Jēzus līdzībasParaugs

BAGĀTNIEKS UN LĀCARS
Šajā līdzībā Jēzus mums sniedz divas mācības: vienu - attiecībā uz mūsu bagātības izmantošanu, otru - par mūsu ticību Rakstiem.

Līdzības pirmajā daļā (19.-26. p.) mēs redzam, kā divu vīru stāvoklis pēc to aiziešanas mūžībā izmainās diametrāli pretēji tam, kāds tas bija laicīgajā dzīvē. Lācars, kurš ilgojās pēc drupačām no bagātnieka galda, tiek eņģeļu aiznests Ābrahāma klēpī. Bagātnieks, kurš negribēja parūpēties par ubagu, tagad cieš mūžīgās mokās. Šī līdzība ir domāta nevis, lai attēlotu, kāda ir dzīve pēc nāves, bet lai parādītu, cik svarīgi ir to, kas mums pieder, izmantot, lai mīlētu un rūpētos par tiem, kas dzīvo ap mums - nevis katras savas vēlmes piepildīšanai. Īpašums - pat liela bagātība - nav nekas slikts. Tomēr mums ir jābūt uzmanīgiem par to, kā mēs to izlietojam. Vai Valstības labā, vai miesas izdabāšanai?

Tiklīdz bagātnieks saprot savu kļūdu, viņa vēlme ir brīdināt savus brāļus, lai tie izvairītos no mocībām, tomēr Ābrahāms viņam atgādina, ka Raksti tos jau brīdina. Šis vīrs ir pārliecināts, ka tikai brīnumaina zīme var pārliecināt tiem mainīties, bet Ābrahāms tam nepiekrīt. Mums jāizvairās no šī slazda, kuros iekrita bagātnieks, meklējot brīnumus, bet ignorējot Dieva vārdu, kas ir tieši mums priekšā. Jēzus savas kalpošanas laikā darīja brīnumus vienu pēc otra, tomēr ne visi ieticēja un sekoja Viņam. Mums jāpateicas par to, ka esam saņēmuši vismaz tik brīdinājumu (vai pat daudz vairāk), cik var atrast Rakstos, un nav nepieciešamības pastāvīgi pieprasīt no mūsu Radītāja vēl kādu.