Pret straumi | Daniēla grāmataParaugs

Vienīgais atsvars

Apustulis Pāvils atklāj, ka “visi ir grēkojuši un visiem trūkst Dieva godības” (Romiešiem 3:23, NLB) un “alga par grēku ir nāve” (Romiešiem 6:23, NLB). Mēs visi esam par vieglu, un mums draud Bēlšacara liktenis – nāve. Ja stāsts šeit aprautos, tas būtu pilns nolemtības un bezcerības, bet stāsts turpinās! Daniēla grāmatas 7. nodaļā pats Daniēls kādā naktī redzēja satraucošu sapni. Viņš ieraudzīja četrus zvērus, kas simbolizēja četras valstis. Vēsturnieki un teologi spriež, kuras valstis tās varētu būt, taču katrā no tām redzams liels ļaunums, salauztība un tumsa. Katrā no tām saskatāma nolemtība un bezcerība, bet stāsts turpinās! Daniēls redzēja vienu valstību un valdnieku, kas nāks un pastāvēs mūžīgi. Viņš ieraudzīja personu – Sirmgalvi –, kuras priekšā visi zemojas. Lielākā daļa teologu uzskata, ka šī persona ir Dievs Tēvs. Pēc tam zvērs tiek nokauts, un ļaunums tiek uzvarēts uz visiem laikiem. Tad atklājas Cilvēka Dēls! Sirmgalvis dod Viņam varu, valstību un godu. Visi ļaudis, ciltis un tautas Viņu slavē! Viņa vara ir mūžīga, tā nebeidzas, un Viņa valstība ir neiznīcināma (7:14). Šis Cilvēka Dēls ir pravietojums par Dieva Dēlu – Jēzu Kristu. Dievs jau pašā sākumā radīja cilvēku Savā tēlā un līdzībā, vēloties ar to ciešas attiecības. Viņš deva cilvēkam varu valdīt pār visu zemi un uzstādīja tikai vienu likumu – neēst no viena koka augļiem. Cilvēks nepaklausīja un tajā mirklī “kļuva par vieglu” Dieva taisnībai. Gadsimtiem ilgi cilvēce atkārto to pašu kļūdu, domādama, ka var dzīvot bez Dieva, un beigās paliek tukša. Dievs saka: “Mīli Kungu, savu Dievu, un mīli savu tuvāko kā sevi pašu,” bet mūsu egoistiskā daba to aizmirst, un tā mēs klīstam tālāk no Dieva. Tomēr Dievs tik ļoti vēlas attiecības ar mums un tik ļoti mūs mīl, ka “deva Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai ikviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet iegūtu mūžīgo dzīvību” (Jāņa 3:16, NLB). Tā kā Jēzus nodzīvoja perfektu, nevainojamu un bezgrēcīgu dzīvi un kā Dieva Dēls nomira pie krusta par Savu radību – tevi un mani –, mums var būt atjaunotas attiecības ar Dievu. Tikai pateicoties tam, ka Jēzus nāca uz šo pasauli un pārpārēm samaksāja par mūsu grēkiem, mēs, lai arī cik daudz ļauna būtu darījuši un cik viegli būtu bijuši, varam būt taisni un svēti Dieva acīs. Skatoties uz mums, Dievs vairs neredz mūsu grēkus, bet Kristu, kurš par mums samaksāja. Tieši tāpēc Dēlam pienākas visa vara, valstība, gods un slava. Vai tu tam tici?

Jautājumi pārdomām:

1. Vai Tu esi piedzīvojis to, kā ļaunums valda tavā dzīvē? Kā?
2. Vai Tu esi piedzīvojis to, kā Dievs Tevi mīl? Kā?
3. Kā Tu raksturotu savas attiecības ar Dievu? Ko Tu domā par Viņu? Ko Viņš, Tavuprāt, domā par Tevi?
4. Vai Tu tici, ka Jēzus ir nomiris par Tevi? Kāpēc jā? Kāpēc nē?