Logo YouVersion
Ikona vyhledávání

Matiu 26

26
Ba vʋʋra dɩ ba kpʋ Yesu
Maak 14.1-2; Luuk 22.1-2; Jɔɔŋ 11.45-53
1Yesu sɩ dagɛ nɩaa dɛrɛ, ʋ bʋla pɩ ʋ harɩ-tooroo, “Ma jɩma 2tapʋlaa balɩa nɛ ka, ka dɩ dɩɩsɩŋ kiele bal gbiele-la yi. Bʋa-la lɛ ba jaŋ kɛŋ mɩ-na Nuhuobiine Bie a jommi hɛ nɩaa nɩsɩŋ lɛ dɩ ba kpaasɛmɛ daagɛsɛ nyuŋ.”
3Ŋɩɩ nɛ Wɩɩsʋllɩ sɩpaalaaraa kʋhɩasɩŋ arɩ Juu tɩŋŋaa kʋhɩasɩŋ kʋ hilimi Kayafas dɩa lɛ. Bʋa-la lɛ ʋ nɛ fa ŋaa Wɩɩsʋllɩ sɩpaalaaraa kʋhɩaŋ. 4Ba hilimi a vʋvʋʋrɛ ba sɩ jaŋ to wombii-la a lʋara kɛŋ Yesu a kpʋʋ. 5Ama ba bʋl dɩ ba sɩ́ ʋ kɛŋ ba gbiele-la lɛ, dɩ ba nɛ ŋaa ŋɩɩ, nɩaa jaŋ wuo sii hɛ yuosuŋ.
Ba kɛŋ tʋlaalɩɩ tɩsɛ Yesu
Maak 14.3-9; Jɔɔŋ 12.1-8
6Yesu fa sɩ hɛ Bɛtanɩ lɛ ŋɩɩ, ʋ mʋ hɔŋ baal kʋbala dɩa lɛ baa yɩrɛ Saamɔŋ. Saamɔŋ fa ŋaa gbege nɛ aŋ duori. 7Yesu fa sɩɩ dii kɩaa Saamɔŋ dɩa lɛ, haal kʋbala kɔ ʋ teeŋ a kɛŋ tʋlaalɩɩ arɩ loŋ a joŋo bɩsɛ hɛ ʋ nyuŋ lɛ. Tʋlaalɩɩ-la yallɩŋ hɛyɛ. 8Ʋ harɩ-tooro-la sɩ na ŋɩɩ, ba baanɩŋ sii. Ba gʋrɩmɛ wɩaa pɩpɩɛsɛ dɔŋɔ, “Bɛɛ nɛ tɩɩ haala deeŋ kɛŋ tʋlaalɩɩ-la kaa chei ŋ-la? 9Ba fa jaŋ wuo joŋ tʋlaalɩɩ-la a yallɛ a na moribiee yʋgɛ a joŋo pɩ summoo.” 10Ama Yesu fa jɩŋ wɩɩ-la ba sɩɩ bʋl nɛ. Ŋɩɩ nɛ ʋ pɩɛsɛba, “Bɛɛ nɛ tɩɩ ma wʋwalɩmɛ haala deeŋ? Wʋzɔŋ nɛ ʋ ŋaa mɩ lɛ. 11Ma dɩ summoo jaŋ hɛ nɩmɛ bʋa na-kala lɛ, ama mɩ dɩ ma bɩ jaŋ hɛ nɩmɛ deeŋ deeŋ. 12Ʋ bɩsɛ tʋlaalɩɩ-la hɛ mɩ lɛ a ŋaa siri dɩ mɩ nɛ sʋba, dɩ ba jommi hugi. 13Wʋtɩtɩɩ nɛ mɩ bʋlaa pɩma, dʋnɩa sɛmɛ-na kala ba sɩ jaŋ wuo mʋ a bʋl Wɩa wʋzɔmɔ-la, ba jaŋ liisi haala deeŋ ma wɩaa a bʋl.”
