Sēklas: Kādas un Kāpēc Paraugs

4. diena — Dieva Valstības Sēklas

Tātad, Jēzus dēļ esmu radīts no jauna un šo pārmaiņu dēļ, es esmu atbildīgs, lai manī augtu mīlestība pret cilvēkiem. Tas izklausās lieliski, bet vai ir kaut kas vēl?

(Marka 4:30-32)

Jēzus sacīja: “Ar ko lai salīdzinām Dieva valstību? Jeb kādā līdzībā lai to attēlojam? Tā līdzinās sinepju graudiņam, kas iesēts zemē; tā ir vismazākā no visām sēklām virs zemes, bet iesēta augtin aug un kļūst lielāka par visiem dārza augiem, un tai izaug lieli zari, kuru paēnā var ligzdot debesu putni.”(Marka 4:30-32).

Jēzus bija sinepju sēklas, kas iestādītas zemē; Viņš bija lēnprātīgs un nenovērtēts. Tomēr tas, kas no Viņa izauga, bija lielāks par jebko, kas iepriekš bijis šajā dārzā, pasaule! Kas ir šī Dieva Valstība, ko Viņš apraksta?

(Marka 4:3-9)

"Klausieties! Redzi, sējējs izgāja sēt. Sējot cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda. Cita krita akmenājā, kur tai nebija daudz zemes; tā tūlīt uzdīga, tādēļ ka tā nebija dziļi zemē. Bet, kad saule uzlēca un to dedzināja, tā nokalta, tādēļ ka tai nebija sakņu. Cita sēkla krita starp ērkšķiem, un ērkšķi izauga un to nomāca, un tā nenesa augļus. Bet cita sēkla krita labā zemē un nesa augļus; tā uzdīga un izauga, un cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita – sešdesmitkārtīgi un cita – simtkārtīgi.” Un viņš sacīja: “Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.” (Marka 4:3-11).

Kad Viņš palika viens, tad tie, kas līdz ar tiem divpadsmit bija pie viņa, izvaicāja viņu par līdzībām. (Marka 4:10).

Un Viņš tiem sacīja: “Jums ir dots zināt Dieva valstības noslēpumu, bet tiem, kas ārpusē, viss ir līdzībās," (Marka 4:11).

(Mateja 28:18-20)

Un Jēzus piegāja pie tiem un uzrunāja tos, sacīdams: "Man ir dota visa vara debesīs un virs zemes. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis. Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam." (Mateja 28:18-20).

Mums ir paša Dieva misija. Tas ir tas pats, kas rakstīts 1. Mozus grāmatā, rūpēties par sēklām un piepildīt Zemi nevis ar dabīgām, bet pārdabiskām sēklām (1. Mozus 1:11-12)! Tagad mums ir uzdots iziet kā zemniekiem un stādīt Vārda sēklu, Evaņģēlija labo vēsti (Mateja 28:18-20)! Mums nav uzdots meklēt tikai labu augsni, kurā iesēt Vārdu, bet gan VISA VEIDA augsni, cenšoties dot katram cilvēkam iespēju saņemt sēklu un ļaut tai dot ražu (Mateja 28:18-20).

(Atklāsmes 14:14-15)

Tad es redzēju: un, lūk, gaišs mākonis, bet uz mākoņa sēdēja kāds līdzīgs Cilvēka Dēlam. Tam bija zelta kronis galvā un viņa rokā ass sirpis. Un cits eņģelis izgāja no dievnama un sauca stiprā balsī tam, kas sēdēja uz mākoņa: Nolaid savu sirpi un pļauj, tāpēc ka pļaujas stunda pienākusi, jo zemes pļauja nobriedusi. (Atklāsmes 14:15).

Ir nolikta diena, kad zemkopība, sēklu stādīšana, būs pabeigta, un Jēzus novāks pēdējo ražu. Tā ir Dieva Valstība, un mums ir jāapstrādā tās lauki. Šī sēkla ir Jēzus, un raža ir vairāk brāļu un māsu, kas ievesti šajā ģimenē, ko no jauna radījusi šī nemirstīgā sēkla.

Mēs esam radīti no jauna un pārveidoti no Dieva sēklām, un tagad mūs veido tās pašas lietas, kas ir Viņš! Tā lielākā izpausme ir mīlestība, un tai vajadzētu ietekmēt katru mūsu dzīves jomu. Kāda var būt lielāka mīlestības izpausme, kā izpildīt Lielo uzdevumu, ko Dievs mums ir devis, un veltīt mūsu zemes dzīvi, lai izplatītu Jēzus sēklu un audzētu Dieva Valstību?

Tā ir vieta, no kurienes tu esi nācis, vieta kurp dodies un iemesls, kāpēc esi šeit.