Lieldienu dzimšanaParaugs

Es biju tur.
Es to visu redzēju.
Eņģeli, kurš man teica, ka es iznēsāšu Dieva Dēlu,
Jāzepa acu skatienu, kad viņš domāja, ka esmu viņu nodevusi
un kad viņš man pastāstīja par savu sapni.
Šķietami bezgalīgais ceļš uz Betlēmi tautas skaitīšanai,
un ceļš uz Jeruzalemi, lai apmeklētu templi un satiktu draugus pilsētā.

Es redzēju viņu sperot savus pirmos soļus un skatījos, kā viņš apgāžas.
Mēs ar Jāzepu mācījām viņam lasīt, un pēc tam viņš vienmēr atradās sinagogā vai sekoja Rabīnam, uzdodot jautājumus un klausoties viņu stāstus.

Šodien tomēr bija savādāk,
katrs solis
un katrs kritiens
bija mokas.
Mans zēns bija tikko atpazīstams, viņi izturējās pret viņu nežēlīgi.
Es nezinu, kur atradu spēku nostāties krusta pakājē,
bet Jānis bija tur ar mani un manu dēlu, Viņš paskatījās uz mani un lūdza, lai es rūpējos par Jāni un lai Jānis rūpējas par mani. Grūti aprakstīt mīlestību Viņa acīs, bet tā piepildīja manu salauzto sirdi ar cerību.

Es atcerējos mirres dāvanu, ko ceļotāji mums uzdāvināja, es atcerējos eņģeļa solījumu un to, ko mans dēls tik daudzas reizes teica, lai nebaidos. Es nezinu, kas būs pēc šodienas, pēc šīs šausmīgās dienas, bet es zinu, ka ir vēl kas vairāk, ka vēl ir cerība, ka pat Viņa nāvei tik brutālā veidā var būt nozīme un tā var mūs visus izglābt. Ak Kungs, apžēlojies par mums visiem.

Aicinu, lūgties ar mani, pievienojies man šajos vārdos: Slava Tēvam un Dēlam un Svētajam Garam, kā tas bija sākumā, tagad un vienmēr būs, Āmen.

Šis monologs sākotnēji tika izmantots Lielās piektdienas liecinieku gājiena liturģijas ietvaros. Izmanto to un Svēto Rakstu vietu, kas to iedvesmoja, lai pārdomātu šos divus pamatnotikumus.

Iedomājies sevi Marijas vietā, vērojot šos notikumus, pārdomā viņas pieredzi par šo dienu un gaidāmo augšāmcelšanos.