Lūkas 4
4
Jēzus kārdināšana
(Mt 4:1–11; Mk 1:12–13)
1Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, devās prom no Jardānas. Gars viņu veda tuksnesī, 2kur četrdesmit dienas velns viņu kārdināja. Šajās dienās viņš neko neēda, un, kad tās bija pagājušas, viņš izsalka. 3Tad velns viņam sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, saki šim akmenim, lai tas top par maizi.” 4#5Moz 8:3; Sāl 16:26Bet Jēzus viņam atbildēja: “Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien.#4:4 Dažos manuskriptos tālāk: bet no ikviena Dieva vārda.” 5Tad velns viņu uzveda augstā kalnā un vienā acumirklī parādīja viņam visas pasaules valstis. 6Velns sacīja: “Es tev došu visu šo varu un godību, jo tas man ir dots, un, kam vien gribu, es to dodu. 7Ja tu nolieksies manā priekšā un mani pielūgsi, tas viss būs tavs.” 8#5Moz 6:13Jēzus viņam atbildēja: “#4:8 Dažos manuskriptos vispirms: Atkāpies no manis, sātan!Ir rakstīts: pielūdz Kungu, savu Dievu, un viņam vien kalpo.” 9Tad velns aizveda viņu uz Jeruzālemi, pacēla viņu uz tempļa jumta malas un sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, meties no šejienes lejā. 10#Ps 91:11Jo ir rakstīts: viņš saviem eņģeļiem pavēlēs tevi pasargāt, 11#Ps 91:12un: tie tevi uz rokām nesīs, lai tu savu kāju pie akmens nepiedauzītu.” 12Bet Jēzus atbildēja: “Ir teikts: nekārdini Kungu, savu Dievu.” 13Beidzis kārdināt, velns līdz savam laikam atstājās no viņa.
Jēzus kalpošanas sākums Galilejā
(Mt 4:12–17; Mk 1:14–15)
14Bet Jēzus Gara spēkā devās atpakaļ uz Galileju, un valodas par viņu izplatījās pa visu apgabalu. 15Un viņš mācīja turienes sinagogās, un visi viņu slavēja.
Jēzus Nācaretē
(Mt 13:53–58; Mk 6:1–6)
16Viņš nāca uz Nācareti, kur bija uzaudzis, un sabatā viņš pēc sava paraduma iegāja sinagogā. Un viņš piecēlās, lai lasītu. 17Viņam pasniedza pravieša Jesajas grāmatu. Rulli atritinājis, viņš atrada vietu, kur bija rakstīts:
18 #
Jes 61:1–2
“Kunga Gars ir pār mani,
jo viņš ir svaidījis mani
pasludināt prieka vēsti nabagiem.
Viņš ir sūtījis mani dziedināt sirdī satriektos
un pasludināt atbrīvošanu gūstekņiem un akliem acu gaismu,
salauztos darīt brīvus
19 un pasludināt Kunga žēlastības gadu.”
20Rulli satinis, viņš to atdeva kalpotājam un apsēdās. Un visu acis sinagogā pievērsās viņam. 21Viņš sāka uz tiem runāt: “Šodien ir piepildījies šis raksts, ko jūs dzirdējāt.” 22Un visi piebalsoja un brīnījās par žēlastības vārdiem, kas nāca no viņa mutes. Un viņi taujāja: “Vai šis nav Jāzepa dēls?” 23Viņš tiem teica: “Jūs noteikti man sacīsiet šo teicienu: ārst, dziedini pats sevi! Dari arī pie mums tēvu zemē to, ko esam dzirdējuši tevi darām Kapernaumā!” 24#Jņ 4:44Un viņš teica: “Patiesi es jums saku: neviens pravietis netiek pieņemts savā tēvu zemē. 25#1Ķēn 17:1Patiesi es jums saku: daudz atraitņu bija Israēlā Elijas dienās, kad debesis tika aizslēgtas trīs gadus un sešus mēnešus, tā ka liels bads nāca pār visu zemi, 26#1Ķēn 17:8–16toreiz Elija tika sūtīts ne pie vienas citas kā vien pie atraitnes Sareptā, Sidonijā. 27#2Ķēn 5:1–14Un daudz spitālīgo bija Israēlā pravieša Elīšas laikā, bet neviens no tiem netika šķīstīts kā vien sīrietis Naamāns.” 28To dzirdēdami, visi sinagogā kļuva dusmu pilni. 29Pielēkuši kājās, tie izdzina viņu ārā no pilsētas līdz kalna malai, uz kura pilsēta bija celta, lai nogrūstu viņu lejā. 30Bet viņš, tiem pa vidu izgājis, devās prom.
Apsēstā vīra dziedināšana Kapernaumas sinagogā
(Mk 1:21–28)
31Tad viņš aizgāja uz Kapernaumu, pilsētu Galilejā, un sabatā mācīja ļaudis. 32#Mt 7:28–29Tie bija izbrīnījušies par viņa mācību, jo viņa vārdi bija vareni. 33Tur sinagogā bija kāds vīrs ar nešķīsta dēmona garu, un tas skaļā balsī sāka kliegt: 34“Laid, kāda tev ar mums daļa, Jēzu, Nācarieti! Vai esi nācis mūs pazudināt? Es zinu, kas tu esi – Dieva Svētais!” 35Jēzus to apsauca: “Apklusti un izej no viņa!” Dēmons, nogāzis apsēsto zemē ļaužu vidū, izgāja no tā, neko tam nenodarījis. 36Tad visus pārņēma bailes, un ļaudis cits citam jautāja: “Kas tie par vārdiem, kuru varā un spēkā viņš pavēl nešķīstiem gariem un tie iziet?” 37Un valodas par viņu izpaudās visā apgabalā.
Daudzi tiek dziedināti
(Mt 8:14–17; Mk 1:29–34)
38No sinagogas aizgājis, Jēzus ienāca Sīmaņa namā. Sīmaņa sievasmāte bija smaga drudža varā, un tie viņu lūdza viņai palīdzēt. 39Jēzus, noliecies pār viņu, pavēlēja drudzim, un tas viņu atstāja. Un tajā pašā brīdī viņa uzcēlās un viņiem kalpoja. 40Saulei rietot, visi, kam bija kādi sirgstošie ar dažādām kaitēm, tos atveda pie viņa. Viņš tiem ikvienam uzlika rokas un tos dziedināja. 41Arī dēmoni no daudziem izgāja, kliegdami: “Tu esi Dieva Dēls!” Bet viņš tos apsauca un neļāva tiem runāt, jo tie zināja, ka viņš ir Kristus.
Jēzus sludina visā Galilejā
(Mk 1:35–39)
42Bet, dienai sākoties, Jēzus devās prom uz nomaļu vietu. Ļaudis meklēja viņu un, nonākuši pie viņa, mēģināja viņu aizturēt, lai viņš no tiem neaizietu, 43bet viņš tiem sacīja: “Arī citās pilsētās man jāsludina Dieva valstības evaņģēlijs, jo tādēļ es esmu sūtīts.” 44Un viņš sludināja Jūdejas#4:44 Dažos manuskriptos: Galilejas. sinagogās.
Právě zvoleno:
Lūkas 4: NLB
Zvýraznění
Sdílet
Kopírovat
Chceš mít své zvýrazněné verše uložené na všech zařízeních? Zaregistruj se nebo se přihlas
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.