Laika plānošana Dieva VārdāParaugs

Noteikt, kas ir būtiski

Martai ir nelāgs izskats mūsu Rakstu vietā Lūkas 10. nodaļā. Bet fakts ir tāds, ka mēs ik pa laikam esam Marta, kas cenšas noteikt, kuri uzdevumi konkrētajā brīdī ir visbūtiskākie. Skaidrs, ka kādam vajadzēja pagatavot vakariņas, un esmu ar mieru saderēt, ka Jēzus ļoti augstu novērtēja Martas viesmīlību. Nebija jau tā, ka ēdiena gatavošana nav svarīga. Jēzus tikai skaidri lika noprast, ka tas nav pats būtiskākais, ko tajā brīdī varētu darīt Marta vai viņas māsa Marija. Tas, kas šajā brīdī bija visbūtiskākais, tika mācīts pie Jēzus kājām.

Kā jau mēs vakar redzējām, mūsu saistību, uzdevumu un projektu apņemšanās ir būtisks efektīvas laika pārvaldības solis. Bet, kad visas jūsu apņemšanās ir izpildītas, ir pienācis laiks noteikt, kuri no jūsu sarakstā iekļautajiem projektiem un uzdevumiem ir visbūtiskākie. Šis process prasa noskaidrot, uz ko, jūsuprāt, Dievs jūs aicina šajā dzīves un darba sezonā. Ar to lielo bildi un tiem pārgalvīgajiem mērķiem prātā pajautājiet sev: “Kas ir tas vienīgais, kas, reiz paveikts, padarīs visu citu šajā projektā vieglāku vai rezultatīvāku?” Atbilde uz šo jautājumu ir visbūtiskākā, uz ko jums vajadzētu koncentrēties. Turiet visu, ko varat, līdz šis viens uzdevums ir izpildīts. Pēc tam atkārto procesu atkal un atkal.

Kad es rakstīju savu pēdējo grāmatu “Aicināts radīt”, mani saviļņoja tas, cik daudz uzdevumu bija jāveic, lai šo projektu varētu realizēt tirgū. Vajadzēja dabūt aģentu, pārdot izdevēju, rīkot intervijas, rakstīt 50 000 vārdu, veidot platformu, kur tirgot grāmatu utt. Taču projekta sākumā es zināju, ka, ja man neizdosies dabūt aģentu, nekas cits projekta ietvaros nebūs svarīgs. Tā nu es visu pārējo ar projektu noliku pie vietas, līdz atradu aģentu, kas mani uzņemtu.

Patiesība ir tāda, ka jebkurā noteiktā brīdī ļoti maz uzdevumu un projektu ir patiešām būtiski. Identificēt divas vai trīs būtiskas lietas un koncentrējieties uz tām, līdz uzdevums ir pabeigts.