Pārgurusī pasaule priecājas: 2020. gada Adventes pārdomasParaugs

2. diena: Marija

Pašsaprotami, ka Marija bija nobijusies. 

Viņa bija jauna, saderinājusies un tagad viņai pateica, ka viņa ir stāvoklī. Un tam visam pa virsu, šos jaunumus viņai atnesa eņģelis. Nu, tās garīgās būtnes, kas mēdz sabiedēt cilvēkus. 

Marijai, pārdomājot šos jaunumus, mēs varam tikai iedomāties, kādas domas skrēja pa viņas prātu. Vai viņas ģimene no viņas novērstos? Vai ļaudis pilsētā baumotu un izdomātu stāstus? Vai Jāzeps jebkam no šī ticētu? Vai viņu atraidītu? Noniecinātu? Vai daudz trakāk?

Bet domas, kurām viņa izlēma pieķerties, nebija baiļu, taču gan ticības pilnas: "Redzi, es esmu Tā Kunga kalpone, lai notiek ar mani pēc Tava vārda." (Lūk. 1:38) Vēlāk, kad Marija apciemo savu māsīcu Elizabeti, viņa saka: "Labi tai, kas ir ticējusi, ka tas, ko Dievs licis viņai sacīt, piepildīsies." (45. p.)

Būtu jauki, ja paši varētu teikt, ka mūsu ikdienišķā atbilde uz bailēm ir tāda, kā Marijai: atzinības dziesma un cerības pilna paļāvība. Bet būsim atklāti. Bailes iezogas mūsu prātos un dvēselēs kā lēnie mākoņi, kas parādās aiz apvāršņa pirms vētras. Kā tu reaģē? Atkāpies? Novērsies? Turi bailes tuvu savai krūtij un meties iekšā nebeidzamā "ja nu" monologā?

Apskatīsim Marijas atbildi. Pēc tam, kad Marija bija apciemojusi Elizabeti, viņa pievērsa uzmanību Dievam dziesmā, kas saukta 'Magnificat' (kas nozīmē "mana dvēsele pagodina Kungu"). Ir dažas lietas šajā dziesmā, kas palīdz pietuvoties cerībai, kad bailes virpuļo visapkārt:

• Marija sāka ar slavēšanu. Visa dziesma ir par Dieva godības apdziedāšanu, un, lai arī Marijai gan jau bija daudz jautājumu par to, ko tas varētu nozīmēt - dzemdēt pasaules Glābēju, viņa priecājās, nevis bažījās.
• Marija atcerējās savu daļu no Dieva stāsta. 48. pantā Marija teica: "jo Viņš ir uzlūkojis savas kalpones zemumu; redzi, no šī laika visi bērnu bērni mani teiks svētīgu" Marija zināja, ka Dievs visu kontrolē; Viņš viņu radīja un pilnvaroja. Viņa bija Viņa radība un tas atgādināja Marijai, ka viņai jāfokusējas uz viņas patieso dabu un to, kas ir Viņš. Viņai atgādināja, ka viņas stāsta daļa nav stāsta beigas.
• Marija atcerējās Dieva labo dabu un taisnīgumu. Marija ne tikai pārdomāja Dieva svētības dāvinājumu vai Viņa apsolījumus Izraēlai; viņa pārdomāja, kā Dievs slikto pārvērstu par labo (p. 51-53). 

Marija aizstāja bailes ar godināšanu. Viņa nolika malā savu nedrošību, aizstājot to ar patiesību par to, kas ir Dievs, atceroties savu lomu Viņa stāstā. Un viņa novērsās no bažām par atraidījumu vai aprunāšanu, atceroties, ka viņa kalpo taisnīgajam Dievam.

Un tādēļ Marija varēja cerēt. Un to pašu vari darīt tu.

Jautājumi pārdomām:

• Kad esi juties pārņemts ar bailēm? Kā tu uz to reaģē?
• Kā tu domā - kādas emocijas Marija izjuta, kad eņģelis nesa viņai vēsti?
• Kā Marijas reakcija uz Dieva vēsti tevi iedrošina šajos Ziemassvētkos?