Apustuļu darbi 26:19-32

Tāpēc, ak ķēniņ Agripa, es šai parādīšanai no debesīm neesmu bijis nepaklausīgs; Bet es vispirms tiem, kas Damaskū un Jeruzālemē un visā Jūdu zemē, un pagāniem esmu pasludinājis, lai no grēkiem atstājās un pie Dieva atgriežas un dara atjaunota prāta, grēku nožēlas cienīgus darbus. Tādēļ jūdi, Dieva namā mani sagrābuši, apņēmās mani nokaut. Bet palīgu no Dieva dabūjis es stāvu līdz šai dienai, un apliecināju tik pat mazam kā lielam, cita nekā nesacīdams kā vien, ko pravieši un Mozus runājuši, kas notiks; Ka Kristum bija jācieš, un ka Viņš, pirmais, kas no miroņiem augšāmcēlies, gaismu pasludinās Saviem ļaudīm un pagāniem.” Un kad viņš tā aizstāvējās, tad Fēsts skaļā balsī sacīja: “Pāvil, tu esi traks, lielā rakstu zināšana tevi padara traku.” Bet tas sacīja: “Es neesmu traks, viscienīgais Fēst, bet es runāju patiesīgus un prātīgus vārdus. Jo par šīm lietām ķēniņš zina, uz ko es arī droši runāju. Jo es neticu, ka kāda no šīm lietām viņam ir paslēpta, jo tas nav kaktā noticis. Vai tu, ķēniņ Agripa, praviešiem tici? Es zinu, ka tu tici!” Bet Agripa sacīja uz Pāvilu: “Daudz netrūkst, tu mani pārrunā, ka es palieku par Kristus mācekli.” Bet Pāvils sacīja: “Es no Dieva vēlētos, lai trūkst maz vai daudz, ka ne vien tu, bet arī visi, kas mani šodien dzird, tādi top, kāds es esmu, bez šīm saitēm vien.” Un kad viņš to runāja, tad ķēniņš cēlās un zemes valdītājs un Bernike un kas pie tiem sēdēja. Un aizgājuši tie runāja savā starpā sacīdami: “Šis cilvēks neko nedara, ar ko viņš nāvi vai saites pelna.” Un Agripa sacīja uz Fēstu: “Šo cilvēku varētu palaist, kad tas ķeizaru nebūtu piesaucis.”