Популарни Библиски стихови од Lūkas 4

Сподели

“ Kunga Gars ir pār mani, jo viņš ir svaidījis mani pasludināt prieka vēsti nabagiem. Viņš ir sūtījis mani dziedināt sirdī satriektos un pasludināt atbrīvošanu gūstekņiem un akliem acu gaismu, salauztos darīt brīvus un pasludināt Kunga žēlastības gadu. ”

Jēzus viņam atbildēja: “Ir rakstīts: pielūdz Kungu, savu Dievu, un viņam vien kalpo. ”

Bet Jēzus viņam atbildēja: “Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien .”

Bet Jēzus, Svētā Gara pilns, devās prom no Jardānas. Gars viņu veda tuksnesī

Bet Jēzus atbildēja: “Ir teikts: nekārdini Kungu, savu Dievu. ”

Beidzis kārdināt, velns līdz savam laikam atstājās no viņa.

Tad velns viņu uzveda augstā kalnā un vienā acumirklī parādīja viņam visas pasaules valstis. Velns sacīja: “Es tev došu visu šo varu un godību, jo tas man ir dots, un, kam vien gribu, es to dodu. Ja tu nolieksies manā priekšā un mani pielūgsi, tas viss būs tavs.” Jēzus viņam atbildēja: “Ir rakstīts: pielūdz Kungu, savu Dievu, un viņam vien kalpo. ”

Tad velns aizveda viņu uz Jeruzālemi, pacēla viņu uz tempļa jumta malas un sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, meties no šejienes lejā. Jo ir rakstīts: viņš saviem eņģeļiem pavēlēs tevi pasargāt, un: tie tevi uz rokām nesīs, lai tu savu kāju pie akmens nepiedauzītu. ” Bet Jēzus atbildēja: “Ir teikts: nekārdini Kungu, savu Dievu. ”