Kristus augšāmcelšanās lietaParaugs

Augšāmcelšanās pamatojums Bībelē

Saskaņā ar Bībeli patiesība par kristietību un Kristu balstās tikai uz Kristus fizisko augšāmcelšanos. Tik lielā mērā, ka apustulis Pāvils, rakstot draudzei Korintā, apgalvo: "Ja Kristus nav augšāmcēlies, mūsu sludināšana ir bezjēdzīga, un tāda ir arī jūsu ticība" (1.Kor. 15:14). Citiem vārdiem sakot, Pāvila pārliecība ir, ka kristietība ir pilnīgi nepatiesa, ja Jēzus neuzcēlās no miroņiem! Bet, ja augšāmcelšanās tomēr notika, tad tam ir izšķiroša nozīme visā cilvēces vēsturē. Dr. Gerijs R. Hābermāss, viens no pasaules vadošajiem ekspertiem Jēzus augšāmcelšanās jautājumā, piedāvā trīs sekojošos argumentus balstītus uz Rakstiem:

1. Svēto Rakstu liecība, pamatojoties uz 1. Korintiešiem 15. nodaļu: Ir divas svarīgas nianses kas jāpiemin Jēzus augšāmcelšanās kontekstā, kad ir runa par 1. Korintiešiem 15. nodaļu.(1.Kor. 15:4-8). Pirmkārt, šis ir viens no vēsturiski agrākajiem ziņojumiem, kas pieejams par augšāmcelšanos, pat agrāks nekā evaņģēliji. Otrkārt, šī Rakstu vieta ir balstīta uz aculiecinieku stāstiem. Pāvils pierakstīja šīs liecības mūsu ēras 54.-57. gadā, kas ir tikai 25 gadus pēc Kristus krustā sišanas. Šis īsais laika periods starp notikumu un aculiecinieku ziņojumu pierakstīšanu, demonstrē to ticamību, jo tiek izslēgta iespēja, ka jebkādi nostāsti un izmainītas leģendas varētu izkropļot liecības. Bez tam šodien mēs uzticamies pat tādiem aculiecinieku stāstiem par notikumiem, kas notikuši daudz senāk.
2. Apustuļa Pāvila liecības ticamība: Divi svarīgi fakti par apustuli Pāvilu un viņa autentiskumu jeb ticamību. Pirmkārt, tiek uzskatīts, ka Pāvila atgriešanās pie Kristus notika tikai vienu vēlākais divu gadu laikā pēc Kristus krustā sišanas. Kad domājam par "seno vēsturi", ļoti nizīmīgs ir salīdzinoši īsais laika periods, kas pastāv starp notikumiem (t.i., Kristus augšāmcelšanos) un to pierakstīšanu. Otrkārt, ir jāpatur prātā, ka Pāvils nerunā tikai par citu cilvēku pieredzēto, bet to, ka viņš pats bija aculiecinieks Kristum, kurš bija uzcēlies no mirušajiem (1.Kor. 15:8). Šie pierādījumi kļūst vēl svarīgāki, ja ņemam vērā faktu, ka Pāvils, kurš agrāk bija pazīstams kā Sauls, bija karojošs skeptiķis, kurš ne tikai apšaubīja kristietības patiesību, bet arī dedzīgi vajāja pat nogalināja tās sekotājus.
3. Mācekļu aculiecinieku stāstu ticamība: Svarīgi ir tas, ka mācekļi tika iekšeji pārmainīti tik lielā mērā, ka viņi bija gatavi liecināt par Jēzu, riskējot zaudēt savas dzīvības. Kāds reiz rakstīja: "Cilvēki var būt gatavi mirt par to, ko viņi uzskata par patiesu, bet viņi nekad nemirs par to, ko viņi zina, ka tas ir nepatiess".

Visi šie trīs argumenti kopā, veido spēcīgu biblisku pamatu, kas var palīdzēt mums pārliecinoši nonākt pie apgalvojuma, ka Jēzus Kristus patiesi ir augšāmcēlies no mirušajiem.