Nepamests: atklājot brīvību, kā pilnīgā Tēva dēli & meitasParaugs

1. diena:

"Tēti, paskaties uz mani!"

Ļoti iepējams, ka tad, kad biji vēl bērns, tu to, vai kaut ko līdzīgu, sacīji. Tā ir sava veida universāla valoda bērniem, mūsu iekšējā vēlme būt mūsu tētu redzētiem, apstiprinātiem un pieņemtiem. Neatkarīgi no tā, vai tas bija izdevies salto uz tramplīna, iemetieni grozā uz piebraucamā ceļa, vai izcila liecība, mēs vēlējāmies no viņa sadzirdēt: "Es tevi mīlu, un es tā lepojos ar tevi."

Doktore Pegija Drekslere (Dr. Peggy Drexler) par šo ilgošanos rakstīja žurnāla "Psychology Today" veiktajā pētījumā, kurā piedalījās 75 panākumiem bagātas sievietes. "Neskatoties uz to, cik veiksmīgas ir viņu karjeras, cik laimīgas ir viņu laulības, vai cik piepildītas ir viņu dzīves, sievietes stāstīja, ka viņu laime tik un tā tika pakļauta viņu tēvu reakcijas filtram... Pat to sieviešu vidū, kuru tēvi ir bijuši vienaldzīgi vai varmācīgi, es sajutu vajadzību pēc apstiprinājuma."

Savā grāmatā "Pietiekams vīrietis" (Man Enough) doktors Frenks Pitmens (dr. Frank Pittman) apraksta šo pašu vajadzību pēc apstiprinājuma arī vīriešu kārtas pāstāvjos: "Vairākuma zēnu un daudzu pieaugušu vīriešu dzīve ir, kā nomācoša zaudētā tēva meklēšana, kurš vēl nav piedāvājis savu aizsardzību, nodrošinājumu, kopšanu, paraugu, vai, jo īpaši, svaidījumu."

Vārds "svaidījums" tiek attiecināts uz kādu, kas ticis izvēlēts, svētīts…apstiprināts. Tas norāda uz kaut ko raksturīgu mūsu iekšējai būtībai, kas liek mums visiem vēlēties tēva apstiprinājumu un apbrīnu.

Iespējams, tu esi piedzīvojis šo svētību. Ja tā ir, izmanto laiku jau šodien un pasaki savam tētim, cik pateicīgs par viņu tu esi! Ja tā nav, tu tāds neesi vienīgais. Pēc Asv tautas skaitīšanas biroja datiem, vairāk nekā katrs ceturtais amerikāņu bērns mūsdienās dzīvo mājā bez tēva. Daudzos gadījumos “apbrīnojošs”, “labvēlīgs” vai “apstiprinošs” būtu pēdējie vārdi, ko mēs izvēlētos, lai aprakstītu tēvu. Drīzāk vārdi, kas iešautos prātā, varētu būt:

Promesošs. 

Dusmīgs. 

Vardarbīgs. 

Vienaldzīgs.

Nav brīnums, ka šī paaudze tiek dēvēta par paaudzi "bez tēva".

Bet šodien mums visiem ir ļoti labas ziņas. Neatkarīgi no tava cilvēcīgā tēva rakstura, vai tā, kādas ir jūsu attiecības, ir kāds pilnīgs Tēvs, kurš vēlas būt pilnīgās attiecībās ar tevi. Tev jau pieder Viņa simpātijas. Tu jau esi Viņa mīlēts. Viņš gaida, lai nolietu pār tevi Savas svētības. Viņš ir tas viss, ko tu jebkad esi vēlējies sagaidīt no sava cilvēcīgā tēta, un pat vairāk.

Nākošo piecu dienu laikā mēs uzzināsim, kā varam atrast brīvību, kā Viņa mīļotie dēli un meitas.