Lieldienas: Ja kaps spētu runātParaugs

Tumsa ilgs mūžīgi

Mums visiem ir bijušas izmisuma, neapmierinātības, aizvainojuma un izolācijas sezonas. Tumši mirkļi, tumši gadalaiki un tumšas domas ir padarījušas blāvas mūsu dienas. Tumsa nogalina prieku. Tumsa izraisa bailes. Tumsa nosaka mūsu uzvedību. Drūma diena nomāc mūsu noskaņojumu. Rudenī tumsa iestājas ātrāk, atņemot dienas gaismu. Nevienam nepatīk staigāt pa tumšu māju vienam. Bet tad viņi aizvērs zārka vāku. Esi tikai tu un tava tumsa. Tu un tavas dziļākās bailes. Uz visiem laikiem. Tu nekad vairs neredzēsi gaismu. Tu nekad vairs nepiedzīvosi prieku. Tu dzīvosi tumsas agonijā dienu no dienas. Kā tas liek justies? Vai tas tevi satrauc? Dodies atpakaļ un izlasi otro dienu. Ja kaps varētu runāt, tas teiktu: "Tumsa ilgs mūžīgi."

Bet ir Jēzus, gaisma, kas uzvarēja tumsu. Trešajā dienā, rītausmas gaismā, Marija un Pēteris ieiet kapā. Jēzus tur nav. Jēzus nav miris. Jēzus ir dzīvs! Pasaules gaisma ikvienam pierādīja, ka tumsa nav līdzvērtīga Viņa gaismai. Šī gaisma ir mūsu gaisma, un mūsu tumsa ir pazudusi! Viņa kapā ir rakstīts: "Mana gaisma ir cilvēku dzīvība."

LŪDZ: “Jēzu, kad mana dzīve ir tumša, lūdzu, ļauj Savai gaismai spīdēt cauri katrai plaisai un atvērumam. Jēzu, lai Tava gaisma dod man dzīvību.”