Apņēmīgā meita un radinieks-izpircējs 

Denijs Saavedra

“Bet Rute pieglaudās . . .” – Rutes 1:14 (RT)

Stāsts par Ruti iesākas diezgan skumji. Nomirst Naomijas vīrs un abi divi dēli. Viņa liek abām savām vedeklām atgriezties pie saviem vecākiem. Naomija vēlējās atgriezties pie savas ģimenes Jūdas zemē. Viena vedekla izdarīja to, ko Naomija teica, bet otra, Rute, gribēja palikt pie Naomijas, lai rūpētos par viņu 

Rute nezināja, kas notiks viņas nākotnē, taču viņa izvēlējās rūpēties par Naomiju, vēl pirms jaunā sieviete domāja par sevi. Rute nepazina Dievu, pirms satika Naomiju, bet tagad viņa gribēja sekot Viņam, tāpat kā to darīja Naomija. Rute sacīja: "Es gribu iet kopā ar tevi, Naomija. Es tevi mīlu un vēlos par tevi parūpēties. Uz katru vietu, kur tu iesi, es iešu. Katrā vietā, kur tu dzīvosi, es dzīvošu. Tava tauta būs mana tauta. Tavs Dievs būs mans Dievs." 

Lai spētu parūpēties par Naomiju, Rute visu dienu smagi strādāja un vāca graudus miežu laukā. Lauka īpašnieku sauca Boāss. Viņš bija laipns pret Ruti. Kad vīrietis dzirdēja viņas stāstu, to, kā jaunā sieviete palika kopā ar Naomiju, lai rūpētos par viņu, viņš iemīlēja Ruti. Drīz vien Boāss un Rute apprecējās. 

Tātad, lai gan Rutes stāsts iesākās skumji, tas beidzās laimīgi! Dievs nodrošināja un svētīja Ruti un Naomiju, jo viņas izvēlējās turpināt sekot Viņam. Boāss mīlēja Ruti un rūpējās par viņu un Naomiju visu atlikušo mūžu.