Judas sɛyɛ dɩ ʋ joŋ Yesu yallɛ
Maak 14.10-11; Luuk 22.3-6
14Ŋɩɩ nɛ Yesu harɩ-tooro-la fii arɩ balɩa dɔŋɔ mʋ Wɩɩsʋllɩ sɩpaalaaraa kʋhɩasɩŋ teeŋ, ʋ yɩrɩŋ nɛ fa Judas Ɩsɩkarɔt. Ʋ pɩɛsɛba, 15“Dɩ mɩ nɛ kɛŋ Yesu a pɩma, bɛɛ nɛ ma jaŋ pɩmɛ?” Ŋɩɩ nɛ ba dɩɩsɛ warɩpʋla mara arɩ fii a joŋo pʋ. 16A chɩŋ bʋa-la lɛ Judas suomo chɩchɛ wombiiŋ ʋ sɩ jaŋ to a kɛŋ Yesu yallɛ a pɩba.
Yesu arɩ ʋ harɩ-tooroo dii dɩɩsɩŋ kiele bal gbiele-la kʋdiilee
Maak 14.12-21; Luuk 22.7-13, 21-23; Jɔɔŋ 13.21-30
17Gbiele-la lɛ ba sɩ yie dii boroboro-la sɩ bɩ sɩbʋrʋŋ kɛnɛ, ba chɛ-bumbuŋ, Yesu harɩ-tooroo kɔ ʋ teeŋ a pɩɛsʋ, “Nɩɩ nɛ ŋ cho dɩ la mʋ ŋaa dɩɩsɩŋ kiele bal gbiele-la kʋdiilee dɩ ŋ kʋ dii?” 18Ŋɩɩ nɛ Yesu bʋla pɩba, “Má mʋ jʋʋ taŋ-la tʋɔŋ, a mʋ baal kʋbala teeŋ a bʋla pʋ, ‘La kʋhɩaŋ sɩ, bʋa-la lɛ ʋ sɩɩ chɛ dɩ ʋ dɩ ʋ harɩ-tooroo dii dɩɩsɩŋ kiele bal gbiele-la kʋdiilee yie nɛ, laa chɛ dɩ la dii kɩalɩŋ ŋ dɩa lɛ nɛ.’ ” 19Ŋɩɩ nɛ Yesu harɩ-tooro-la ŋaa ŋɩɩ arɩ Yesu sɩ dagɛba a ŋaa dɩɩsɩŋ kiele bal gbiele-la kʋdiilee ba dii.
20Wɩa sɩ jʋa, Yesu arɩ ʋ harɩ-tooroo fii arɩ balɩa-la kʋ jʋʋ hɔŋ a didii kʋdiile-la. 21Ba sɩɩ dii kɩalɩŋ ŋɩɩ, Yesu bʋla pɩba, “Wʋtɩtɩɩ nɛ mɩ bʋlaa pɩma, ma dɔŋɔ jaŋ jommi yallɛ.” 22Ŋɩɩ nɛ ʋ harɩ-tooro-la tʋɔŋ chei. Ba suomo pɩpɩɛsʋ, kʋŋ kʋŋ. Dɔŋɔ yie pɩɛsɛ, “Mɩ Tɩɩna, mɩ nɛɛ?” 23Ŋɩɩ nɛ Yesu bʋla pɩba, “Mɩ dɩ nɩɩ-la sɩ chala kɛŋ boroboro tuu yuu gbaŋa tʋɔŋ nɛ jaŋ jommi yallɛ. 24Mɩ-na Nuhuobiine Bie jaŋ sʋʋ arɩ ba sɩ ŋmʋnsɛ ŋɩɩ a tɩgɛ mɩ lɛ. Ama nɩɩ-la sɩ jaŋ joŋ mɩ-na Nuhuobiine Bie yallɛ, aa, ʋ jaŋ na hɛɛŋ yʋgɛ. Ba fa sɩ bɩ ʋ lʋla nɛ kpɩa.” 25Ŋɩɩ nɛ Judas zɛmbɛ tɩɩna-la pɩɛsɛ Yesu, “Mɩ nɛ ŋ dɩdagɛɛ?” Ŋɩɩ nɛ Yesu bʋla pʋ, “Oo, ŋ nɛ.”
