo ń a ɓārə́n̄ na i Karnayim ní tə́. Tɔdɔ̄ i lo kə́ lo kənī deē rɔ̄ɔ̄ tū tə́ ngan̄g ngá̰ý ō, róbə́ kə́ yā kaw̄ń tū tə́ gə̄ dūún̄ ngá̰ý ō. 22Lo ń ɓūtə̄ áskar gə̄ ń Judas i dɔdə́ tə́ ní teēn̄ hɔy anī, ɓōĺ rāā madə̄ ba̰ā̰ gə̄. Kə̄ngā sāā gān̄gdə́, tɔdɔ̄ Nə́ɓā kə́ nge ka̰a̰ yá̰a̰ malang ɔjə rɔ̄n kə̄ ndágá adə̄ a̰a̰n̄. Lo ń nuū tə́ nin̄ a̰ȳn̄ naā kə̄ lo gə̄ tə́ ō, adə̄n̄ naā do ō, tɔ́sə̄n̄ naā kə kaskar yādə́ gēé ō lo ka̰ȳ naā tə́. 23Judas ngɔ̄də̄də́ kə tɔ́gə́ kə́ to ɓōĺ ngá̰ý ō, tɔ̄l̄ ngé tɔ̄l̄ de gə̄ ngeé ń toō kə kaskaraá adə̄ asən̄ dūbú kutə mətá ń nuū ō. 24Timote nəkɔ́ əsō jī áskar yā Dosite gə̄ tə́ ō, jī áskar yā Sosipater gə̄ tə́ ō. Ni dəjedə́ kə kum kedēé ngá̰ý kadə̄ əya̰nən̄ kadə̄ n-aw̄ kanjə̄ kadə̄ rāān̄ yá̰á̰ kógə̄ḿ kə́ majə aĺ seneé. Tɔdɔ̄ ni əda na ngá̰ý gə̄ dandə́ tə́ ní, i ngé kojədə́ gə̄ ō, ngákṵ́ṵ́də́ gə̄ ō n na ndin̄ gíŕ tɔ́gə yān tə́ ní. Adə̄ ré yá̰á̰ kógə̄ḿ na rāan anī, na a tɔ̄lə̄n̄də́ malang kɔ̄ɔ́. 25Gō tɔ́tə̄ naā yādə́ kə́ dan i ngá̰ý tə́ anī, Timote ənī ndūn yā tél kə ngéédə́ gēé kadə̄də́ gogə́ kanjə̄ kadə̄ yá̰á̰ kógə̄ḿ kə́ majə aĺ rāādə́. Lo ń nuū tə́ Jipə gə̄ əya̰nən̄ yā kajəń ngákṵ́ṵ́də́ gə̄.
26Judas aw̄ taā ɓē kə́ Karnayim ō, kújə ɓesə̄ yān ń rīn na i Atargatis ní ō, ba adə̄ tə́jān̄ míndə de gə̄ dūbú kutə jōó gidə i mí lo n nuū tə́.
Judas tél dɔ tə́ reē gogə́ Jerusalem kə́ go̰ rɔ̄ɔ̄ tə́
27Dan ń Judas tetə madə̄ ba̰ā̰ gə̄ rɔ̄ɔ̄ ō, nujə sedə́ kɔ̄ɔ́ ō oy anī, ɔy ngé rɔ̄ɔ̄ yān gə̄ aw̄ sedə́ yā rɔ̄ɔń ɓē kə́ Epəro̰. Epəro̰ i ɓē kə́ ngan̄g ń Lijiyas ndi kemeé ní. Balsáá kə́ nder̄ gə̄ ran̄ ta ndogə̄ mbal̄ gə̄ tə́ ō, rɔ̄ɔ̄n̄ kə tɔ́gə́də́ ō. Yá̰a̰ rɔ̄ɔ̄ gə̄ i ngá̰ý lo ngeé nuū tə́ ō, yá̰a̰ rɔ̄ɔ̄ kə́ yā tə́nī dɔ madə̄ ba̰ā̰ gə̄ tə́ kə́ əndān̄ dɔ jīdə́ i ngá̰ý lo ngeé ń nuū tə́ ō. 28Banī Jipə gə̄ ndɔ̄ȳn̄ Kɔ́ɔ̄ɓē kə́ bo kə́ de kə́ dɔn tə́ gətóó kə́ nge tétə̄ yá̰a̰ rɔ̄ɔ̄ gə̄ yā madə̄ ba̰ā̰ gə̄ kə tɔ́gəneé. Gō tə́ anī, nin̄ taān̄ ɓē ō, tɔ̄lə̄n̄ de kə́ kemeé gə̄ kə́ asən̄ dūbú kutə jōó gidə i mí ń nuū ō. 29Nin̄ ḭḭn̄ lo ń nuū tə́ aw̄ ənīn̄ ɓē kə́ Sitopolis rɔ̄ɔ̄. Kḭḭ Sitopolis kaw̄ Jerusalem i kəlōmétər ɓú kə kutə kógə̄ḿ. 30Banī Jipə gə̄ ń ndin̄ nuú kété ní, ədan̄ Judas na rɔ̄kum de kə́ Sitopolis gə̄ na rāān̄ kem majə sedə́ ō, dan kə́ tōr̄ tə́ anī na əhɔn̄də́ kə̄ rɔ̄də́ tə́ majə ō. 31Lo ń nuū tə́ Judas nin̄ kə áskar yān gēé rāān̄ de kə́ Sitopolis gə̄ kə́ra ō, əlan̄ go̰ kemdə́ tə́ kadə̄ naan̄ kə̄ lo rāā kem majə tə́ kə gír kaa yādə́ kum kə̄ kété ɓáý ō. Gō tə́ anī télən̄ dɔ tə́ aw̄n̄ gogə́ Jerusalem, pá tá kadə̄ nāā Pa̰təkotə asə ɓáý.
