Priljubljene svetopisemske vrstice iz Evangelijs pēc Mateusa 7

Deli

Lyudzit, un jums tiks dūts; meklejit, un atrassit; klaudzynojit, un jums tiks atdareits.

Ikvīns lyudzējs tadei sajam, maklātōjs atrūn, un klaudzynōtōjam teik atdareits.

Ikvīns, kurs šūs munus vōrdus dzērd un jūs pylda, ir pīleidzynojams gudram cylvākam, kas uzcēle sev mōju uz kliņts.

Vysu, kō jyus gribit, ka jums cylvāki dareitu, poši jim dorit, jo tys ir lykums un pravīši.

Cik šauri ir vōrti, un šaurs ir ceļš, kas vad uz dzeivi, un cik moz ir taidu, kas jū atrūn!

Ejte īkšā caur šaurajim vōrtim! Jo ploti ir vōrti, un plots ir ceļš, kas vad uz pazusšonu, un daudz ir taidu, kas pa jim īt.

Jo tad jyus, byudami ļauni, mōkat sovim bārnim dūt lobas dōvonas, tū vairōk jyusu Tāvs, kurs ir dabasūs, lobu dūs tim, kas Jō lyudz.

Natīsojit, ka jyus poši natyktu tīsōti. Kai jyus tīsōsit, tai ari poši tiksit nūtīsōti; ar kaidu māru mēreisit, ar taidu jums tiks atmēreits.

Un ikvīns, kas šytūs munus vōrdus dzērd, bet jūs napylda, ir leidzeigs nagudram cylvākam, kas uzcēle sev mōju uz smiļkts.

Kai tad tu sova brōļa acī redzi skoborgu, bet pats sovā acī bolkas namoni? Kai tu vari saceit sovam brōļam: laid, lai es nu tovas acs izraunu skoborgu, kad tovā poša acī guļ bolka?

Sorgojitēs nu vyltu pravīšim, kuri pi jums atīt vušku ōdā, bet īkšeigi ir plēseigi vilki. Nu jūs auglim jyus jūs pazeisit. Vai kas losa nu ērškim veinūgas un nu dodzim figas?

Tai tad, ikvīns lobs kūks dūd lobus augļus, un ikvīns ļauns kūks dūd ļaunus augļus.

Lobs kūks nalobu augļu dūt navar, taipat nalobs kūks lobu augļu dūt navar.

Ikvīns kūks, kas nadūd lobu augļu, tiks nūcērsts un gunī īmasts.