PIRMĀ MOZUS 20
20
1No turienes Ābrahāms devās uz Negeba apgabalu, kur apmetās dzīvot starp Kedemu un Sūru un uzkavējās kā svešinieks Gerarā.
2Un Ābrahāms sacīja, ka viņa sieva Sāra esot viņa māsa. Tad Geraras ķēniņš Abimelechs sūtīja un paņēma viņu.
3Bet Dievs naktī parādījās Abimelecham kādā sapnī un sacīja tam: „Redzi, tev jāmirst tās sievas dēļ, kuru tu esi paņēmis, jo viņa ir precēta sieva.“
4Bet Abimelechs nebija tai tuvojies, un viņš sacīja: „Tu, Kungs, taču neizdeldēsi nevainīgus ļaudis!
5Vai viņš neteica man: Tā ir mana māsa? Bet viņa pati taču arī teica: Tas ir mans brālis. Sirds nevainībā un tīrām rokām es to esmu darījis.“
6Un Dievs sacīja viņam sapnī: „Arī Es zinu, ka tu ar nevainīgu sirdi to esi darījis, un Es pats atturēju tevi, ka tu negrēko pret Mani, tāpēc Es tevi pasargāju, ka tu viņu neaiztiki.
7Bet tagad: atdod šo sievu viņas vīram, jo viņš ir pravietis, viņš lai aizlūdz par tevi, tad tu paliksi dzīvs; bet, ja tu viņu neatdosi, tad zini: tu mirdams mirsi, tu un viss, kas tev pieder.“
8Un Abimelechs otrā rītā steigšus sasauca savus kalpus un viņiem atklāti izstāstīja visu, kas bija noticis, un vīri ļoti izbijās.
9Tad Abimelechs ataicināja Ābrahāmu un sacīja viņam: „Kāpēc tu to mums esi nodarījis? Vai es kādā lietā pret tevi biju noziedzies, ka tu par mani un par manu valsti esi licis nākt tik lielam grēkam? Lietas, kādas nedrīkst notikt, tu man esi darījis.“
10Un Abimelechs jautāja Ābrahāmam: „Ko tu turēji savā prātā, kad tu to darīji?“
11Ābrahāms sacīja: „Es tāpēc runāju, jo domāju, ka šinī vietā nav Dieva bijības un ka viņi nokaus mani manas sievas dēļ.
12Un, patiešām, vina ir arī mann māsa: viņa ir mana tēva meita, bet nav manas mātes meita, un viņa ir kļuvusi mana sieva.
13Un kad Dievs man lika apkārt klīst projām no savām tēva mājām, tad es sacīju viņai: Lai tā ir tava laipnība, kādu tu man parādi: ikvienā vietā, kurā mēs nonāksim, saki uz mani: Tas ir mans brālis.“
14Un Abimelechs ņēma liellopus un sīklopus, kalpus un kalpones un deva tos Ābrahāmam un atdeva tam arī viņa sievu Sāru.
15Un Abimelechs teica: „Lūk, mana zeme ir tavā priekšā, dzīvo, kur tavām acīm labi patīk.“
16Bet Sārai viņš sacīja: „Redzi, es tūkstoš sudraba gabalus esmu devis tavam brālim; tā lai ir atvainas maksa, lai visi, kas ar tevi, zina, ka tu esi attaisnota.“
17Un Ābrahāms lūdza Dievu, un Dievs dziedināja Abimelechu, ir viņa sievu, ir viņa kalpones, ka atkal varēja dzemdēt.
18Jo tajā laikā Dievs bija slēgtin aizslēdzis ikvienu sievieti Ābrahāma sievas Sāras dēļ.
Currently Selected:
PIRMĀ MOZUS 20: LTV1965
Označeno
Share
Copy
Want to have your highlights saved across all your devices? Sign up or sign in
Latvian Bible © Latvian Bible Society, 1965.