Kad ticība neiztur: 10 dienas meklējot Dievu šaubu ēnāParaugs

Stāsts par Jēkabu, kurš cīnījās ar Dievu, ir brīnišķīgs dziļas ticības atainojums. Dziļa ticība ir intīma, cieša, dzīva, sviedraina, asiņaina, reizēm neveikla un vienmēr reāla sastapšanās ar Dievu. Ticība nav iestudēts teksts; tā ir cīņas paklājs. Tā nozīmē paņemt visas savas bailes, grēkus, nedrošību un šaubas un doties, lai sastaptos aci pret aci ar Dievu. Un jā, ļoti iespējams, ka tu gūsi nobrāzumus un pazaudēsi savu pašapziņu. Tomēr ir labāk būt Dieva priekšā patiesam nekam nederīgam cilvēkam nekā neīstam reliģiozam cilvēkam.

Ticība nozīmē doties iekšā pilnībā.

Ja vēlies iegūt dziļu ticību, ne vienkārši savu vecāku, draugu vai draudzes ticību, bet ticību, kas izmaina tevi un palīdz kļūt dzīvam, tad nav cita ceļa. . . . Galatiešiem 6:16 Pāvils saka, ka mēs esam "Dieva izraēlieši". Citiem vārdiem sakot, tā kā mūsu garīgais mantojums ir pilns cilvēku, kas cīnījušies ar Dievu, arī mēs tiekam saukti par cīnītājiem.

Vienīgais, kā Jēkabs mūsos var kļūt par izraēlieti, vienīgais veids, kā mūsu ticība var augt, ir visu, kas mēs esam, pienest Dievam. Visu. Un tas ietver mūsu šaubas. Jo īpaši mūsu šaubas. . . .

Ticība iegūst briedumu, no drošām un prognozējamām vietām tai nonākot tumšās, šaubīgās vietās. Ticība atsakās samazināt tavus sapņus līdz tavu baiļu līmenim. Ticība neslēpjas no jautājumiem, bet dedzīgi cīnās ar tiem. . . .

Raksti nav stāsts par cilvēkiem, kas pasīvi pieņēma šaubas; tie ir par cilvēkiem, kas bezbailīgi cīnījās ar savām šaubām. Tie iedegās par kaut ko vairāk nekā vienkārši mehānisku, neiedvesmojošu divdimensiju ticību. Sokrāts ir teicis, "Dzīve bez pārbaudījumiem nav dzīvošanas vērta." Bībeles autori un varoņi uzstāja, ka nepārbaudīta ticība nav ticēšanas vērta.

Un tādējādi, nodaļu pēc nodaļas, pantu pēc panta tie drosmīgi, dedzīgi un bezbailīgi cīnījās ar savu Dievu. To aizlūzušās balsis sauca, "Es neļaušu tev iet, pirms tu nebūsi mani svētījis!" Viņi apzinājās, ka tas būs smagi un sāpīgi, taču tas bija ikviena mirkļa vērts.