Popularne wersety biblijne z Evangelijs pēc Lukasa 3

Udostępnij

Un nūtyka, ka visi ļaudis pījēme kristeibu, un kad Jezus pēc kristeibas lyudzēs, atsadareja dabasi un Svātais Gors radzamā veidā nūsalaide uz Jō kai bolūds, un nu dabasim atskanēja bolss: Tu esi muns nūmīļōtais dāls; tu maņ īpatiki.

Jōņs atbyldādams saceja visim: Es jyusus krystu ar yudini, bet pēc manis nōks par mani spēceigōks. Es naasmu cīneigs atraiseit Jō kūrpem saišku. Jys jyusus kristeis ar Svātū Goru un guni.

Dūdit tad grāku vaidēšonai atteiceigus augļus un nasokit: Mums Abraams ir tāvs. Es tadei jums soku: Dīvs spēj nu šitim akminim Abraamam dālus izsaukt.

Cērvs jau ir klōtu pi kūka saknes; ikvīns kūks, kas nadūd lobu augļu, tiks izcērsts un gunī īmasts.

Tuksnesī saucūšs bolss: sagatavojit Kungam ceļu, padorit taisnas Jō stygas. Ikvīnai īlejai jōbyun pīpiļdeitai, ikvīnam kolnam un kaļneņam pazamynōtam, leikumim — izklainōtim un naleidzonumim padareitim par leidzonu ceļu. Tūlaik ikvīns cylvāks īraudzeis Dīva pesteišonu.