Lieldienas: Ja kaps spētu runātParaugs

Tu būsi viens uz visiem laikiem

Kad es domāju par nāvi, mani visvairāk biedē divas lietas: nezināmais un būšana vienatnē. Sākot jau no bērnības, lielākai daļai no mums nepatika palikt vienatnē. Es uzaugu lielā ģimenē ar trim māsām un brāli. Es biju jaunākais. Nenosodi mani. Man patika būt kopā ar māsām, bet bērnībā man riebās iet savā istabā naktī, jo es negribēju būt viens. Pat šodien mani bērni mēģina pārliecināt mani ļaut viņiem gulēt mūsu gultā, jo viņi nevēlas būt vieni. Bet pat tad, kad mēs kļūstam vecāki, mums ir bailes palikt vieniem, vai ne? Kad pēdējo reizi juties viens? Kad pēdējo reizi tev šķita, ka neviens par tevi nerūpējas? Kad bija pēdējā reize, kad dzimšanas dienā vai brīvdienā tu nesaņēmi tālruņa zvanu vai īsziņu? Kāda šausmīga sajūta. Ja kaps varētu runāt, tas teiktu: "Tu būsi viens mūžīgi."

Bet ir Jēzus, cilvēks, kurš uzvarēja kapu. Pasaules Glābējs, kurš solīja mūs nekad neatstāt un nepamest. Viņš ir apņēmies būt mums blakus mūžīgi. Izvēloties sekot Jēzum, tu pieraksties uz mūža draugu, kas būs tev blakus mūžīgi, pat pēc nāves. Jēzus cīnīsies tevis dēļ. Jēzus tevi vedīs cauri. Jēzum ir unikāls apsolījums tev un man, kad mēs ejam cauri mūsu dzīvēm, Viņa kaps saka: “Tev vairs nekad nebūs jābūt vienam!”

LŪDZ: “Jēzu, Tu man tagad esi vajadzīgs vairāk nekā jebkad agrāk. Es vēlos sajust Tavu klātbūtni sevī un man apkārt. Izved mani cauri grūtajiem laikiem. Paldies, ka esi bijis man blakus mūžīgi.”