Kʋdiile-la Yesu sɩ sɩ dɩ ba dii a liliisi ʋ wɩaa
Maak 14.22-26; Luuk 22.14-20; 1 Kɔr. 11.23-25
26Ba sɩ hɔnɔ didii kɩaa, ŋɩɩ nɛ Yesu sii a joŋ boroboro a lɔllɛ Wɩa aŋ kaa chɔgɛ chɔgɛ a joŋo pɩ ʋ harɩ-tooroo a bʋla pɩba, “Má laa dii, mɩ yaraa nammɩa nɛ ŋɩɩ.” 27Ŋɩɩ nɛ ʋ bɩra joŋ nyʋnyʋala ma arɩ sɩnɩŋ, a lɔllɛ Wɩa aŋ joŋo pɩba, “Má kala nyʋa nyʋnyʋala-la tʋɔŋ, 28bɛɛ wɩaa mɩ chalɩŋ nɛ ŋɩɩ. Chalɩŋ deeŋ nɛ Wɩa joŋo hɛ niiŋ ma dɩ ʋ pɛgɛ. Mɩ chalɩŋ jaŋ jaasɛ nɩ-daŋ wɩaa, dɩ Wɩa joŋ ba wʋbɔŋŋɔɔ chɛba. 29Mɩ bʋlaa pɩma, mɩ bɩra bɩ jaŋ kɔ dɩ mɩ nyʋa sɩnɩŋ deeŋ, see tapʋlɩɩ-la mɩ dɩ ma sɩ jaŋ nyʋa sɩ-falɩŋ mɩ Nyɩmma Wɩa kuorii-la tʋɔŋ.”
30Ŋɩɩ nɛ ba yɩɩ Wɩɩchʋɔlɛ yɩɩlɩŋ aŋ sii lɩɩ mʋ peel kʋbala ba sɩɩ yɩrɛ Olif leriŋ. 31Ŋɩɩ nɛ Yesu bʋla pɩba, “Tɩtaŋɩŋ deeŋ tɩtɩa ma kala jaŋ fá viiri a tɩŋ mɩ wɩaa. Ba ŋmʋnsɛ Wɩa teniŋ tʋɔŋ dɩ ba jaŋ kpʋ pie-daara, aŋ ka piesee fá pɩsɛ. 32Ama Wɩa jaŋ chɩsɛmɛ sʋʋŋ lɛ. Ʋ nɛ chɩsɛmɛ, mɩ jaŋ laa ma sɩpaaŋ a mʋ Galilii.”
Yesu bʋla pɩ Pɩɩta arɩ ʋ jaŋ bʋl ʋ bɩ ʋ jɩŋ
Maak 14.27-31; Luuk 22.31-34; Jɔɔŋ 13.36-38
33Ŋɩɩ nɛ Pɩɩta bʋla pɩ Yesu, “Dɩ ba kala fá ma aŋ leŋiŋ, mɩ-na bɩ jaŋ mɩɩrɛ ŋ harɩŋ da.” 34Yesu bʋla pʋ, “Wʋtɩtɩɩ nɛ, jɩnɩŋ tɩtaŋɩŋ deeŋ ŋ-na Pɩɩta, ŋ jaŋ bʋl naansɩɩŋ butori arɩ ŋ bɩ mɩ jɩŋ, ka dɩ ji-bele-na yel.” 35Ŋɩɩ nɛ Pɩɩta bʋla pʋ, “Dɩ mɩ dɩŋ nɛ jaŋ paala sʋʋ hɛ dɔŋɔ ma, mɩ bɩ jaŋ bʋl arɩ mɩ bɩŋ jɩŋ.” Kʋkaana-la ma kala bʋl ŋɩɩ.
