Sagatavot mūsu sirdis Lieldienām: Garīgais gavēnisParaugs

"4. diena: Pārbaudījums" "Šis ir viens no vislabāk zināmajiem un sarežģītākajiem Bībeles fragmentiem. Abrahams 1. Mozus 12 tiek iepazīstināts kā tāds, caur kuru "būs svētītas visas zemes ciltis" (1. Mozus 12:1-3). Un tātad, nonākot iepriekš minētajā ainā, mēs konstatējam, ka tas, kas sākās kā Dieva aicinājums Abrahamam atstāt savas mājas, šobrīd ir sasniedzis dramatisku kulmināciju. Dievs tagad šajā aicinājumā ir ietvēris pilnīgu upuri un Abrahama ticības pārbaudījumu — gatavību ziedot savu vienīgo dēlu. Sāpes un pārdzīvojumu šajā brīdī vairo fakts, ka Abrahams ar savu sievu Sāru ir gaidījuši ilgus gadus, nesaņemot Dieva apsolījuma pēc dēla piepildīšanos. Dieva solījums, ka no viņu ģimenes izcelsies tauta, Abrahamam un Sārai šķita neiespējams, ņemot vērā viņu nespēju dzemdēt bērnu. Tāpēc tagad, pēc tam, kad ir atbildējis viņu lūgšanām un devis tiem dēlu, Dievs lūdz Abrahamam darīt ko tādu, kas šķiet pilnīgi nežēlīgs un neracionāls. Kā Dievs radīs cilvēkus, upurējot Abrahama vienīgo mantinieku? Kā šī nāve novedīs pie svētībām, kas apsolītas 1. Mozus 12? Atbildi saņemam, pārceļoties no notikumiem Abrahama dzīvē uz notikumiem Jēzus dzīvē. Pārdomājot šo ticības un upurēšanās stāstu šī laika, kas beidzas ar Lielo nedēļu, kontekstā, rodi laiku apdomāt to, kā tas vēstī par Jēzus ticību un upuri. Abrahama paziņojums, ka gan Dievs pats izraudzīs sev jēru upurim (1. Mozus 22:8) mums atgādina par Dieva dāvāto Jēru, lai glābtu pasauli (Marka 10:45; Jāņa 1:29, 36). Dieva gādāšana par aunu uz Morijas kalna vēstī par Viņa vienīgā dēla Jēzus Kristus — īstā Jēra bez vainas, kurš mira mūsu vietā pie krusta, upuri. Līdzīgi Izākam, Kristus ir jērs, ko ved uz nokaušanu, tomēr atšķirībā no Izāka, Jēzus neatvēra savu muti. Līdzīgi kā Izāks pats nesa malku priekš altāra, Kristus pats nesa savu koka krustu (Jāņa 19:17). Dodies atpakaļ un atkārtoti izlasi fragmentu, fiksējot skatienu uz Jēzu, tavas ticības iesācēju un piepildītāju (Ebrejiem 12:2). Lūgšana Svētais Tēvs, es pateicos un slavēju Tevi par to, ka sūtīji savu vienīgo Dēlu pasaulē. Dod man acis saskatīt Jēzus, nevainīgā Jēra, kas labprātīgi ziedoja sevi, skaistumu un pilnību, lai es varētu saņemt piedošanu un jaunu dzīvi. Un Tavas žēlastības gaismā lai varu dzīvot ticības dzīvi, uzticībā Tavai labestībai un ziedojot savu dzīvi par citiem. Kristus Vārdā, Amen. Autortiesības (c) 2012, Atbrīvotāja prezbiterāņu draudze.