Bēdzējs un cīnītājs 

Denijs Saavedra

“Bet Jēkabs palika viens pats, un kāds ar viņu cīnījās . . . tas aizskāra viņa ciskas kaulu, tā ka Jēkaba ciskas kauls izgriezās . . .” – 1. Mozus 32:25–26 (RT)

Vai esi kādreiz bijis cīņas mačā? Tu varētu būt pārsteigts, uzzinot, ka arī Bībelē ir aprakstīts īsts cīniņš! 

Redzi, bija šis puisis vārdā Jēkabs, un viņš vienmēr bēga no savām problēmām. Kad Jēkabam sarežģījās attiecības ar viņa brāli Ēsavu, viņš aizbēga. Kad viņam bija problēmas ar tēvoci Lābanu, viņš aizbēga. Tā vietā, lai lūgtu, lai Dievs viņam palīdz, Jēkabs vienkārši bēga. 

Un tad notika kaut kas tāds, kas Jēkabu patiešām nobiedēja. Viņš uzzināja, ka viņa brālis un 400 vīru liela armija viņu vajā. Kā tev šķiet, ko viņš darīja? Protams, ka viņš atkal grasījās bēgt. Tomēr šoreiz Dievam bija cits plāns priekš Jēkaba. Dievs cīnījās ar Jēkabu un izsita no vietas viņa gurnu. 

Tu droši vien prāto: “Kāpēc Dievs tā darīja?” Dievs negribēja, lai Jēkabs turpina bēgt. Viņš vēlējās, lai Jēkabs paļautos uz Dievu, kā to bija darījuši Ābrahāms un Īzāks. 

Pēc tam Dievs Jēkabam deva jaunu vārdu, Israēls, kas nozīmē “Dieva vadīts.” Jēkabs, kuru tagad sauc par Israēlu, izvēlējās ticēt Dievam, nebēgt un nedarīt vairs lietas savā veidā. Kad mēs saskaramies ar problēmu, kad esam nobijušies, kad neesam pārliecināti, kā rīkoties . . . Dievs vēlas, lai mēs grieztos pie Viņa un lūgtu palīdzību Viņam. Viņš vēlas, lai mēs būtu kā Israēls, nevis Jēkabs.