Yesu chʋɔlɛ Wɩa Gɛtɩsɛmanɩ lɛ
Maak 14.32-42; Luuk 22.39-46
36Ŋɩɩ nɛ Yesu arɩ ʋ harɩ-tooroo mʋ jʋʋ lee kʋbala baa yɩrɛ Gɛtɩsɛmanɩ. Yesu bʋla pɩ ʋ harɩ-tooroo dɩ ba hɔŋ daha, ka ʋ mʋ chʋɔlɛ Wɩa aŋ kɔ. 37Ʋ kɛŋ Pɩɩta arɩ Zebidi biiriŋ balɩa a kaa mʋ nɩmɛ. Ʋ tʋɔŋ faasa chei woruŋ. 38Ʋ bʋla pɩ ʋ harɩ-tooroo, “Mɩ tʋɔŋ kala nɛ cheye a magɛ dɩ mɩ sʋʋ. Má hɔŋ dɩ la kala pɔ na.” 39Ba hɔŋ, ka ʋ sʋrɩsa mʋ sɩpaaŋ mʋa a tuu pɩna chigi tinteeŋ a sʋl Wɩa a bʋl, “Mɩ Nyɩmma, dɩ wombiiŋ nɛ hɛ nɩmɛ, lɩɩsɛ hɛɛ-la sɩɩ kɔ mɩ lɛ. Ama mɩ-na tʋɔtɔrʋŋ lɛ dee, ŋ-na tʋɔtɔrʋŋ lɛ nɛ.” 40Ʋ chʋɔla dɛrɛ aŋ sii kɔ ʋ harɩ-tooroo teeŋ dɩ ba pɩŋ doŋ. Ŋɩɩ nɛ ʋ pɩɛsɛ Pɩɩta, “Ŋ pɩna nɛɛ? Ŋ bɩ doŋ mʋapɩlɩɩ ma wuo bɛrɛ aa yi hawa kʋbalaa? 41Má chʋɔlɛ Wɩa aŋ pʋpɔ dɩ Sɩtaanɩ nɛ kʋ magɩsɛma dɩ ʋ sɩ́ ma wuo. Ma tʋɔŋ lɛ ma cho dɩ ma ŋaa wʋzɔŋŋɔɔ, aŋ ka ma bɩ doluŋ kɛnɛ.” 42Ʋ bɩra mʋ a chʋɔlɛ Wɩa lɩamɩŋ lɛ a bɩra bʋl, “Mɩ Nyɩmma, dɩ wombiiŋ nɛ tuo dɩ ŋ laa hɛɛŋ deeŋ mɩ nɩsɩŋ lɛ, leŋ dɩ wɩɩ-la ŋ sɩɩ chɛ ŋaa.” 43Ʋ mɩɩra kɔ dɩ ba bɩra pɩŋ doŋ, bɛɛ wɩaa doŋ kɛmba nɛ woruŋ. 44Ŋɩɩ nɛ Yesu mʋ chʋɔlɛ Wɩa torimuŋ lɛ a bɩra bʋl ŋɩɩ tɩtɩa. 45Ŋɩɩ nɛ ʋ mɩɩra kɔ ʋ harɩ-tooroo teeŋ a pɩɛsɛba, “Ma ha pɩnaa wiesi nɛɛ? Má bee na, bʋa-la yie nɛ. Ba jaŋ kɛŋ mɩ-na Nuhuobiine Bie a hɛ wʋbɔŋ ŋaaraa nɩsɩŋ lɛ. 46Má sii la mʋ, nɩɩ-la sɩ jaŋ jommi yallɛ ka kɔ nɛ.”
Ba kɛŋ Yesu
Maak 14.43-50; Luuk 22.47-53; Jɔɔŋ 18.3-12
47Yesu ha bɩ wɩaa bʋla dɛrɛ, dɩ Judas nɩɩ kɔ ŋɩɩ. Ʋ fa ŋaa Yesu harɩ-tooro-la fii arɩ balɩa dɔŋɔ nɛ. Nɩaa yʋgɛ a tuto ʋ harɩŋ. Dɔnsʋŋ kori tokobiee arɩ toŋguloo. Wɩɩsʋllɩ sɩpaalaaraa kʋhɩasɩŋ arɩ ba taŋ kʋhɩasɩŋ nɛ tɩmba, ba kɔ. 48Zɛmbɛ tɩɩna-la fa pɩ nɩalɩŋ magɩl nɛ, “Nɩɩ-la mɩ sɩ mʋ guori, ʋ nɛ ŋɩɩ. Má kɛnʋ.” 49Ŋɩɩ nɛ Judas vɛŋ tegi tegi a mʋ Yesu teeŋ a bʋla pʋ, “Mɩ kʋhɩaŋ, mɩɩ chʋɔlʋŋ,” aŋ guoru. 50Yesu bʋla pʋ, “Mɩ nandɔŋɔ, ŋaa wɩɩ-la ŋ sɩ kɔ dɩ ŋ ŋaa?”
