2. Mozus 2
2
1Kāds Levija cilts vīrs nāca un ņēma sev sievu no Levija cilts meitām. 2Un tā sieva kļuva grūta un dzemdēja dēlu. Viņa redzēja, cik jauks tas bija, un noslēpa viņu trīs mēnešus. 3Bet, kad viņa to vairs nevarēja noslēpt, tad tā viņam pagatavoja šķirstu no niedrēm, notriepa to ar sveķiem un piķi, ielika tanī bērnu un nolika to niedrēs upes malā. 4Un viņa māsa nostājās iztālēm, lai novērotu, kas tam notiks. 5Tad faraona meita nāca uz upi peldēties, bet viņas draudzenes pastaigājās upes malā. Viņa ieraudzīja šķirstu niedrājā, sūtīja savu kalponi un lika to atnest. 6Kad viņa to atvēra, tā ieraudzīja bērnu, un redzi, puisēns raudāja. Viņa iežēlojās par to un sacīja: "Tas ir viens no ebreju bērniem." 7Tad viņa māsa sacīja faraona meitai: "Vai man iet un ataicināt tev kādu zīdītāju no ebreju sievām, kas tev bērnu var zīdīt?" 8Faraona meita sacīja viņai: "Ej!" Un jaunava aizgāja un aicināja bērna māti. 9Tad faraona meita sacīja viņai: "Ņem šo bērnu un zīdī to manā vietā, un es maksāšu tev." Tad sieva paņēma bērnu un zīdīja to. 10Kad bērns paaugās, viņa veda to pie faraona meitas, un tas viņai kļuva par dēlu, un tā nosauca viņa vārdu: Mozus #Vārds Mozus skan līdzīgi senebr. val. vārdam izvilktais. , jo tā sacīja: "Tāpēc ka es to no ūdens esmu izvilkusi." 11Kad Mozus bija pieaudzis, tas reiz izgāja pie saviem tautas brāļiem un noskatījās viņu smagajos darbos. Un viņš redzēja ēģiptieti sitam kādu ebreju, vienu no viņa brāļiem. 12Tad viņš, paraudzījies visapkārt un neviena neredzēdams, nosita ēģiptieti un to apraka smiltīs. 13Un viņš izgāja atkal nākamajā dienā, un redzi, divi ebreju vīri ķildojās. Viņš sacīja vainīgajam: "Kāpēc tu sit savu darba biedru?" 14Bet tas sacīja: "Kas tevi iecēlis par pavēlnieku un tiesnesi pār mums? Vai tu gribi arī mani nogalināt, kā to ēģiptieti esi nogalinājis?" Un Mozus nobijās un sacīja: "Patiesi, šī lieta ir kļuvusi zināma." 15Kad faraons dzirdēja par šo lietu, viņš meklēja Mozu nogalināt, bet Mozus bēga no faraona un mita Midiāna zemē, un apmetās pie kādas akas. 16Un Midiāna priesterim bija septiņas meitas. Tās nāca smelt ūdeni un pildīja dzirdināmās siles, lai padzirdītu sava tēva avis. 17Tad nāca gani, un tie aizdzina viņu ganāmpulku; bet Mozus cēlās tām palīgā un padzirdīja viņu avis. 18Kad viņas atgriezās pie Reguēla, sava tēva, tas sacīja: "Kā tad jūs šodien tik drīz esat pārnākušas?" 19Tad viņas sacīja: "Kāds ēģiptietis mūs paglāba no ganu rokām; un viņš arī smeltin smēla ūdeni mums un dzirdīja mūsu avis." 20Un viņš sacīja savām meitām: "Kur tad viņš ir? Kāpēc jūs šo vīru esat tur atstājušas? Aiciniet viņu, lai viņš ēstu ar mums." 21Un Mozus bija ar mieru pie tā vīra palikt, un tas deva savu meitu Ciporu Mozum par sievu. 22Un viņai piedzima dēls, un viņš nosauca tā vārdu: Geršoms #Vārds Geršoms skan līdzīgi senebr. val. vārdam svešinieks. , jo teica: "Es esmu svešinieks svešā zemē." 23Pēc ilgāka laika nomira Ēģiptes ķēniņš, un Israēla bērni nopūtās par savu jūgu un brēca, un viņu brēkšana par viņu jūgu cēlās augšup pie Dieva. 24Un Dievs uzklausīja viņu vaidus, un Dievs pieminēja Savu derību ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu. 25Un Dievs uzlūkoja Israēla bērnus, un Dievs ņēma tos vērā.
Currently Selected:
2. Mozus 2: RT65
Označeno
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965
© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965