Apustuļu darbi 26:19-32 - Compare All Versions

Dalīties

Tāpēc, ķēniņ Agripa, es šai debesu parādībai neesmu bijis nepaklausīgs, bet esmu sludinājis vispirms tiem, kas dzīvo Damaskā, Jeruzālemē un visā jūdu zemē, kā arī pagāniem, lai tie nožēlo savus grēkus un atgriežas pie Dieva un dara darbus, kas grēku nožēlas cienīgi. Tādēļ jūdi Templī mani sagrāba un mēģināja nonāvēt. Bet Dievs man palīdzējis līdz šai dienai, un es še stāvu kā liecinieks maziem un lieliem, neko citu nesludinādams kā vien to, ko pravieši un Mozus par nākamām lietām runājuši, ka Kristum bija jācieš, ka Viņš pirmais no mirušiem augšāmcēlies sludināt gaismu Savai tautai un pagāniem." Viņam tā aizstāvoties, Fēsts sacīja skaļā balsī: "Pāvil, tu esi traks, lielās zināšanas tevi padara traku!" Bet Pāvils sacīja: "Es neesmu vis traks, ļoti cienījamais Fēst, bet es runāju patiesus un prātīgus vārdus, jo par šīm lietām zina arī ķēniņš, uz ko es droši runāju. Es neticu, ka kaut kas no tā viņam palicis apslēpts, jo tas nav noticis svešā stūrī. Vai tu, ķēniņ Agripa, tici praviešiem? Es zinu, ka tu tici." Bet Agripa sacīja Pāvilam: "Tu gandrīz mani pārliecini kļūt par kristieti." Pāvils atbildēja: "Lai Dievs dod, ka agri vai vēlu ne vien tu, bet arī visi, kas mani šodien dzird, kļūtu tādi, kāds es esmu, tikai bez šīm važām." Tad ķēniņš un zemes pārvaldnieks, un Bernīke, un visi, kas pie viņiem sēdēja, piecēlās un aizgāja, runādami savā starpā: "Šis cilvēks neko nedara, ar ko viņš būtu pelnījis nāvi vai važas." Bet Agripa Fēstam sacīja: "Šo cilvēku varētu atbrīvot, ja viņš nebūtu piesaucis ķeizaru."

Tāpēc, ķēniņ Agripa, es šai debesu parādībai neesmu bijis nepaklausīgs, Bet esmu sludinājis vispirms tiem, kas dzīvo Damaskā, Jeruzālemē un visā jūdu zemē, kā arī pagāniem, lai tie nožēlo savus grēkus un atgriežas pie Dieva un dara darbus, kas grēku nožēlas cienīgi. Tādēļ jūdi svētnīcā mani sagrāba un mēģināja nonāvēt. Bet Dievs man palīdzējis līdz šai dienai, un es še stāvu kā liecinieks maziem un lieliem, neko citu nesludinā-dams, kā vien to, ko pravieši un Mozus par nākošām lietām runājuši, Ka Kristum bija jācieš, ka viņš pirmais no mirušajiem auģšāmcēlies Sludināt gaismu savai tautai un pagā-niem.“ Viņam tā aizstāvoties, Fēsts sacīja skalā balsi: „Pāvil, tu esi traks, lielās rakstu zināšanas tevi padara traku!“ Bet Pāvils sacīja: „Es neesmu vis traks, loti cienījamais Fēst, bet es runāju patiesus un prātīgus vārdus, Jo par šīm lietām zina ari ķēniņš, uz ko es droši runāju. Es neticu, ka kaut kas no tā viņam palicis apslēpts, jo tas nav noticis svešā stūrī. Vai tu, ķēniņ Agripa, tici praviešiem? Es zinu, ka tu tici.“ Bet Agripa sacīja Pāvilam: „Tu gandrīz mani pārliecini kļūt par kristieti.“ Pāvils atbildēja: „Lai Dievs dod, ka agri vai vēlu nevien tu, bet arī visi, kas mani šodien dzird, kļūtu tādi, kāds es esmu, tikai bez šīm važām.“ Tad ķēniņš, zemes pārvaldnieks, Bernīke, un visi, kas pie viņiem sēdēja, piecēlās Un aizgāja, runādami savā starpā: „Šis cilvēks neko nedara, ar ko viņš būtu pelnījis nāvi vai važas.“ Bet Agripa Fēstam sacīja: „Šo cilvēku varētu atbrīvot, ja viņš nebūtu piesaucis ķeizaru.“

Tāpēc, ak ķēniņ Agripa, es šai parādīšanai no debesīm neesmu bijis nepaklausīgs; Bet es vispirms tiem, kas Damaskū un Jeruzālemē un visā Jūdu zemē, un pagāniem esmu pasludinājis, lai no grēkiem atstājās un pie Dieva atgriežas un dara atjaunota prāta, grēku nožēlas cienīgus darbus. Tādēļ jūdi, Dieva namā mani sagrābuši, apņēmās mani nokaut. Bet palīgu no Dieva dabūjis es stāvu līdz šai dienai, un apliecināju tik pat mazam kā lielam, cita nekā nesacīdams kā vien, ko pravieši un Mozus runājuši, kas notiks; Ka Kristum bija jācieš, un ka Viņš, pirmais, kas no miroņiem augšāmcēlies, gaismu pasludinās Saviem ļaudīm un pagāniem.” Un kad viņš tā aizstāvējās, tad Fēsts skaļā balsī sacīja: “Pāvil, tu esi traks, lielā rakstu zināšana tevi padara traku.” Bet tas sacīja: “Es neesmu traks, viscienīgais Fēst, bet es runāju patiesīgus un prātīgus vārdus. Jo par šīm lietām ķēniņš zina, uz ko es arī droši runāju. Jo es neticu, ka kāda no šīm lietām viņam ir paslēpta, jo tas nav kaktā noticis. Vai tu, ķēniņ Agripa, praviešiem tici? Es zinu, ka tu tici!” Bet Agripa sacīja uz Pāvilu: “Daudz netrūkst, tu mani pārrunā, ka es palieku par Kristus mācekli.” Bet Pāvils sacīja: “Es no Dieva vēlētos, lai trūkst maz vai daudz, ka ne vien tu, bet arī visi, kas mani šodien dzird, tādi top, kāds es esmu, bez šīm saitēm vien.” Un kad viņš to runāja, tad ķēniņš cēlās un zemes valdītājs un Bernike un kas pie tiem sēdēja. Un aizgājuši tie runāja savā starpā sacīdami: “Šis cilvēks neko nedara, ar ko viņš nāvi vai saites pelna.” Un Agripa sacīja uz Fēstu: “Šo cilvēku varētu palaist, kad tas ķeizaru nebūtu piesaucis.”