Ŋɩɩ nɛ ba kala guu kɔ a gurigu. 51Yesu harɩ-tooro-la dɔŋɔ lɩɩsɛ ʋ tokobii a ta nʋʋ dɩgɩlɩŋ keri. Nɩɩ-la fa ŋaa Wɩɩsʋllɩ sɩpaalaaraa kʋhɩaŋ yomo nɛ. 52Ŋɩɩ nɛ Yesu bʋla pʋ, “Joŋ ŋ tokobiiŋ a hɛ ʋ dɩ-hɛɛlɩŋ. Nɩɩ-la sɩ lɩɩsɛ tokobiiŋ, tokobiiŋ nɛ ba jaŋ kaa kpʋʋ. 53Ŋ bɩ jɩŋ arɩ mɩ fa jaŋ wuo yɩrɛ mɩ Nyɩmma dɩ ʋ pɛ mɩ lɛɛ? Dɩ mɩ nɛ fa yɩrʋ, ʋ fa jaŋ ta ʋ tɩndaaraa bʋɩ bʋɩba dɩ ba kʋ pɛ mɩ lɛ. 54Ama dɩ ʋ nɛ fa saa ŋaa ŋɩɩ, ɛɛ nɛ wɩalɩŋ ba fa sɩ ŋmʋnsa Wɩa teniŋ tʋɔŋ jaŋ kʋ ŋaa wʋtɩtɩɩ?” 55Ŋɩɩ nɛ Yesu pɩɛsɛ nɩ-daŋ-la, “Mɩ ŋaa wʋcheeru nɛ ma sii kɛŋ tokobiee arɩ toŋguloo a kʋkɔ dɩ ma kɛmmɛɛ? Tapʋlɩɩ kala nɛ mɩ yie hɔŋ Wɩa dɩa lɛ a dɩdagɛ nɩaa, aŋ ka ma bɩ walɩma dɩ ma kɛmmɛ nɩmɛ. 56Ama wɩɩŋ deeŋ kala ŋaa dɩ wɩalɩŋ Wɩa wʋlaabʋllaa sɩ ŋmʋnsa kʋ ŋaa wʋtɩtɩɩ nɛ.” Ŋɩɩ nɛ Yesu harɩ-tooro-la kala vɩaʋ aŋ fá.
Yesu chɩŋ nɩalɩŋ sɩ hilime vʋvʋʋrɛ wɩaa sɩpaaŋ
Maak 14.53-65; Luuk 22.54-55, 63-71; Jɔɔŋ 18.13-14, 19-24
57Ŋɩɩ nɛ nɩalɩŋ sɩ kɛŋ Yesu, kɛnʋ kaa mʋ Kayafas dɩa. Ʋ nɛ fa ŋaa Wɩɩsʋllɩ sɩpaalaaraa kʋhɩaŋ. Dɩ Wɩa teniŋ kerichiba arɩ ba taŋ kʋhɩasɩŋ kala hilimi nɩmɛ. 58Pɩɩta daa tuto ba harɩŋ a to jʋʋ Wɩɩsʋllɩ sɩpaalaaraa kʋhɩaŋ kaala. Ʋ jʋʋ kaala-la a mʋ hɔŋ nɩalɩŋ sɩɩ pɔ kaala-la teeŋ dɩ ʋ na wɩɩ-la sɩ jaŋ ŋaa Yesu lɛ. 59Ŋɩɩ nɛ Wɩɩsʋllɩ sɩpaalaaraa kʋhɩasɩŋ arɩ nɩalɩŋ kala sɩ yie hilime vʋvʋʋrɛ wɩaa chɩchɛ dɩ ba nyɩɛ wɩaa a tɩgɛ Yesu lɛ dɩ ba kpʋʋ. 60Nɩaa paala yʋgɛ a kʋ nyɩɛ wɩaa pʋ, ama ba fa bɩ wuo na wɩɩkala ʋ sɩ ŋaa chei.
Ŋɩɩ nɛ nɩaa balɩa kʋ lɩɩ 61a bʋl, “Baala deeŋ sɩ ʋ jaŋ wuo ŋmoo Wɩa dɩɩ-bal-la lo aŋ bɩra saaʋ tapʋlaa batori pɛgɛ.” 62Ŋɩɩ nɛ Wɩɩsʋllɩ sɩpaalaaraa kʋhɩaŋ sii chɩŋ a pɩɛsɛ Yesu, “Ŋ bɩ nɩa nɩaa deemba sɩ bʋl wɩalɩŋ a tɩgɛ ŋ lɛɛ? Ŋ-na bɩ wɩɩ kɛnɛ ŋ sɩ jaŋ bʋl?” 63Yesu tɔrɛ ʋ niiŋ. Ŋɩɩ nɛ Wɩɩsʋllɩ sɩpaalaaraa kʋhɩaŋ bʋla pʋ, “Wɩa-la sɩ weye yɩrɩŋ lɛ, bʋla pɩla, ŋ nɛ ŋaa Kirisito, nɩɩ-la Wɩa sɩ lɩɩsaa? Ŋ nɛ Wɩa Biee?” 64Ŋɩɩ nɛ Yesu bʋla pʋ, “Mɩ-na nɛ, ama mɩ bʋlaa pɩma kala, a lɩɩ bʋa deeŋ lɛ a kaa mʋ, ma jaŋ na mɩ-na Nuhuobiine Bie dɩ mɩ hɔŋ Wɩa doluŋ kala Tɩɩna nadiiŋ, nɩduoŋ dɩhɔnʋŋ a to duoŋ-bɩlɩmbaanaa tʋɔŋ kʋʋ tuu.”
