Kad ticība neiztur: 10 dienas meklējot Dievu šaubu ēnāParaugs

Ja nu es kļūdos?

Daži šo jautājumu uztver kā uzbrukumu ticībai. Bet, ja nu šis mirklis ir ticības lielākā iespēja? Varbūt mums jāsaņem izaicinājums, lai varētu pārbaudīt un atjaunot mūsu domas un uzskatus? Varbūt spiediens uz mums kā Jēzus sekotājiem rada žēlastību tiem, kas cīnās at ticības šaubāmu, un rada iespēju augt dzīvākai, kultūrā balstītai ticībai. 

Vēsturiski notika, ka Dieva tauta savu balsi ieguva izsūtījumā. Tā tika sarakstīta liela daļa Bībeles teksta. Tā sākas revolūcijas. Atsvešinātības agonijā dzimst identitāte. Un tiklīdz identitāte ir atklāta, šīs pretrunas unikalitāte, citādība un skaistums piesaista neticīgo pasauli.

Ja tā ir patiesība, tas nozīmē, ka mums nevajag krist panikā, kad pasaule met šaubas mums sejā. Ne no kā nav jābaidās. Un nav jābaidās arī, kad sastopamies ar jebkādām šaubām, vienalga, kas tās izraisījis. Vienalga, vai tas ir apkārtējās kultūras radīts spiediens, traģiski dzīves notikumi, emociju svārstības, garīgās formācijas radītās sāpes vai kāda apslēpta iekšēja trauksme - kad šaubas nostājas tev ceļā, tev jānovērtē to potenciāls virzīt tevi uz priekšu veidos, ko tu vēl līdz šim neesi piedzīvojis.

Ar šaubām viss nebeidzas, tās ir mūsu stāsta galvenā intriga. Šaubas ir negaidītā mistērija, neatrisināts, joprojām neatbildēts jautājums. Šaubas ir tad, kad tu, atvērtu muti un vēl nesakošļātu popkornu tajā, esi sastindzis uz tava krēsla pašas maliņas, ieķēries sava blakussēdētāja elkonī un nespēj novērst acis no ekrāna, kaut arī to vēlētos.

Šaubas liek tev pārvērtēt savu dzīvesstāstu. Kādas ir tavas vērtības? Kam tu īsti tici? Kādā virzienā vēlies doties? Līdzīgi ūdenim starp diviem krastiem, šaubas rada iespēju atšķirīgiem iznākumiem. Tu vari peldēt Dieva virzienā vai prom no Viņa. Tu vari tiekties pēc ticības vai pēc neticības. Izvēle ir tavās rokās. Šaubas savā būtībā neitrālas - ir nozīme tikai tam, ko tu ar tām iesāc.