Lieldienu dzimšanaParaugs

Es tur biju,
šķiet, pirms vairāk nekā 30 gadiem,
tā ir nakts, kuru nevar aizmirst.

Augšā kalnā, naktī, pieskatīju aitas, kad pēkšņi kļuva tik gaišs, ka bija gandrīz diena. Mūs ieskāva eņģeļu kori, kas dziedāja “slava Dievam augstībā” un lika mums doties uz pilsētu.

Es nezinu, ko es gaidīju, bet tas nebija mazulis un mamma, kura izskatījās apmēram manā vecumā.
Bet mēs zinājām, grūti izstāstīt izstāstīt kā, ka šis bērns bija brīnišķīgs, Dievs patiesi bija klāt,
un Marija, tā sauc mammu, viņa dziļdomīgi man uzsmaidīja.

Mēs uzturējām kontaktu un nolēmām tikties ik pēc dažiem gadiem. Šie pēdējie trīs vai vairāk gadi ir mainījuši visu, bet es nekad nedomāju, ka to ieraudzīšu; mazulis, kuru es pielūdzu, kļuva par vīrieti, kuru redzēju krustā sistu!

Mana sirds ir salauzta. Es cerēju, ka Jēzus ir Mesija, un Marija ir pārliecināta, ka viņš ir, bet tas šķiet tik... galīgi!

Man jāiet pie Mērijas, mēs varam viens otru mierināt.

Šis monologs sākotnēji tika izmantots Lielās piektdienas liecinieku gājiena liturģijas ietvaros. Izmanto to un Svēto Rakstu vietu, kas to iedvesmoja, lai pārdomātu šos divus pamatnotikumus.

Ko tev personīgi nozīmē iemiesošanās un krustā sišana?