Judas tetə ɓūtə̄ áskar gə̄ yā Gorjiyas rɔ̄ɔ̄
32Gō nāā ń a ɓārə́n̄ na i nāā Pa̰təkotə ní tə́ anī, nin̄ aw̄n̄ yā rɔ̄ɔ̄ Gorjiyas ń i nge kṵ ɓē kə́ Idume ní. 33Gorjiyas un dɔ ngé rɔ̄ɔ̄ kə njadə́ gə̄ dūbú mətá ō, ngé rɔ̄ɔ̄ kə sə́ndá gə̄ ɓú sɔ́ ō tə́niń tadə́. 34Nin̄ udən̄ naā tə́ rɔ̄ɔ̄n̄ naā, anī Jipə kə́rēý gə̄ oyn̄. 35De kógə̄ḿ kə́ rīn na i Dosite, i de kə́ dan ɓūtə̄ yā Tubi gə̄ tə́, i nge rɔ̄ɔ̄ kə sə́ndá kə́ wurən yil ngá̰ý. Ni əhɔ kūbə̄ yā Gorjiyas ba ndɔ́rə̄n kə tɔ́gəneé, sāā i kəhɔ de kə́ ndɔ̄ĺ i dɔn tə́ ń toō kə kumneé. Banī nge rɔ̄ɔ̄ kə sə́ndá kógə̄ḿ kə́ gō nang kə́ Təras tə́ əla ngɔ̄də̄ ruu kə̄ dɔ Dosite tə́, tə́gā jīn ta kār̄ bɔ̄gən tə́ əga gān̄g. Lo ń nuū tə́ Gorjiyas teē ta tə́ sasat ō, a̰ȳ aw̄ Marisa ō. 36Áskar gə̄ yā Esdəriyas tā anī, nin̄ rɔ̄ɔ̄n̄ i jóó ngá̰ý ō, kɔr rāādə́ kɔ̄ɔ́ ō, adə̄ a tə́sōn̄ i mbée: Judas rāā Kɔ́ɔ̄ɓē ɓɔ́ kadə̄ ɔjə kə̄ ndágá kadə̄ ni i gōdə́ tə́ ō, nge kɔr nodə́ lo rɔ̄ɔ̄ tə́ ō. 37Judas ur kɔŕ rɔ̄ɔ̄ kə taa yā kaan gēé ō, un pā rɔȳ Nə́ɓā ō. Gō tə́ anī teē rétə́ gēé kə̄ dɔ áskar gə̄ yā Gorjiyas tə́, əhɔdə́ dɔ jīdə́ tə́ ō, rāādə́ adə̄ a̰ȳn̄ naā ō.
