1. korintiešiem 10
10
1Brāļi, es gribu jums atgādināt, ka mūsu tēvi ir visi bijuši apakš padebeša un visi gājuši caur jūru, 2un visi padebesī un jūrā uz Mozu kristīti, 3un visi baudījuši to pašu garīgo barību, 4un visi dzēruši to pašu garīgo dzērienu, jo tie dzēra no garīgās klints, kas tiem gāja līdzi, bet šī klints bija Kristus. 5Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī. 6Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. 7Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem, kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet. - 8Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši. 9Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām. 10Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti. 11Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām. 12Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt. 13Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest. 14Tādēļ, mani mīļie, bēdziet no elku dievu kalpošanas! 15Es runāju kā ar sapratīgiem cilvēkiem. Spriediet paši par maniem vārdiem. 16Svētības biķeris, ko mēs svētījam, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm? Maize, ko laužam, vai tā nav savienošanās ar Kristus miesu? 17Jo, kā ir viena maize, tā mēs daudzi esam viena miesa, jo mēs visi esam šīs vienas maizes dalībnieki. 18Uzlūkojiet pēc miesas Israēlu! Vai tie, kas piedalās upura ēšanā, nestāv kopībā ar altāri? 19Bet ko es saku? Vai ka elku upuris ir kas? Jeb ka elks ir kas? 20Bet, ko tie upurē, tie upurē ļauniem gariem un ne Dievam. Bet es negribu, ka jums būtu kopība ar ļauniem gariem. 21Jūs nevarat dzert Tā Kunga biķeri un ļauno garu biķeri. Jūs nevarat būt Tā Kunga galda un ļauno garu galda dalībnieki. 22Jeb vai gribam To Kungu izaicināt? Vai tad mēs esam stiprāki par Viņu? 23Viss ir atļauts, bet ne viss der. Viss ir atļauts, bet ne viss ceļ draudzi. 24Neviens lai nemeklē savu paša, bet citu labumu! 25Visu, ko pārdod skārņos, ēdiet, nekā nepētīdami sirdsapziņas dēļ! 26Jo: Tam Kungam pieder zeme un viss, kas to pilda. - 27Ja kāds no neticīgajiem jūs aicina viesos un jūs gribat iet, tad ēdiet visu, ko jums ceļ priekšā, nekā nepētīdami sirdsapziņas dēļ. 28Bet, ja kas jums saka: tā ir upuru gaļa, - tad neēdiet, viņa dēļ, kas jums to teicis, un sirdsapziņas dēļ. 29Es nedomāju tavu, bet viņa sirdsapziņu. Jo kāpēc sveša sirdsapziņa lai tiesātu manu brīvību? 30Ja es ar pateicību baudu, kāpēc tad topu zaimots par to, par ko es pateicos? 31Tāpēc, vai ēdat vai dzerat, visu to dariet Dievam par godu. 32Esiet nevainojami kā jūdu, tā grieķu starpā un Dieva draudzē. 33Gluži kā arī visās lietās mēģinu tīkams būt visiem, nevis savu, bet daudzu citu labumu meklēdams, lai tie taptu izglābti!
Pašlaik izvēlēts:
1. korintiešiem 10: RT65
Izceltais
Dalīties
Kopēt
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
© Latvijas Bībeles biedrība, 1997, © Britu un ārzemju Bībeles biedrība, 1965
© Latvian Bible Society, 1997, © British and Foreign Bible Society, 1965