1
Romiešiem 2:3-4
1965. gada Bībeles izdevuma revidētais teksts
RT65
Vai nu tu, cilvēks, kas spried tiesu pār tiem, kas tā dara, un pats dari to pašu, domā, ka izbēgsi Dieva sodam? Jeb tu pārproti Viņa neizsmeļamo laipnību, pacietību un lēnību, nesajēgdams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos?
Параўнаць
Даследуйце Romiešiem 2:3-4
2
Romiešiem 2:1
Tāpēc tu, cilvēka bērns, ikviens, kas spried tiesu, ne ar ko nevari aizbildināties, jo, spriezdams tiesu par otru, tu tiesā pats sevi, jo, tiesātājs būdams, tu dari to pašu.
Даследуйце Romiešiem 2:1
3
Romiešiem 2:11
Jo Dievs neuzlūko cilvēka vaigu.
Даследуйце Romiešiem 2:11
4
Romiešiem 2:13
Jo nevis bauslības klausītāji ir taisnoti Dieva priekšā, bet bauslības darītāji tiks atzīti par taisnotiem.
Даследуйце Romiešiem 2:13
5
Romiešiem 2:6
Jo Viņš ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem.
Даследуйце Romiešiem 2:6
6
Romiešiem 2:8
Bet pār tiem, kas ir spītīgi un neklausa patiesībai, bet seko netaisnībai - dusmas un bardzība!
Даследуйце Romiešiem 2:8
7
Romiešiem 2:5
Ar savu apcietināto un neatgriezīgo sirdi tu sev pašam krāj sodu, kas nāks pār tevi dienā, kad parādīsies Dieva dusmība un Viņa taisnā tiesa.
Даследуйце Romiešiem 2:5