Tunə̄n̄ yá̰a̰ tām̄ yā de kə́ koy gə̄ tə́
38Gō rɔ̄ɔ̄ tə́ anī Judas ɔsə dɔ ngé rɔ̄ɔ̄ yān gə̄ kə̄ naā tə́, ba aw̄ sedə́ Odolam. Dan ń ndɔ̄ kə́ nge kṵ sīrí ugə̄ anī, nin̄ tə́gon̄ rɔ̄də́ kə gō yá̰a̰ kāgə̄ ɓēé ō, ɔsən̄ go̰n ndɔ̄ kə́ nge kṵ sīrí lo ń nuū tə́ ō. 39Teē kə ndɔ̄ kə́ rangaá anī, de gə̄ yā Judas gə̄ reē əngenən̄ kum mbang ń i gáŕ kadə̄ əngenən̄ tə́ ní, yā kɔy nīń ngé gə̄ ń oyn̄ ní yā kaw̄ dubə̄ kadə ngéédə́ gə̄ tə́, dɔ ɓádə kaadə́ gə̄ tə́. 40Banī nin̄ əngen̄ láyā̰ gə̄ kem kūbə̄ yā de gə̄ ń oyn̄ tə́ ní. I láyā̰ gə̄ kə́ ɔrə̄n̄ kam̄də́ adə̄n̄ ɓesə̄ gə̄ kə́ Jamniya. Tá i yá̰a̰ gə̄ kə́ ndū najə̄ ɔgə̄ Jipə gə̄ kɔ̄ɔ́. I tītə̄ ń nuū n de gə̄ malang ger̄nəń yá̰á̰ ń reē kə yoó dɔ áskar gə̄ ń toō tə́ ní. 41Lo ń nuū tə́ nin̄ malang tɔ̄ȳn̄ Kɔ́ɔ̄ɓē nge gān̄g sarya kə́ gōtə́, kə́ nge teē kə yá̰á̰ kə́ to lo ɓɔ̄ɔ̄ tə́ gə̄ ndágá. 42Nin̄ udən̄ kə̄ rɔ̄ ndɔ̄ȳ Nə́ɓā tə́, dəjenən̄ kadə̄ māȳ rɔ̄n dɔ yá̰á̰ kə́ gōtə́ aĺ gə̄ ń i kə́ rāā tə́ ní kɔ̄ɔ́ malang. Gō tə́ anī Judas ń i nge rɔ̄ɔ̄ kə́ wurən il ngá̰ý ní, əla go̰ kem ɓūtə̄ ngé rɔ̄ɔ̄ yān gə̄ tə́ kadə̄ ngɔ̄mə̄n̄ rɔ̄də́ ba kə lōōn̄ rāā yá̰á̰ kə́ majə aĺ, tām̄ nin̄ i de kə́ unjə̄ njáý njáý gə̄. Tɔdɔ̄ yá̰á̰ ń rāā yá̰a̰ sɔɔ̄ń majaĺ yā ngé gə̄ ń oyn̄ ngɔr ɓáý ní, na to i ta kumdə́ tə́. 43Judas tīr̄ nar kə dɔ áskar gēé kógə̄ḿ kógə̄ḿ adə̄ asə sə́lē gində̄ arjā̰a̰ dūbú jōó, əlań Jerusalem kadə̄ tun̄nəń yá̰a̰ tām̄ yā majaĺ ní tə́. Ni rāā i yá̰á̰ kə́ majə ngá̰ý ō, i yá̰á̰ kə́ to ngáā ō, tām̄ gír̄ kadə̄ de kə́ koy gə̄ a ndólə̄n̄. 44Tɔdɔ̄ áskar gə̄ ń oyn̄ ní, ré ni əndā kemən dɔ tə́ kadə̄ a ndólə̄n̄ aĺ anī, ndɔ̄ȳ tām̄ yā de kə́ koy gə̄ tə́ i yá̰á̰ kə́ kanjə̄ kumən ō, i yá̰á̰ kə́ to mbóo ō. 45Tá ɓáý tṵ ní, Judas a̰ā̰ kadə̄ ngɔ̄mə̄n̄ yá̰a̰ kəndā nja kə́ majə ngá̰ý tām̄ yā ngé gə̄ ń oyn̄ kə ɓōĺ ndíĺ Nə́ɓāá ní tə́. Nge ń nuū i gír̄ kə́ táĺ ō, kə́ ɔjə kadə̄ deē ɓōĺ Ndíĺ Nə́ɓā ō. I tām̄ najə̄ nuū tə́ n Judas adə̄ tun̄nəń yá̰á̰ kə́ tām̄ yā majaĺ yā de kə́ koy gə̄ tə́, yā kadə̄ Nə́ɓā māyń rɔ̄n dɔ majaĺ yādə́ tə́ ní.
Markert nå:
2 MAKABE GƏ̄ 12: SARDC
Marker
Kopier
Sammenlign
Del
Vil du ha høydepunktene lagret på alle enhetene dine? Registrer deg eller logg på
Bibəl ta Sar̄ © L'Alliance Biblique du Tchad, 2006, 2010.