Известные библейские стихи из Evangelijs pēc Mateusa 22

Поделиться

Jys tam atbiļdēja: Mīļōj Kungu, sovu Dīvu nu vysas sirds, nu vysas sovas dvēseles un nu vysa sova prōta. Šytei ir tei pyrmō un vyssvareigōkō bausleiba. Jai leidzeiga ir ūtra: Mīļōj sovu tyvōkū, kai pats sevi.

Šytamōs divejōs bausleibōs pastōv vyss lykums un pravīši.

Jo daudz ir aicynōtu, bet moz izlaseitu.

Augšancālušīs tadei ni precejās, ni precej, bet gon dzeivoj dabasūs, kai Dīva eņgeli.

Līkuli, kōdēļ Mani kārdynojat? Parōdit Maņ nūdūkļu naudas zeimi! Un jī pasnēdze Jam denaru. Jys pavaicōja nu jim: Kō šytei biļde un uzroksts? Tī Jam atbiļdēja: Keizara. Tad Jys tim saceja: Kas ir keizara, atdūdit keizaram; bet kas ir Dīva, tū — Dīvam.