65Yesu sɩ bʋl ŋɩɩ, Wɩɩsʋllɩ sɩpaalaaraa kʋhɩaŋ kɛŋ ʋ gɛnnɩŋ kɩɛsɛ aŋ bʋl, “Ŋ chei Wɩa yɩrɩŋ. Ʋ bɩ maga dɩ la bɩra chɛ dansɩaba. Ma kala bɩ nɩa ʋ sɩ chei Wɩa yɩrɩŋ ŋɩɩ? 66Bɛɛ nɛ ma bɩɩnɛ?” Ba bʋl, “Ʋ kɛŋ cheeriŋ nɛ. Ʋ maga dɩ ba kpʋʋ nɛ.” 67Ŋɩɩ nɛ ba tʋ nantʋɔrʋŋ hɛ ʋ sɩaa lɛ a ŋmobu. Nɩalɩŋ dɔnsʋŋ sɩɩ ŋmobu bʋl, 68“Ŋ-na Kirisito, ka ŋ ŋaa Wɩa wʋlaabʋllʋ nɛ, dagɛla nɩɩ-la sɩ ŋmobuŋ.”
Pɩɩta sɩ ʋ bɩ Yesu jɩŋ
Maak 14.66-72; Luuk 22.56-62; Jɔɔŋ 18.15-18, 25-27
69Pɩɩta sɩ hɔŋ kaala-la lɛ, ŋɩɩ nɛ tolo kʋbala sɩɩ tɩŋ kaala lɛ kʋ lɩɩ a bʋl, “Ŋ ma faa to Yesu sɩ lɩɩ Galilii harɩŋ nɛ.” 70Ama Pɩɩta bɩ sɛyɛ aŋ bʋl ba kala sɩpaaŋ, “Mɩ bɩ wɩɩ-la ŋ sɩ paala bʋbʋl jɩŋ.” 71Ŋɩɩ nɛ ʋ sii lɩɩ chɩŋ zawʋra tʋɔŋ. Ʋ sɩ chɩŋ nɩmɛ, ŋɩɩ nɛ tɩntɩnnɩ-tolo dɔŋɔ ma bɩra naʋ a bʋla pɩ nɩalɩŋ sɩ chɩna kpagʋ, “Baala deeŋ ma ŋaa Yesu sɩ lɩɩ Nazarɛt harɩ-tooro-la dɔŋɔ nɛ.” 72Pɩɩta bɩra nyɩɛ wɩaa aŋ ŋmɩɛsa bʋl dɩ ʋ dee. 73Mʋasʋa nɩalɩŋ sɩ chɩŋ nɩmɛ ma bʋla pʋ, “Wʋtɩtɩɩ nɛ, ŋ ma ŋaa ba dɔŋɔ nɛ, ŋ yikoro nɛ dagɛ ŋɩɩ.” 74Ŋɩɩ nɛ Pɩɩta ŋmɩɛsɛ, “Mɩ bɩ baala deeŋ jɩŋ.” Ʋ sɩ bʋl ŋɩɩ dɛrɛ, dɩ ji-bele yele. 75Pɩɩta liisi wɩɩ-la Yesu sɩ bʋla pʋ arɩ ʋ jaŋ nyɩɛ wɩaa a pʋ naansɩɩŋ butori, ŋɩɩ nɛ ʋ lɩɩ a faasa yel.

Právě zvoleno:

Matiu 26: SIS

Zvýraznění

Sdílet

Kopírovat

None

Chceš mít své zvýrazněné verše uložené na všech zařízeních? Zaregistruj se nebo se přihlas