Jesajas 14
14
Israēla atjaunošana
1Jo Kungs apžēlos Jēkabu un atkal izvēlēsies Israēlu, ļaus tam apmesties paša zemē, un svešinieki mitīs līdzās un piebiedrosies Jēkaba namam. 2Un tautas ņems viņus un aizvedīs pie sevis, bet Israēla nams tos iemantos sev par vergiem un verdzenēm Kunga zemē – tad gūstekņi gūstīs savus gūstītājus, viņi valdīs pār tiem, kas iepriekš tos apspieda.
Bābeles ķēniņa krišana
3Un tajā dienā Kungs tev dos atelpu no sāpēm un trīsām, un smagās verdzības, ar ko tevi verdzināja, 4tad tu sacīsi šo līdzību par Bābeles ķēniņu:
“Redzi, kā mitējās apspiedējs,
beigušies spaidi!
5Kungs satrieca ļaundaru spieķi,
valdnieku zizli!
6Niknumā sasita svešās tautas –
kuļ un neatlaižas,
valda dusmās pār citām tautām,
vajā un netaupa!
7Veldzējas, atgūstas visa zeme,
visur skan gaviles!
8Pat cipreses līksmo par tevi
un Lebanona ciedri:
kopš tu sakauts,
vairs nenāks cirtējs pie mums!
9Šeols apakšā trīc tevis dēļ,
jau gaida, kad nāksi,
kust tev pretī mirušo gari,
pat visi zemes dižmaņi, visi zemes ķēniņi
ceļas no saviem troņiem!
10Tie visi bilst un saka par tevi:
arī tu vājš kā mēs,
nu tu mums līdzīgs!
11Šeolā nobraukusi tava lepnība
un tavu liru čalas –
tavs pēlis ir kāpuri,
un tavs apsegs ir tārpi!
12 #
Atkl 8:10; 9:1 Kā gan no debesīm nokriti,
mirdzošais rītausmas dēls!
Pats esi notriekts pie zemes,
tu, tautu gāzēj!
13 #
Mt 11:23; Lk 10:15 Tu domāji savā sirdī:
es debesīs uzkāpšu,
augstāk par Dieva zvaigznēm
uzcelšu savu troni,
sēdēšu sapulces kalnā
pašos ziemeļos!
14Virs mākoņu virsotnēm uzkāpšu,
šķitīšos kā pats Visuaugstais! –
15taču šeolā nobrauci!
Pašā bedrē!
16Tie, kas redz tevi, nu lūr,
prāto par tevi:
vai šis ir tas vīrs,
kas tricināja zemi
un drebināja ķēniņvalstis,
17kas visu pasauli par tuksnesi pataisīja,
pilsētas noplēsa
un nelaida mājās gūstekņus?!
18Pārējie tautu ķēniņi
visi ir godam nogūluši
ikviens savā namā,
19bet tevi no kapa izmeta
kā pretīgu kropli,
tevi klās līķi, zobena caurdurtie,
kas nomesti bedres akmeņos
kā maitas par kāju pameslu!
20Tu nepiebiedrosies viņiem pat kapā,
jo savu zemi tu izdeldēji,
savu tautu tu nokāvi –
lai vairs nemūžam
nepiemin ļaundaru sēklu!
21Sataisiet kautuvi viņu dēliem
par viņu tēvu vainu!
Ka tie neceļas un nemanto zemi,
un nepieceļ pasauli pilnu ar pilsētām!”
22“Un es celšos pret viņiem,”
saka Pulku Kungs,
“iznīdēšu Bābeles vārdu un atlikušos,
gan atvases, gan pēcnācējus!
23Atdošu dzeloņcūkām, lai tiek tām,
par purvu pataisīšu,
prom aizmetīšu nīcībā,”
saka Pulku Kungs.
Vēstījums par Asīriju
24 #
Jes 10:5–34; Nah 1:1–3:19; Cef 2:13–15 Pulku Kungs ir zvērējis:
“Vai tad nav tā –
kā es nodomāju, tā ir,
un, kā es nospriežu, tā notiek!
25Patriecu Ašūru#14:25 Sk. 1Moz 2:14; 10:22. no savas zemes,
manos kalnos to nīdēju,
lai noņemtu viņa jūgu
un viņa nasta būtu nost no pleciem!”
26Tas ir lēmums, kas visai zemei lemts,
un šī ir roka, kas izstiepta pār visām tautām.
27To Pulku Kungs ir nodomājis – kas stāsies pretī,
un viņa roka ir izstiepta – kas pavērsīs atpakaļ?!
Vēstījums par filistiešu zemi
28 #
2Ķēn 16:20; 2L 28:27 Ķēniņa Āhāza nāves gadā nāca šis vēstījums:
29 #
Jer 47:1–7; Ech 25:15–17; Jl 3:4–4:3; Am 1:6–8; Cef 2:4–7; Zah 9:5–7 “Nepriecājies, tu, Filistija,
ka salauzta nūja, kas tevi sita!
Jo no čūskas saknes nāks odze,
un tās auglis – lidojošs pūķis!
30Tad nabagu pirmdzimtie pieguļā dzīs
un tukšinieki droši ganīs,
bet tavu sakni es nonāvēšu badā,
un tavi palicēji tiks nokauti!
31Gaudojiet, vārti, brēc, pilsēta,
līgojies, Filistija!
Jo no ziemeļiem tie kā dūmi nāk –
neviens viņu pulkā nav noklīdis!”
32Ko atbildēt cittautu vēstnešiem?! –
Sakiet, ka Kungs ir Ciānu dibinājis,
tur patversies viņa tautas apspiestie!
Pašlaik izvēlēts:
Jesajas 14: NLB
Izceltais
Kopēt
Salīdzināt
Dalīties
Vai vēlies, lai tevis izceltie teksti tiktu saglabāti visās tavās ierīcēs? Reģistrējieties vai pierakstieties
New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.